to apelsins
Salaspils ieslodzījuma vietā varēja nokļūt un arī pamatā nokļuva tad, ja tika pārkāpts vācu administrācijas noteiktais režīms jebkurā Latvijas vietā. Piemēra pēc, ja vazājies komendanta stundas laikā, kad tas bija uz stingrāko aizliegts, un tevi žandarmērija noķēra, tad, ja pēc kara laika likumiem nenošāva uz vietas, nokļuvi Salaspilī. Sēdēji tur, kamēr noskaidroja visu par tavu personību, kas nenotika ātri. Tā tas bija līdz brīdim, kamēr vāciešiem atkāpjoties bija jāpārvieto citas nometnes no Krievijas, Baltkrievijas, u.c., tajā skaitā ebreju, un tad tur jau bija dažāds kontingents, kur dažus atbrīvoja, dažus nošāva uz vietas nometnē, vai pārveda tālāk uz rietumiem. Kā un kāpēc tā darīja, nezinu paskaidrot. Tā ka ar koncentrācijas nometni tur maz sakara, lai gan bezjēdzīgā darba terapija tur esot bijusi. Lai būtu ko darīt ieslodzītajiem, likts pārvietot zemi vai granti no viena nometnes stūra uz otru un atpakaļ. Tā, zēniņ, stāstīja kāds no šajā nometnē sēdētājiem.
Bet tad jau bija zālīte zaļāka un putniņi raibāki, kā kāds te mēdz paironizēt. Nezin cik bravūrīgs šis ironizētājs būtu stāvot stobru priekšā.
29.janvāris 2015, 23:18 |
links