Karātavu iela
Nāvessodu izpilde notika ne tikai pilsētas centrā, bet arī nomalēs, kas aptvēra apkaimi starp tagadējo Stabu un Bruņinieku ielu.
Vai zināt, kāds bija Bruņinieku ielas pirmais nosaukums? Karātavu iela. Bet Stabu ielas vārds radies no karātavu stabiem, kuru kādreiz šeit bijis tik daudz, ka ne saskaitīt. Ja centrā nāvessodus biežāk izpildīja augstdzimušiem rīdziniekiem, tad zemākas kārtas pilsētniekiem no dzīves nācās šķirties nomalē. Pakārtais pie staba palika tik ilgi, kamēr līķis sāka dalīties. Katrai nāvessoda izpildei tika uzsliets jauns stabs, savukārt veco atstāja, līdz tas sapūst. Nāvessodus izpildīja saullēktā, un par to vēstīja Sv. Jēkaba baznīcas zvana skaņas.
Drāma ar bērniem
Nāvessoda izpildēs gadījās arī dažādi dramatiski un neparedzēti negadījumi. Kad galva bija jācērt birģermeistaram Velingam, bende mēģināja to nocirst veselas trīs reizes, un visas trīs beidzās bez panākumiem. Tad viņš izvilka nazi un galvu vienkārši nogrieza. Uz nāvessoda izpildi todien bija sasaukti visi pilsētas iedzīvotāji, starp kuriem bija arī bērni. Tas noveda pie traģēdijas, kas dažas dienas vēlāk satrauca pat pie asiņainām drāmām pieradušos rīdziniekus. Daži bērneļi bija izdomājuši izspēlēt redzēto nāvessoda izpildi, un sešgadīga meitenīte ar virtuves nazi nodūra savu vienaudzi. Mazajai slepkavai, kas savu nodarījumu īsti nespēja saprast, tiesa piesprieda nāvessodu. To gan izpildīja patālāk no pilsētnieku acīm – Pulvertorņa pagrabos.
Ar raganām gan nekādu ceremoniju nebija un tās vienkārši slīcināja. Kā vēsta kāda leģenda, upe, kurā slīcinātas raganas, kļuvusi sarkana no asinīm – tādēļ to nosaukuši par Sarkandaugavu.
Nāvessodu izpilde notika ne tikai pilsētas centrā, bet arī nomalēs, kas aptvēra apkaimi starp tagadējo Stabu un Bruņinieku ielu.
Vai zināt, kāds bija Bruņinieku ielas pirmais nosaukums? Karātavu iela. Bet Stabu ielas vārds radies no karātavu stabiem, kuru kādreiz šeit bijis tik daudz, ka ne saskaitīt. Ja centrā nāvessodus biežāk izpildīja augstdzimušiem rīdziniekiem, tad zemākas kārtas pilsētniekiem no dzīves nācās šķirties nomalē. Pakārtais pie staba palika tik ilgi, kamēr līķis sāka dalīties. Katrai nāvessoda izpildei tika uzsliets jauns stabs, savukārt veco atstāja, līdz tas sapūst. Nāvessodus izpildīja saullēktā, un par to vēstīja Sv. Jēkaba baznīcas zvana skaņas.
Drāma ar bērniem
Nāvessoda izpildēs gadījās arī dažādi dramatiski un neparedzēti negadījumi. Kad galva bija jācērt birģermeistaram Velingam, bende mēģināja to nocirst veselas trīs reizes, un visas trīs beidzās bez panākumiem. Tad viņš izvilka nazi un galvu vienkārši nogrieza. Uz nāvessoda izpildi todien bija sasaukti visi pilsētas iedzīvotāji, starp kuriem bija arī bērni. Tas noveda pie traģēdijas, kas dažas dienas vēlāk satrauca pat pie asiņainām drāmām pieradušos rīdziniekus. Daži bērneļi bija izdomājuši izspēlēt redzēto nāvessoda izpildi, un sešgadīga meitenīte ar virtuves nazi nodūra savu vienaudzi. Mazajai slepkavai, kas savu nodarījumu īsti nespēja saprast, tiesa piesprieda nāvessodu. To gan izpildīja patālāk no pilsētnieku acīm – Pulvertorņa pagrabos.
Ar raganām gan nekādu ceremoniju nebija un tās vienkārši slīcināja. Kā vēsta kāda leģenda, upe, kurā slīcinātas raganas, kļuvusi sarkana no asinīm – tādēļ to nosaukuši par Sarkandaugavu.
20.jūnijs 2017, 20:25 | links
