Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Metodes | 2.septembris 2020, 16:11 | 1 komentārs | 8418 skatījumi

Īsa pamācība tvičošanā

Tvičings – joprojām ļoti aktuāls copes veids, kas ir labi iesakņojies un ko pie mums izmanto gana bieži. Šoreiz gribu nedaudz atkārtoties un apskatīt jautājumus par tviča inventāru un raustāmajiem vobleriem.

Tviča īsā definīcija varētu būt – mānekļa animēšana ar rāvieniem. Pamatā šai tehnikai izmanto voblerus, turklāt no pašiem mazākajiem līdz pat 16 cm un vēl lielākiem. Visa sāls slēpjas faktā, ka ir daudz un dažādi veidi, kā veikt animāciju, arī pašiem vobleriem ir milzum liela izvēle. Attiecīgi katrs var piemeklēt konkrētam māneklim vai sezonai pareizo rāvienu amplitūdu. Interesanti vēl tas, ka ar vienādiem vobleriem, it kā vienādi izspēlējot, rezultāti parasti nav vienādi. Katram copmanim tomēr atšķiras rokraksts, tāpēc daži vobleri vienam strādā, otram ne. Ir arī tādi, kas ir efektīvi lielākajai daļai copmaņu. Katrā ziņā tvičs ir ļoti radošs copes veids, kurā var lieliski izpausties.

Ar kādu spoli

Inventāru katrs var pielāgot savām vajadzībām, un nav tā, ka tvičam būtu kādi akmenī iekalti priekšraksti.

Tvičam multiplikatora spole ir ļoti pat piemērota

Spininga izvēle jāsāk ar spoli. Es esmu multiplikatoru mīļotājs, tāpēc uzskatu, ka tvičam šis tips ir vislabākais. Ērtības ziņā, izturības ziņā mults ir ļoti labs. Un šis ir īpaši svarīgi, ja gribat darboties ar lielajiem jeb big minnow vobleriem. Šie mānekļi ir smagi, ūdenī rada ievērojamu pretestību, un tas dod papildu slodzi. Viens no elementiem, kas visbiežāk iziet no ierindas bezinerces spolei, ir rotors. Parasti šī daļa rāvienu dēļ ātri izkustas no vietas, un tai uzrodas brīvkustība. Multam šādas lietas nav. Īstenībā, pat ja skatās uz nedaudz lētākiem vieglākas klases multiem, arī tiem jauda šo vobleru dancināšanai ir pietiekama. Pretēji ir bezinercenēm.

Jāskatās, kādu spoli pērkat, jo diezin vai būs labi, ja pēc pāris mēnešiem tā sāks izrādīt vājuma pazīmes. Lielo maiļu tvičam es ieteiktu 4000. izmēru vai meklēt modeļus, kas paredzēti palielinātai slodzei. Lai neiebrauktu galējībās, ir jāsaprot, cik bieži plānojat tvičot, un, ja tas ir vairāk par divām reizēm mēnesī, tad vajadzētu piedomāt pie spoles.

Vēl viens ne mazāk svarīgs moments ir tas, kā spole klāj auklu, bezinerces modeļiem tas ir ļoti no svara. Strādājot ar pīto auklu, vislabāk ir ņemt spoli, kas auklu klāj krusteniski. Šādā veidā tā rāvienu brīdī neiegriezīsies zemākos tinumos. Sekojoši – metieni nenorausies, un mazāk mānekļus aizlidināsiet pēc piena.

Spinings

Kad spoli esat noskatījis, nākamā daļa ir pats kāts. Es uzskatu, ka tā garums nav mazsvarīgs faktors. Man liekas, ka tviča tehnikai optimāli ir 2,13 metri – ērti darboties no laivas, un metiena attālums arī labs. Protams, te no svara arī ir cilvēka augums, zinu daudzus, kam daudz ērtāks ir 1,96 m spinings. Taču nedrīkst piemirst garos modeļus. Laikam copmaņiem ir iespiedies prātā, ka tvičs – tas nozīmē īsāku spiningu, bet principā tikpat labi var izmantot garākus. Šis aspekts aktuāls kļūst, kad darbojas no krasta. Ir nepieciešams tālāks metiena, ko nodrošina garāks spinings ar vidēji ātru akciju. Un rāvienus nav obligāti veikt ar kātu, vērstu uz leju. Piekrītu – ne vienmēr tas ir ērti, bet reizēm vajag, un savādāk nevar.

Izvēloties spiningu lielajām mailēm, testam būtu jābūt vismaz 28 gramiem. Šajā gadījumā Aspro ir līdz 33 gramiem

Lielākā daļa copmaņu vēlas minimizēt spiningu skaitu un nosegt ar vienu modeli maksimālu plašu mānekļu amplitūdu. Tas īsti nav iespējams. Neizplūstot detaļās, pateikšu, ka tvičam manā skatījumā ir nepieciešami vismaz divi spiningi. Vienu es ņemtu medium vai medium hard ar testu līdz 28 vai 30 gramiem, otru – medium light ar augšējo testu līdz 15– 17 gramiem. Šādā veidā ar pirmo modeli varēs nosegt 12–13 cm mānekļus, ar otro – no 7 līdz 11 cm.

Taču daudz svarīgāka lieta manā skatījumā ir kāta akcija. Pirms runāju par to, neliela atkāpe par mānekļiem. Šobrīd liela daļa vobleru ir no Japānas. Lūk, tie tiek ražoti pavisam citām zivīm, bet katrā ir ielikta doma, kāda spēle būtu vislabākā. Japānā parasti vobleri tiek animēti ar fluorkarbona auklu – attiecīgi auklu, kas stiepjas. Līdz ar to spēle ir veidota, pamatojoties uz līdzīgu auklu.

Otra lieta – ir divi jēdzieni: džerkbeiti un tvičbeiti. Ir vobleri, kam jau no iesākuma par pareizo animēšanu ir ņemti bieži un asi rāvieni, to laikā vobleris spēlē pareizi. Šādiem mānekļiem nosaukumā parasti ir vārds jerkbait. Tvičbeitiem ir savādāk – tiem prasās daudz delikātāka animācija, lēna kustināšana un pauzes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es izvēlos spiningus ar vidēji ātro jeb regular fast vai moderate fast akciju. Tādu blankai ir daudz mīkstāka spices daļa, attiecīgi pat ar pīto auklu māneklis ļoti skaisti ūdenī izspēlē iecerēto animāciju un netiek izsists no ritma. Taču daudzi izmanto ātrās akcijas jeb fast spiningus. Tvičot noteikti ar tādiem var, bet tad vai nu jāpiedomā pie rāvienu intensitātes, vai arī jāmaina aukla uz fluorkarbonu. Darbojoties ar multiem, fluorkarbons noteikti ir vislabākā izvēle. Aukla ir elastīga un nebojā voblera animāciju. Metiena attālums ne grama necieš, tiesa, lai sasniegtu labus rezultātus, mults prasa patrenēt iemetienu.

Aukla

Arī šis nav mazsvarīgs temats. Pamatā ir divas auklas – pītā un fluorkarbons. Manā skatījumā pirmajai ir divi mīnusi. Pirmais – tā nestiepjas, tādējādi bojā animāciju, otrais – vējainā laikā met ievērojamu buru. Bet arī šeit copes industrija iet plašiem soļiem uz priekšu, un nu jau vairākus gadus ir pieejamas tā saucamās pītās hibrīdauklas. Ideja ir vienkārša – aukla veidota no četriem polietilēna un četriem poliestera diegiem. Faktiski tā ir 8 dzīslu aukla. Bet lielākais pluss ir tas, ka tā vairāk stiepjas. Ja izvēlas divas vienāda testa auklas, tad hibrīds noteikti stiepsies vairāk. Poliesters auklai dod papildu slidenumu – metiens sanāk tālāks un vieglāks. Izturības ziņā šī aukla nav sliktākais variants. Gana bieži sanāk tvičot zāļu malās vai pie vecajiem doņiem, kur aukla rīvējas. Ja salīdzina ar klasisku 8 dzīslu auklu, hibrīdam ir labāka nodilumizturība, bet 4 dzīslu modeļiem tā viennozīmīgi zaudē. Šeit ir jāizvēlas, kas ir svarīgāk. Ja tvičo no krasta, es liktu tikai hibrīdu; ja no laivas – tad var 4 dzīslu, bet ar noteikumu, ka atceras par spininga akciju.

Manuprāt, Seaguar Tatsu ir labākais fluorkarbons, kurš ir izmantojams kā pamataukla

Fluorkarbona izvēle ir nedaudz vieglāka. Kā jau minēju, šīs materiāls neietekmē metiena attālumu. Tā kā aukla ir nedaudz smagāka, ir gan daudz vieglāk savākt liekos metrus, gan vējainā laikā netiek mesta tik liela bura. Jautājums – vai fluorkarbons ietekmē vieglus voblerus. Minimāli, bet – par cik maziem ir runa? Ja par 30–50 mm, tad šādiem es lietoju pīto auklu vai upē monofilo. 80–90 mm, izmantojot plānāku fluorkarbonu, es neesmu manījis ietekmi. Lieki teikt, ka pati aukla ir praktiski neredzama ūdenī.

Pavadiņas – nākamais elements

Par to, ka līdakām ir zobi, šaubu nav. Attiecīgi kaut kādā veidā ir jāpasargā aukla no pārkošanas un jāspēj sekmīgi izvilkt lomu ārā. Es izmantoju divu veidu pavadiņas – stīgas un sienamā titāna.

Pirmās ir veidotas no nerūsējoša materiāla, savītas abos galos. Cik zinu, tad šī materiāla pavadas parādījās pirms daudziem gadiem Krievijā, un pirmās tika veidotas no ģitāras stīgas. Šī iemesla dēļ nosaukums ir saglabājies. Kopumā šādas pavadas ir vieglas, un tās praktiski neietekmē mānekļa spēli. Izturīgas pret līdaku zobiem un vienkārši lietojamas. Arī mānekļu nomaiņa ir elementāra, tikai vajag nedaudz piešauties. Turklāt stīgām netiek izmantoti ne griezuļi, ne karabīnes – faktiski divi elementi, kas var novest pie zivs zaudēšanas.

Pavadiņu materiāls – sienamais titāns. Ātri un ērti var izgatavot, cik vien garas pavadiņas vajag un ar kādu furnitūru grib

No mīnusiem manā skatījumā ir divas lietas. Pirmkārt, lielākā daļa materiāla ir sudrabainā krāsā. Man personīgi labāk patīk tumšāki toņi, kas tik ļoti neatspīd ūdenī. Lai arī jautājums, vai plēsoņa baidās no sudrabaina, spīdīga materiāla, ir strīdīgs, man tomēr pašam gribas tumšas pavadas. Un šāds materiāls ir.

Otrs mīnuss – pavada ir cieta, stīva. Dažos gadījumos tas nedaudz pabojā voblera brīvo spēli. Džiga tehnikā gan šīs pavadas ir tieši laikā. Lielajiem vobleriem tās ir pavisam labas.

Nākamās pavadas, ko izmantoju, ir sienamā titāna materiāli. Uzsienamas elementāri. Pats mājās var uztaisīt, cik garu vajag, un izmantot furnitūru, kādu vien sirds vēlas. Arī ja kas notiek, tad copes laikā ātri var uzsiet jaunu pavadiņu. Materiāls ir elastīgs, ļauj voblerim brīvi izspēlēt. Ērtuma ziņā es teiktu, ka šīs ir vislabākās pavadas.

Tehnika

Tviča tehnika ir ļoti dažāda. Ierastākie animācijas veidi ir mānekļa tvičošana ar pauzēm, stop&go, daudzu nepārtrauktu rāvienu sērija, bet katru no šiem elementiem var variēt, var ieturēt 1 sekundes pauzi, bet suspend tipa vobleriem – 4 vai 5 sekundes. Tāpat ar rāvienu biežumu un ritmu; es nereti dungoju kaut kādu ritmu, kurā tad arī izspēlēju vobleri.

Tomēr ne vienmēr vajag rāvienus. Bieži vien, kad plēsoņa ir pasīva, ir nepieciešams ļoti lēni un mierīgi kustināt vobleri. Ar pašu spininga spici pavisam lēni kustina nostieptu auklu. Šādā veidā suspend vobleri lieliski iekārdina plēsoņu. Galvenais nosacījums tvičā ir būt radošam. Droši vajag mēģināt dažādus animācijas veidus, šādi piemeklējot konkrētajam vobleri īsto. Tā kā informācijas aprite tagad ir liela, pirms pirkt voblerus, palasieties par tiem, to vadīšanas veidiem internetā.

Vobleri

Tā kā ir jau rudens, būtu īstais laiks apskatīt dažus lielos voblerus, kuri man pašam patīk un kuri ir arī rezultatīvi. Domāju, ka lielākā daļa no tiem daudziem ir zināmi.

Megabass Kanata. Salīdzinoši jauns māneklis. 16 cm garā Kanata ir viens no lielākajiem tviča vobleriem manā arsenālā. Svars – 30 g. Pēc ģeometrijas māneklis ir augsts un diezgan plāns. Kanata ir peldošs, ar iegrimi līdz 1,5 m. Iekšpusē ir trīs lodītes, kas metiena brīdī pārvietojas un, protams, ietekmē spēli rāvienu brīdī. Pateicoties masai, vobleris lido labi.

Ar šo mānekli drīzāk ir problēma spininga izvēlē. Rāviena momentā Kanata rada ievērojamu pretestību, līdz ar ko kātam noteikti vajag testu virs 30 gramiem. Pluss ir tāds, ka Kanata ķer zivi arī vienmērīgas auklas ietīšanas laikā. Vobleris šūpojas no viena sāna uz otru, un šo animāciju var veikt ļoti lēni. Lielais izmērs nebiedē arī zemmēra līdakas, bet lielajām trofejām tas ir tieši laikā. Rada spēcīgas vibrācijas ūdenī un pauzes laikā diezgan ātri uzpeld. Nedaudz padarbojoties ar āķiem, var panākt, ka vobleris peld stipri vien lēnāk. Internetā esmu lasījis, ka jūrai paredzētā versija – Kanata SW – uzpeld ievērojami lēnāk. Pašam gan šādas arsenālā nav, līdz ar ko nemācēšu komentēt.

Jackall Mag Squad 128. Vēl viens leģendārs māneklis. 21 g smags suspenders. Daudziem jo daudziem šis ir viens no TOP vobleriem. Man Mag Squad patīk, bet ne vienmēr tas man labi nostrādā. Lido vidēji tālu, darba dziļums, kas ir atkarīgs no auklas un vēl dažiem faktoriem, ir ap 1,5 metriem. Mag Squad ir pieejams ļoti daudz dažādu krāsojumu, ko var pielasīt konkrētai ūdenstilpei. Animācija ir dažāda – gan vairāku rāvienu sērija ar dažāda garuma pauzēm, gan rāvieni bez apstāšanās. Laikam vienīgais, ko es neizmantoju, ir asi, spēcīgi rāvieni. Man kaut kā liekas, ka šim voblerim vajag mierīgāku raustīšanu, pārējo gan var variēt. Lai vai kā, noķerto zivju skaita ziņā Mag Squad ir ievērojami rezultāti, tāpēc šo var droši iegādāties.

Lieliskais Balisong. Šis noteikti ir mans mīļākais tviča vobleris

Deps Balisong 130SP – viennozīmīgi mans favorīts. Ir pieejamas divas versijas: suspend un peldošā, attiecīgi svars ir 25 un 21 grams. Voblerim ir drukns, augsts ķermenis. Iekšā atrodas lodītes, kuras rada ļoti skaļu skaņu, ko vēl sekmē speciāli tādi kā pakāpieni mānekļa iekšpusē, pa kuriem tad arī lodītes ripo. Suspend versijai darba dziļums ir tuvu 2 metriem. Lido labi, animēt var dažādi – gan ar spēcīgākiem rāvieniem, gan galīgi delikāti, gandrīz kustinot uz vietas. Pateicoties vibrācijai, ko rada māneklis, un skaņai, līdakas izšķiras par uzbrukumu pat no stipri liela dziļuma. Kad plēsoņa ir aktīva, māneklis ļoti labi strādā, bet brīžos, kad zivs ir pasīva, – vajag nedaudz piestrādāt. Ne vienmēr uz Balisong zivis atsauksies.

Otra, peldošā, versija ir arī gana rezultatīva. Tiesa, manā skatījumā pārāk ātri uzpeld, attiecīgi es to koriģēju ar āķiem un papildu svaru uzlīmēm jeb suspend dotiem. Starp citu, Balisong mazākā versija – 100 F un SP – ir diezgan strīdīgs vobleris. Ir reizes, kad šis māneklis sevi parāda ļoti labi, bet bieži arī pilnīgi nekā. Šobrīd lielajam Balisong ir pieejami ļoti daudzi interesanti krāsojumi, tai skaitā tik ļoti populārais mat tiger. Šis māneklis noteikti ir vajadzīgs arsenālā!

Jackall Rerange 130SP. Pajauns māneklis un pirmais 13 cm vobleris Jackall saimē. Formas ziņā atgādina klasisku tviča maili. Iekšpusē atrodas speciāls volframa cilindrs, kas nodrošina tālu metienu. Arī šajā gadījumā es teiktu, ka māneklis lido vidēji tālu. Tiesa, tas ir pilnīgi pietiekami. Darba dziļums – vidēji 1,8–2 metri. Animācijā šim es noteikti ieturu pauzes – tieši to laikā līdaku copes man ir bijušas visvairāk, bet neteiktu, ka Rerange slikti ķer ar nepārtrauktu rāvienu sēriju. Krāsojumu ir daudz un interesanti. Ir gan mūsu populārie divkrāsu, gan, piemēram, ar rozā sāniem. Starp citu, pavisam nesen ir parādījies Rerange 110. izmērs, par to gan savas domas izklāstīšu citreiz.

O.S.P Rudra 130SP. Māneklis, kas pirms dažiem gadiem sacēla ļoti lielu ažiotāžu. Principā standarta 13 cm tvičojamā maile. Lido labi. Iekšpusē atrodas tālmešanas sistēma no lodītēm, kuras tad arī dod skaņu rāvienu brīdī. Vismaz man šim māneklim patīk iedot ļoti lēnus rāvienus un kustības, taču liela daļa copmaņu darbojas tieši ar nepārtrauktiem, asiem rāvieniem. Tas lieliski parāda, cik daudzveidīga var būt viena mānekļa animācija.

Rudras sakarā gribētu vērst uzmanību uz to, ka ir pieejams tā saucamais klusais modelis jeb ar fiksētām lodītēm iekšpusē. Attiecīgi, kad līdaka ir pasīva, klusie bieži vien nostrādā labāk, nebaida zivi. Un, lai varētu izpausties pilnībā, Rudra modeļu gamma ir gana plaša – ir gan peldošā, gan grimstošā, gan arī vidēji ātri uzpeldošā (MSF) versija, gan jau pieminētā Spec2 SF jeb klusā Rudra.

Lūk, neliels ieskats vai, labāk teikt, atkārtojums par tviču kā tādu. Šī ir ļoti rezultatīva tehnika, turklāt, manuprāt, ļoti laba iespēja izpausties radoši, jo bieži ar vienu mānekli var izspēlēt dažādas animācijas, kuras var būt gan veiksmīgas, gan arī ne. Izbaudiet skaisto rudeni un dodieties dabā – līdaku medībās!

Ne asakas! Mārtiņš Babris

 
 
[1] Komentāri | dilst | aug
 
Feretons

Lielisks raksts. Ir ko pamācīties no citu pieredzēm. Pabrīnījos, ka neuzrakstīji par visu izslavēto Zipbaits orbit 110 sp.

02.09.20 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager