Ko mēs zinam par seno laiku vēsturi? Patiesību? Šaubos. Zinam tikai to ko mums liek zināt. Mīti,nostāsti ,pasūtījuma raksti .Cik tur patiesības ? Nezinu. Nezinu ,Jo zinot cilvēka dabu ka pat pavisam nesenu vēsturi katrs cenšas uzrakstīt kā katram izdevīgi šaubos vai par gladiatoriem un citiem seno laiku varoņiem rakstītais atbilst kaut mazākai patiesībai.
Bralitis, 28.februāris 2017, 23:25
Kaut kas atbilst, kaut kas nē... Nevar zināt. Un sanāk, ka neko nezinām, jo nevar jau zināt... tātad mācīt neko arī nevar, jo nevaram jau zināt... un tie nakošie līdz ar to arī neko nezina, jo... nevar jau zināt, ko un kā mēs pirms viņiem... zin', kā... Hahhahah, nu labs ir, tas tik iesmējienam. Bet pasaules līmenī domāju, ka nav kaut kādas kosmiskas sazvērestības, kas no mums slēpj fiKviņzin ko, ne ar kādām murgainām "slepenajām zināšanām" nenodarbojos :)
P.S. bushman, man nav nekādu dižo zināšanu par gladiatoriem, tādēļ neko jēdzīgu nevaru par to pateikt.
P.P.S. Man ir tāda maza pašcepta teorija/pārdoma par "latvieši-komunisti-strēlnieki-deputāti-lietuvieši-desas-esti-ceļi u.c."- nepilnīga, pusfantastiska varbūt, bet mana :))) - latvieši ir idejiskais tips, lietuvieši - veikala/viltīgais, igauņi- kaut kas pa vidu varbūt. Protams, tas viss nav tīrā veidā, bet kopuma iezīmes. Tāpēc latviešus var piedabūt strēlniekos(par iekārtu-ideju, dažam varbūt zemes solījums no terorista ļeņina), partijas vadītājos un citur. Ja latvieti padiekārta varēja pārliecināt par komunisma nākotni, tad tas bija zelta vērts darbonis, jo mums ir nosliece uz idejisko būtību un 20.gs. noziedzīgie režīmi centās to izmantot uz pillu klapi. Mūsējie visu ticībā sistēmai- 200% plānus, Daugavu... leiši iemudrījās desas paturēt. Latvijā ir tā dēvētais nepilsoņa stāvoklis(idejiskais moments- nē, tā nevar- pa labi pa kreisi, tas nav taisnīgi/pareizi), turpretim leiši sadāļāja visiem(veikala moments- praktiski izdevīgi, ka tik štelles ripo). Esti padomiju arī baisi nemīlēja un bija duka padiekārtas valdību izmēzt sākot savu valsti atkal celt. Mūsējiem tie rupuči palika, zināja, kas būs un kā noturēties... čekas maisus neatvēra, kaut kā man liekas, ka mums ir pa daļām- daļa cerēja, ka tas ļaus izdzīvot vai pat iedzīvoties, ja nenovēršamajai varai centīsies patikt, cita daļa - ka tas tiešām ir zuper(ka piemēram grafiķis Klucis- no sirC ticēja, ka ussr ir ze best of ze best, skumīgi, ka ussr gan Klucim nenoticēja, heh. Bet neba nu tas kāds brīnums...), nezinu. Un, kad idejiskajiem iedod naudu, turklat bez obhss-a kontroles, tad kaut kā viss saiet greizi, "ieslēdzas" viensētnieka gēns- valsts nav valstij, cilvēku kopumam, valsts ir mana personīgā darīšana un sākas gadsimta shemas un zelta tilti. Kaut kā liekas, ka idejiskais(latvietis) nav īsti piemērots naudas bīdīšanai kā tas pats leitis, nu nerullē kaut kas. Es, protams, nesaku, ka latvietim der tikai beznaudas dzīve kalpu kolektīvā, nē. Bet kaut kā smagi mums ar to klājas. Visur (letos, leišos un estos) protams, ir dažādi izņēmumi, bet pamatiezīmes ir samanāmi atšķirīgas. Ne uz kādu patiesību nepretendēju, vienkārši skaļi padomāju.
