Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Mušiņcope | 2.maijs 2023, 17:49 | Komentēt | 266 skatījumi

Sporta mušas

Cik bieži ir tā, ka paņem no kāda mušas, ar kurām otrs ķer, bet tev nekā? Uzliec savu mušu un velc. Tas viss tikai tāpēc, ka mēs neticam svešām mušām. Un, lai cik dīvaini tas liktos, gandrīz visi mušiņnieki tādi arī ir – sien savas imitācijas, jo uzskata, ka tās ir labākas nekā citiem. Arī es, kaut gan nekad neatsakos paņemt pa mušai no saviem sporta draugiem.

Kādreiz esi domājis, kāpēc mušiņmakšķerēšanā ir tūkstošiem un miljoniem mušu modeļu, variāciju un veidu? Situācija ir līdzīga kā ar menedžmenta grāmatām (piemēram, “Kā kļūt par miljonāru 3 dienās?” vai “Kā iepatikties pilnīgi visiem!”) – to ir tikpat nesaskaitāmi daudz kā mušu. Iespējams, katram no mums tādas grāmatas ir vismaz desmit (man droši vien 110…). Kāpēc tā? Nebūšu oriģināls, ja teikšu, – to ir tik daudz tāpēc, ka tam visam nav lielas nozīmes: ne jau grāmatās (vai mušās) ir veiksmes atslēga. Daudz vairāk ir vajadzīga ticība sev un pārliecība par to, ko dari.

Šis raksts būs tikai un vienīgi par manu attieksmi pret mušām, to siešanu un organizēšanu. Pūristi un mākslinieki – pietaupiet savus komentārus citiem un atcerieties pamācību no menedžmenta grāmatām: nelūgts padoms ir sliktāks par ignorēšanu.

Kādas?

Paskaties uz savām makšķerēšanas sistēmām, un uzreiz sapratīsi, kādas mušas tev ir vajadzīgas. Nimfu sistēmai – nimfas, slapjo mušu sistēmai – protams, slapjās mušas, sauso mušu sistēmai – brīnums! – sausās, bet strīmerošanai paliek strīmeri. Vienkārši. Taču tai vienkāršumā arī slēpjas visas briesmas, jo kuras mušas tad vajag un cik?

Atveram skaistās cieto vāku mušu grāmatas (arī tās, gadiem ejot, esmu iekrājis) vai arī mušu siešanas interneta lapas un – tagad jau konkrēti apmulstam... Jāsāk ar to, ka katram ir jāsaprot, ar kādu sistēmu viņam ir viskomfortablāk darboties. Pagaidām domā nevis par vietu, kur un kā makšķerēsi, bet par to, ko tev patīk darīt un arī ko tu daudzmaz proti. Ja tās ir sausās mušas, tad koncentrējies uz sausajām. Nav vajadzības siet simtiem nimfu, ja tev nav attiecīgu sistēmu vai ja tu īsti neproti vai, vēl trakāk, negribi ar tām ķert.

Mana favorīte ir strīmerošana – nimfot sāku tikai tad, kad redzēju, cik rezultatīvi ar to veicas maniem komandas biedriem. Taču man joprojām ir – nedod ēst, dod pastrīmerot. Citus veidus izmantoju tikai spiestā kārtā. Visticamāk, katram ir savs mušošanas veids, kas viņam šķiet vislabākais – iesaku ar to arī sākt, sauc to par savu galveno sistēmu. Es pats, protams, sāktu siet ar strīmeriem.

Skaists āķis sagatavots tīšanai
Uzliek dabingu
Piesien pušķi

Cik daudz?

Sacensības, laiks, stress. Daudz mušu nevajag – tikai tās, kas strādā, un labi, ja tās ir pietiekamā skaitā un izmērā. Sportā ir raksturīgi siet viena veida mušu dažādā izmērā un svarā. Ja runā par nimfošanu, tad taisa no 1,5 mm uz 4 mm volframa galvas. Es parasti sienu 5–6 no katra izmēra strādājošās galvas krāsās, ja jau zinu, ka mušas strādās. Efektīvākos izmērus bieži taisu arī vairāk (runāju par mušām ar 2,5 un 3,5 mm galvu). Plus uzmeistaroju kādu šajā izmērā ar neierastu galvas krāsu, lai ir plāns B. Ja vēl esmu meklējumos (treniņos), tad veidoju tikai 2–3 vislabāk strādājošajos izmēros (tos pašus 2,5 un 3,5 mm) un toņos – izmēģināšanai. Tikai tad, kad parādās kaut kādas tendences, ir vērts sasiet tās daudz. Sacensībās esmu redzējis, ka jaunie sportisti ir sataisījuši lielā apjomā mušas, ko pat vēl nav izmēģinājuši, un pēc pirmās dienas, kad zivis ķeras uz citām, sāk meklēties. Tāpēc – mušas sien pamazām.

Nimfu veidi ir neizmērojamā daudzumā – prātā var sajukt, bet, ja uzsiesi kaut kādu fazāna astes mušu ar 3,5 mm galvu, tad kaut ko gaišāku ar asti dabīgos toņos un vēl kādas interesantas mušas ar atraktoriem, sākumam tev pietiks.

Ar sausajām mušām ir tas pats, kas ar nimfām, vai pat vienkāršāk – es galvenokārt izmantoju tikai trīs veidus (griffith gnat, CDC emerger un CDC caddis) dažādā izmērā – no 12. līdz 22. Prakse pierāda, ka ar tām nosedzu visas situācijas, un, ja arī nenosedzu, tad vienmēr pastāv labie “šodien neķērās” vai “zivis jau atsistas” attaisnojumi. Protams, man ir arī citas sausās mušas, kuras kastē ir saradušās sacensību gaitā. Taču tas vairāk ir manam mieram, lai kaste izskatās daudz pilnāka (un daudzmaz salīdzināma ar to skaistumu, kas paveras citu sportistu kastēs).

Strīmeri – pasaule ir atvērta – sien, ko gribi! Es izvēlos vienkāršību – marabu, slieka vai kurkulis (wolly bugger) vienmēr izglābs dienu. Par krāsām nevaru neko pateikt, jo man patīk dabiskie toņi; Armands Roze, ieskatījies manā mušu kastē, gan nosmējās un noteica, ka man vajagot daudz agresīvākas krāsas. Labi, uzsiešu kaut ko piktāku, lai jau viņam tiek. Strīmerus sien daudz, tos bieži norauj, noderēs.

Slapjo mušu man ir vismazāk – varbūt 30–50. Jo ar tām es daudz nemakšķerēju, nepatīk. Tiesa, manuprāt, šis ir veids ar ļoti lielu potenciālu – būs tam vairāk jāpievēršas. Igors no Mēs Zivīm slapjās sien visās sistēmās un ķer labi. Runājot par šo veidu – man nav tik daudz pieredzes, lai varētu pateikt, kas patiešām strādā, bet Red Tag versija ir vienkārši lieliska.

Cik daudz – ļoti atkarīgs no tava siešanas ātruma – manuprāt, jebkura muša, kas prasa vairāk nekā 3 minūtes (ekstrēmos un individuālos gadījumos līdz piecām), ir lieka laika šķērdēšana. Labi, ja mušai ir vajadzīgs maz detaļu. Kā būtu tikai ar 2–3 materiāliem plus āķis, galvas un montāžas diegs? Smejies vai nesmejies, bet tas ir mans princips – maksimāli samazināt materiālu skaitu un palielināt siešanas ātrumu.

Ja tikai tagad sāc sportot, tad neiespringsti – uztaisi dažas mušas, kas tev patīk, un tad jau sacensību gaitā un ar pieredzi kastes pildīsies. Uzsien katram efektīvajam veidam pa 20–30 mušām (es runāju par apmēram 100–150 mušām, skaitot visas kopā, jeb 12–15 siešanas stundām) un dodies makšķerēt un sportot.

Kā glabāt?

Mušas parasti tur mušu kastēs. Kamēr tapa šī rakstu sērija, nenocietos un tiku pie brīnišķīgām un krāsainām C&F Design mušu kastēm. Apnika, ka manas smagās mušas visu laiku krīt ārā. Pārliku visu jaunajās kastēs – ietilpīgas, vietas pietika visam. Pirmais iespaids – kastes ir vieglākas un plānākās par manām iepriekšējām. Tas ir ļoti labi. Arī mušas turas teicami, tomēr attālums starp iespraužamajām spraugām man ir par mazu. Derētu viņiem adaptēt Vision attālumu, manuprāt, tieši šīs firmas plānajām baltajām kastēm tas ir ideāls. Interesanti, vai var pasūtīt arī individuālas mušu kastes... Ideālās mantas meklējumi acīmredzot turpināsies.

Spraugām ir balts pamats, kas vismaz man palīdz labāk saredzēt īsto mušu kastes burzmā. Bieži ir bijis tā, ka esmu copē, neķeras, izmisīgi mainu imitācijas un tad, kad esmu aizbraucis mājās, pārdomāju visu un pēkšņi kastē ieraugu to īsto, uz kuras “noteikti” būtu ķēries, bet nepamēģināju… Baltais pamats man palīdz nedaudz izskaust šādus mirkļus. Sacensībās nav laika bezgalīgi pētīt visu kastes saturu.

Mušiņmakšķerēšanas tumšā puse...

Man pie vestes ir piesprausts tāds neliels mušu paliktnītis ar vāku, kurā es lieku tā īpašā mirkļa mušas (tā paša C&F Design ražojums). Pirms sacensībām paliktnis ir tukšs, bet maču laikā piepildās ar izmantotajām imitācijām. Dažkārt sesijas laikā, ņemot mušas no kastes, paliktnī iespraužu uzreiz četras piecas, kuras tūlīt, tūlīt izmēģināšu. Šādi izvairos no kastes virināšanas, kad nepieciešams pārsieties un mainīt mušas, un tas atkal nedaudz ietaupa laiku.

Pēdējais – piesien mušu kastes pie vestes vai somas. Negribi taču, lai tava manta aizpeld pie konkurentiem. Starp citu, tās var arī iezīmēt ar savu vārdu; nozaudēšanas gadījumā, ja būs godīgs atradējs, tev ir iespēja savas lietas dabūt atpakaļ.

Un tagad gan pēdējais – vajag sevi pieradināt aiztaisīt vestes un somas kabatas tūlīt pēc to izmantošanas.

Tad beidzot – kuras?!

Noslēgšu visu šo ar tām mušām, kuras manā kastē var ieraudzīt visbiežāk. Runa gan vairāk ir tikai par sausajām mušām un strīmeriem. Par nimfu dizainu, manuprāt, Mārtiņam būtu jāraksta – šajā jomā daudz esmu iedvesmojies no viņa.

Sauso mušu topā man ir tā pati izspūrusī skudra, kura daudziem pazīstama kā griffith gnat. Tā ir ārkārtīgi vienkārša un ātri uzsienama. Es gan tai pievienoju nelielu ekstru, ko man ierādīja Egils Collenkopfs – astē ielieku divus spīdīgus sintētiskos stiebrus. Ja tie traucē, vienmēr var izraut, bet, kopš tos lieku, zivju noraidījumu vai atteikumu palielināšanos nejūtu – tāpēc spīdīgā aste man pēc noklusējuma ir visām šīm skudrām. Tātad diegs uz āķa, astē ielaisti divi stiebri sintētikas (ap 5 mm gari), piesien sauso spalvu (kurai vienā pusē notīrīti spalvu stiebriņi), smuki un blīvi uzsien spalvu un pabeidz. Apakšā ir jāatbrīvo āķa spice – V veidā jāizgriež stiebriņi uz vēdera. Divi materiāli.

Āķis sagatavots
Marabu izkniebj spici
Asti veido no brīvajiem sariem bez spices
Aste piesieta, turpina notīt mušu ar to pašu marabu spalvu un pabeidz mušu

Tagad pievērsīšos savai kaujas mušai nr. 1, kas ir pilnīgs zivju ķeršanas monstrs. CDC emergers jeb latviski būtu – kaut kāds pūkains lidojošs kukainis. Muša ir vienkārša kā kurbulis, tikai divi materiāli – bet kā tā strādā...

Siešana ir elementāra – nostiprina āķi, atkal noiet pa to ar diegu līdz āķa galam, atstāj lieko diega galu. Atstāj! Inerces pēc norāvi? Tad atkal nosien ar diegu. Atstāj galu. Paņem CDC pūku (pufu), piesien ar pūkaino galu uz priekšu. Uz montāžas diega – tā, kas spolītē, – uzliek nedaudz dabinga un notin to atpakaļ līdz pušķim, arī nedaudz šo pušķi sakārtojot un paceļot. Tagad ar iepriekš atstāto diega galu aiziet atpakaļ līdz āķa galam, savācot un notievinot dabingu. Pabeidz mušu. Viss, vairāk nekā, draugs!

Ir arī mazliet izsmalcinātāka versija, kad ar šo dabingu pāršķir pušķi uz pusēm, tā izveidojot spārnus. Tādu variantu parasti izmantoju D&D sistēmā kā pludiņu. Pludiņu? Vai pateicu to skaļi?... Jā, arī šai mušai ir tikai divi materiāli.

Ļoti līdzīga siešanas sistēma, tikai ar spārniem uz otru pusi ir CDC makstenei (caddis, kā mēs to ikdienā saucam). Āķis nostiprināts, noiet ar diegu, protams, te ir dabings, to notin atpakaļ uz sākumu – un atkal notievina un savāc visu to ar nenogriezto diega atlikumu. Tagad liek CDC pušķi āķa augšpusē ar pūkām uz aizmuguri – un smuki to savāc trīsstūrī. To, cik skaists iznāks spārna trīsstūris, nosaka tas, cik stipri novelk montāžas diegu.

Tomēr, ja gribi izsmalcinātu versiju ar oranžu punktu mušas aizmugurē – pirms uzsien dabingu, uz āķa līkuma uzsien ap 2 mm no oranža diega. Tālāk turpina visu kā iepriekš. Ja gribi vēl sarežģītāku un izmantot jau trīs (!) materiālus, tad priekšpusē var uzmest vienu vai divus apļus ar sauso spalvu. Tās sari ūdenī radīs nelielu “troksni” un aktīvāk izaicinās zivi.

Par āķiem – mans nesenais atklājums ir Varivas 2200BL. Tie ir tik skaisti un labi veidoti, ka nenoskatīties. Arī zivis labi tur. Protams, vēl ir arī Dohiku Dry sērija, kas, manuprāt, ir ļoti laba. Šai ziņā esmu diezgan izvēlīgs, tos cenšos piemeklēt labus.

Ja runā par izmēru, tad mums visiem ir tendence siet pārāk lielas mušas – tāpēc, ja ir iespēja un redze ļauj, vienmēr taisi par vienu izmēru mazāku, nekā gribēji. Izmanto elektrības slēgšanas principu lauku malkas riņķzāģim – zāģim pieliek vadus, tad uzreiz bez motora ieslēgšanas noņem un pieliek pretēji, jo tad zāģis griezīsies pareizajā virzienā. Tā arī šeit – ieliek āķi, tad to izņem un ieliek tāda paša dizaina, bet vienu izmēru mazāku. Tagad ir labi.

“Pludiņi” sasieti, var braukt makšķerēt
Strīmeri gatavi copei

Strīmeri: ohhh, nedod ēst...

Mani iecienītākie ir viena materiāla jeb marabu strīmeri. Esmu tos jau kaut kur aprakstījis, tāpēc pavisam īsi. Nostiprina āķi ar uzliktu galvu, marabu spalva tiek piesieta pie āķa aizmugures, pēc tam āķis tiek notīts ar to pašu spalvas turpinājumu. Tas arī viss. Atceries, ka marabu spalvai spici izkniebj līdz vietai, kur sākas garākie stiebri – jo tie veidos asti (no bildēm visu sapratīsi). Ja nu kārojas uzskaistināt, var piesiet arī dažus spīdumus (crystal flash). Es šad tad tos ielieku, bet neko vairāk. Labi, ja gribas smagāku, apakšā paliek svina stiepli.

Par krāsām – balta, melna, oranža un spilgti zaļa iesākumam ir pilnīgi pietiekami. Vari pamainīt galvas krāsas – man tie būtu visu toņu marabu ar oranžu galvu. Arī ar zelta galvu mušas strādās, tāpat labas ir fluorescējoši spilgti dzeltenzaļās galvas. Meklē, katram jau savs dizains tuvāks.

Tā kā strīmerus veidoju uz īsiem āķiem, tad neko daudz uz āķa uzsiet nevaru tik un tā... Jā, par āķiem izmantoju īsos Hanak H250BL 6.–8.–10. izmērā. Kāpēc īsos? Man patīk, kā muša peld ar šo garo asti. Starp citu, zivs nevar to izgriezt no mutes, jo āķim ir neliels lauzuma plecs.

Nesen Latvijas un arī starptautiskajās sacensībās ir parādījusies grīdas lupatas mušu mode. Brutāli vienkārša muša – kas ir ne tikai vizuāli briesmīga, bet arī neizprotami rezultatīva. Es nezinu, ko tās zivis tur saskata, taču strādā nejēgā. Tā ka, ja gribi sportot, – uztaisi. Man pašam ir uzsietas, bet vēl vajag saņemties, lai iesāktu ar tām ķert; mana ētiskā un estētiskā smadzeņu daļa ir iestājusies kaujas pozā un neļauj ar to makšķerēt. Bet būs vien tā jāpieradina, lai saglabātu konkurētspēju.

Par strīmeriem tas man arī viss, jo uzskatu, ka nav vērts ilgi siet visādus brīnumus – marabu kurkuļi un grīdas lupata vienmēr palīdzēs. Protams, man ir arī citas strīmera versijas ar visādu sintētiku un pat ar acīm, bet tās vairāk ir izmisuma un izvirtību rezultāts, nevis apzināts uzlabojums.

Par nimfām teicu, ka neko nerakstīšu – labi, samānījos. Ir viena muša, kas mani ir izglābusi vairākkārt un ko es neesmu redzējis saviem draugiem – atkal elementārs veidojums, bet strādā izcili.

Kāpura āķis (pupa), kura viducī uzliek svina stiepli (apmēram 5–8 aptinienus), jo svaru mušai vajag. Ar montāžas diegu visu to nostiprina, aiziet uz beigām, pieliek oranžu marabu asti, piesien sarkanu stiepli, pēc tam notin dabingu uz priekšu. Tad to visu atkal savāc ar sarkano stiepli, notinot uz priekšu. Ar stiepli arī izveido galvu – uzpilina superlīmi un notin. Četri materiāli. Man šī muša ir sataisīta dažādos toņos – gan ar dabīgu zaķi, gan sintētisko dabingu. Pelēkie toņi man ir vislabākie.

Nu ko, sāc siet, lai kastes pildās!

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager