Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Aktuāli | 26.jūlijs 2021, 17:48 | Komentēt | 495 skatījumi

Pašvaldības ūdenstilpēs turpinās zivju resursu pētniecība

Jau ceturto gadu pēc kārtas Daugavpils* novadā notiek ezeru zivju resursu pētniecība. Pētniecību finansē ”Valsts zivju fonds”, atbalsta apakšveida ”Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā” projektā ”Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Daugavpils novada ezeriem”.

Projekta plānotās kopējās izmaksas sastāda 4118,84 eiro, no kurām Zivju fonda finansējums sastāda 3665,77 eiro jeb 89% no kopējām izmaksām un Daugavpils novada domes līdzfinansējums sastāda 453,07 eiro jeb 11% no kopējām izmaksām.

Pētniecība tika iesākta, lai noteiktu esošo situāciju ar ezeriem, un ieteiktu labāko veidu, kā apsaimniekot ūdenstilpes. Aizpagājušogad pētnieki bija pētījuši Daugavas upes posmu novadā, pagājušogad pētnieki devās uz septiņiem Daugavpils novada ezeriem, bet šogad projekta ietvaros, SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieki devās uz trim – Dārza, Demenes un Kalnišķu ezeru.

Kā notiek pētniecība?

Vakara pusē konkrētajā ezerā tiek ielaisti tīkli, kas nākamās dienas rītā tiek vilkti ārā. Ezeros tiek ņemti arī grunts un ūdens paraugi, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli.

Tam pētnieki izmanto dažādus instrumentus – zinātniskos tīklus, enkmani grunts paraugu ņemšanai, metāla sietiņu, un citus palīglīdzekļus.

Vēlāk tīkli ar zivīm tik savesti uz improvizēto laboratoriju, kas šogad tika izvietota Berķenelē, kur tās atbrīvo no tīkliem, sašķiro pa sugām, nomēra un nosver. Nosaka arī zivju vecumu, ņemot zvīņu un kaulu paraugus. Zivij arī tiek izņemts kuņģis, lai pētīt tā saturu. Tādejādi pētnieki nosaka, ar ko barojas zivis un vai barības konkrētajā ezerā ir pietiekams.

Kādi ir secinājumi sākumposmā?

Pētnieks Matīss Žagars uzsver, ka šogad pētāmajos ezeros dabas resursi ir ne īpaši bagāti. Kalnišķu ezerā tika izvilkti četri nelegālie murdi un viens tīkls, kas iezīmē nelabvēlīgo situāciju ar malu zveju. Zivju resursi Kalnišķu ezerā ir diezgan bēdīgi, diemžēl tas ir pārzvejots, secina zinātnieks. Pētniecības gaitā, tīklos tika iegūtas nelielas zivju sugas mazā daudzumā. Ezeram arī tika konstatēts skābekļa trūkums jau 1,5 m dziļumā, kas nozīmē, ka tā dziļākā ezera zona ir neapdzīvojama. M. Žagars skaidro, ka to ietekmē dabisko un antropogēno apstākļu kopums – ezers atrodas ielejā un ir diezgan dziļš, apkārt aug koki.

Visi trīs šogad pētāmie ezeri atrodas labā ekoloģiskā stāvoklī, taču arī Demenes un Dārza ezeros iegūtie zivju resursi liecina par to, ka tajos trūkst zivju.

Kas ietekmē ezera ekoloģisko stāvokli?

Pašvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā skaidro, ka zvejnieku vidū lielāku popularitāti gūst tieši plēsīgās zivis, kuras mēdz izķert. Plēsīgo sugu skaita samazināšanās savukārt, noved pie ezeru aizaugšanas, jo savairojas citas zivis. Lai balansētu ezera iemītnieku skaitu, un palīdzētu tam attīrīties zinātnieki iesaka vienu gadu laist līdakas, bet nākamajā gadā zandartus. Šādi risinājumi tika pielietoti pagājušā gada projektos. Līdakas un zandarti ir raksturīgi mūsu ezeru faunas iemītnieki, bet citas, neraksturīgās mūsu apvidum sugas, ielaist nevajadzētu.

Kad būs zināmi pētījumu rezultāti?

Pašvaldības Vides pārvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā Valērijs Ašķeļaņecs skaidro, ka pētījumi aizņems dažus mēnešus, un rezultāti visticamāk būs zināmi rudenī. Kad zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi tiks saņemti, tie palīdzēs apsaimniekot ezerus, un laižot zivis, uz rokām būs zinātnisks pamatojums, kādēļ noteiktas sugas un kādā daudzumā tiek laistas.

*Zivju resursu projekti tika iesākti Daugavpils novadā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā 1. jūlijā, novada nosaukums ir Augšdaugavas novads.

Autors: Dainis Bitiņš

a v o t s

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager