Līdaku mušiņcope

Līdaku cope uz mušas pasaulē šobrīd ir uz viļņa. Turklāt ne tikai pateicoties TV šova Fly vs Jerk 13 sezonām, kuru var skatīties jūtūbē. Jau labu laiku līdakas nav tikai mierinoša alternatīva, ko paķert lašveidīgo zivju nārsta laikā. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – atšķirībā no lašupēm un foreļupēm, ūdeņus, kuros mājo līdakas, var atrast uz katra stūra. Un kuru vēl potenciāli lielāku zivi šobrīd var tik veiksmīgi ķert ar mušiņmakšķeri? Līdakas agresīvais raksturs un iespaidīgie ņēmieni, kas – sevišķi seklumā skaidrā ūdenī – liek sirdij pamirt, piesaista vēl un vēl. Sākt mušot līdakas var gan mūsu pašu ūdeņos, gan tur - kur to ir patiešām daudz. Piemēram Ālandu salās vai Turku arhipelāgā.

Jāatzīst gan, ka līdakas cope uz mušas, sevišķi mazāk komfortablos laikapstākļos, var izrādīties arī gana izaicinoša un sarežģīta. Lielās mammas nereti uzvedas kā cimperlīgas mamzeles, un pierunāt uz kustību tās patiešām ir grūti. Tomēr patīkamas copes reizēs aktivitāte tiešām paceļ adrenalīna līmeni pieklājīgos augstumos. Padomā vien, cik vēl ir iespēju tikt pie metrīga loma uz mušas! Pat ja tas nozīmē mirkšanu aukstajā rudens vējā.

Vai līdaku ķeršana uz mušas ir tikai zvērinātu mušiņmakšķernieku privilēģija? Jā un nē. Neapšaubāmi, vienkāršāk apgūt mušošanu ir ar vieglākiem kātiem un rīkiem, nevis sākt uzreiz ar smagāko līdakām paredzēto aprīkojumu. Tomēr ir arī padaudz atšķirību metiena tehnikā, un tas nozīmē, ka droši var sākt mācīties mušot tieši ar līdaku kātiem.

Metiena tehniku es šeit neapspriedīšu, tāpat arī nav vērts iedziļināties copes taktikā – tā ir praktiski tāda pati, kā spiningojot līdakas ar dažādiem mānekļiem. Toties viss pārējais ir totāli citādāks, un par to arī ir vērts parunāt.

Kas nepieciešams līdaku copei uz mušas?

Vissenākās līdaku mušošanas tradīcijas ir Holandē un Beļģijā. Vēl šobaltdien tur var sastapt speciālistus, kas izmanto tos pašus rīkus un tās pašas imitācijas, ko pirms trīsdesmit gadiem. Klasiskie strīmeri, tādi kā Pikers Point, sieti bez papildu svara, tika mesti ar klasiskajiem vieglajiem kātiem un parastajām mušu auklām, bet cope notika nelielā attālumā kanālos jeb polderos.

Tomēr, pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, parādījās arvien efektīvāki risinājumi gan oglekļa šķiedras kātu, gan jaunu auklu izskatā. Pēkšņi atklājās, ka ļoti smagas un apjomīgas mušas var aizmest ļoti pieklājīgā attālumā. Šobrīd līdaku copei praktiski vairs nepastāv nekādi ierobežojumi – pat visdziļākos ūdeņus ir iespējams apmakšķerēt ar mušu, kuras garums sasniedz 25 un pat vairāk centimetru.

Kādam jābūt kātam?

Kāta izvēli nosaka strīmera izmērs un svars. Pacīnīties ar līdaku var arī ar 7. klases modeli – ja vien neesi atklātā ūdenī, laivā un auklas galā nespirinās metriņš. Tādā gadījumā piemērotāka būtu 10. klase. Universālāks un izplatītāks variants līdaku copei tāpēc ir 8. vai 9. klase.

Viens no jaunākajiem kātiem tieši plēsīgo zivju copei ar lieliem strīmeriem Shimano Biocraft

Būtiska ir akcija – tai jābūt progresīvai, kas nozīmē – jo vairāk kāts liecas, jo vairāk jaudas tas ģenerē ar blankas resnāko daļu. Progresīvā akcija ļaus vieglāk mest tālākā distancē un lielākas mušas. Arī lielo zivju izvadīšana būs drošāka. Īpaši metot smagākas imitācijas ar papildu svarojumu, metienā jācenšas veidot plašāku cilpu, samazinot iespējas mušai trāpīt pa kātu. Seksīgās ciešās cilpas atstāj mājās un jo sevišķi vējainā laikā.

Tāpat būtu svarīgi, lai kāts ir ātrs vai vidēji ātrs, tas ļaus veikt efektīvāku piecirtienu, un būs vieglāk mest stiprā vējā.

Visbiežāk līdakām izvēlas 9 pēdas garus kātus. Jēga no mazliet garāka būtu, ja pastāvīgi nepieciešams mest tālā distancē, sēžot zemu vai dziļi bradājot. No otras puses, šaurā upē, kur daudz koku un no svara ir metiena precizitāte, nevis ātrums, ērtāks būs mazliet īsāks kāts. Tas ļaus vieglākas mušas sēdināt zem kokiem, pie akmeņiem un citos seksīgos punktos.

Gandrīz visiem zināmākajiem zīmoliem sortimentā ir modeļi, kas paredzēti līdaku makšķerēšanai. Tas ir vēl viens pamatojums tam, cik populāra ir kļuvusi šī tēma. Speciāli un izturīgi kāti ir, piemēram, Vision Big Daddy un Big Mama, Loop Pike Booster, Airflo Geentooth. Tikpat labi derēs arī sāļūdens copei domātie Scott Meridian vai Tidal, Hardy Zephrus SWS, Loop Evotec Cast Fast vai Guideline RSi.

Tradicionālā mušu aukla vai šaujamgalva?

Kad kāts ir izvēlēts, var sākt domāt par auklu. Ņemt klasisko mušu auklu vai šaujamgalvu? Pēdējās priekšrocība ir iespēja to mainīt ātri un ērti, pateicoties savienojumam cilpa cilpā ar raningu. To arī var piemeklēt konkrētam kātam. Galvenais, lai tā būtu īsa – 7–8,5 metrus gara šaujamgalva ļaus mest lielus un smagus strīmerus tālu bez liekas vicināšanas.

Rio outbound aukla ar intermediate tipa grimšanas pakāpi un caurspīdīgu galu - ideāls risinājums lieliem līdaku strīmeriem dzidros ūdeņos, piemēram Somijas arhipelāgā

Līdzīgi kā parastām auklām arī šaujamgalvām ir dažāda grimšanas pakāpe, sākot ar peldošām un beidzot ar Sink8. Sink8 nozīmē, ka tā grimst aptuveni 8 collas jeb 20 cm sekundē. Īsi pēc nārsta, kad līdakas uzturas seklumā, peldošā aukla vai galva būs piemērotāka. Vasarā un rudenī visbiežāk tiek lietotas auklas ar minimālu grimšanas ātrumu (intermediate). Ja vēlies strādāt lielākā dziļumā, uz kantīm vai arī palielināt ievilkšanas (stripa) ātrumu, tad piemērotākas būs Sink3, Sink6 vai pat Sink8 auklas vai šaujamgalvas.

Izmantojot grimstošas auklas, strīmeris vēlamajā dziļumā nonāk ātrāk un paliek tur ilgāk, vienlaikus saglabājot tiešu līniju ar kātu, kas savukārt nozīmē precīzāku copes jutīgumu un efektīvāku pieciršanu.

Interesantas ir arī šaujamgalvas ar mainīgu grimšanas pakāpi. Viens tādas galvas gals ir vidējs (intermediate) un pamazām pāriet Sink2 un tālāk Sink4 (Guideline, Triple-D Power Shooting Head).

Kā redzams, iespējas variēt ar dažādām šaujamgalvām ir ļoti plašas. Tas nozīmē, ka vari būt elastīgs un operatīvi piemēroties situācijai.

Ja tomēr nolem lietot klasisko mušu auklu, tad arī šajā gadījumā variantu netrūkst. Līdaku auklas ir gandrīz katra ražotāja sortimentā. Labā ziņa ir tāda, ka galvenajos parametros tās ir samērā līdzīgas. Tās visas ir WF varianti ar samērā īsu galvu – 8–10 metri. Strādājot ar tādām, neviena muša nebūs par smagu vai par lielu pat stiprā vējā. Vienīgi reizēs, kad jāmet patiešām ļoti tālu un prezentācijai jābūt mazliet mīkstākai, var izvēlēties auklu ar garāku vēderu, piemēram, Vision Big Mama ar 12,8 metriem 9. klasē.

Līdzīgi kā šaujamgalvas visas klasiskās līdaku auklas ir pieejamas ar dažādu grimšanas pakāpi. Lai pamainītu auklu, gan būs nepieciešama otra spole vai kasete, vai arī kādas padsmit minūtes laika, kas nav ļoti operatīvi.

Neskatoties uz to, klasiskās auklas makšķernieku vidū joprojām ir izplatītākas nekā šaujamgalvas. Jo īpaši tas attiecas uz iesācējiem. Jāatzīst, ka klasiskā aukla sniedz lielāku kaifu metienā, kamēr strīmera darba dziļumu var mainīt arī ar papildu atsvariem uz līdera, un nepieciešamība mainīt auklu tik bieži nemaz negadās. Profi savukārt parasti tur gatavībā vairākus gatavus kātus ar auklām ar dažādu grimšanas pakāpi.

Līderis pareizais

Lai kāda arī būtu aukla, tās galā jābūt līderim. Līdera galā savukārt vajadzēs pavadiņu, kas pasargās strīmeri no asajiem līdakas zobiem. No kāda materiāla būs pavadiņa – vairāk atkarīgs no makšķernieka ticības, jo 100% labākā risinājuma nav – vai tie būtu pītie materiāli, fluorkarbons, titāns vai kas cits.

Līderis klasiskajam strīmerim

Parastam, uz 2/0 līdz 6/0 numura āķa uzsietam strīmerim vispiemērotākais būs līderis no fluorkarbona. Tā resnumu izvēlas starp 0,45 mm un 0,65 mm – jo lielāks un smagāks strīmeris, jo resnākam jābūt līderim. Pretējā gadījumā tas metienā netiks pilnvērtīgi apgriezts.

Makšķerējot ar grimstošu auklu, 0,5–0,75 metrus garš līderis ir pilnīgi pietiekams. Garāks ūdenī veidos vēderu un pazudīs tiešs kontakts ar to un ar zivi. Vēl ļaunāk – ja strīmeris kustas seklāk nekā aukla, tā biedēs zivis. Peldošajai vai neitrālajai auklai līderis var būt garāks – līdz 2 metriem – atkarībā no ūdens caurspīdīguma, laikapstākļiem un zivju bailīguma pakāpes.

Kad pareizais līdera garums ir noteikts, tā, izmantojot Olbraita mezglu, galā sien titāna pavadiņu. Šis mezgls ir ilgmūžīgs, kompakts un nesavāks pārāk daudz zāļu. Klasisko strīmeri sien jau pie titāna pavadiņas ar mezglu vai caur kādu sakabi. Nevajag bīties no titāna pavadiņas, lai arī tā izskatās samērā cieta, lielos strīmerus tā prezentē perfekti. Turklāt tā izturēs ne vienas vien līdakas zobus un saglabās formu pietiekami ilgi.

Mušas uz trubiņām

Pēdējā laikā līdaku makšķernieku vidū strīmeri uz trubiņām sāk izskaust klasiskos. Priekšrocība ir tajā, ka muša parasti ir ilgmūžīgāka par pašu āķi, sevišķi akmeņainās vietās, kur āķa spice ātri notrulinās. To, protams, var asināt, bet, kad āķis ir beigts, tad klasiskais strīmeris ir metams ārā. Savukārt variantam uz trubiņas ir jānomaina jauns āķis – un dzīve turpinās. Turklāt āķa izmēru vienam un tam pašam strīmerim var variēt atkarībā no copes situācijas.

Mušas, kas sietas uz trubiņas, montē uz šādiem stingeriem

Trubiņu strīmerus var sēdināt ne tikai uz vienkārša āķa, bet arī uz stingera sistēmas, kas sastāv no lielāka āķa priekšā un mazāka aizmugurē. Mazākais pret lielo ir sagriezts 90 grādu leņķī. Attālums starp abiem ir atkarīgs no strīmera izmēra. Tā kā līdaka mēdz ņemt negribīgi, gariem zobiem, tad tieši uz mazā āķa mēdz uzsēsties liels skaits zivju.

Katrā ziņā iepriekš aprakstītais līderis trubiņu mušai īsti nederēs, tāpēc tām lieto īpašus līderus ar plastikāta pārklājumu, piemēram, Vision Pike Wire.

Jaunākie uzlabojumi

Klasisko mušu svaru parasti veido āķis un pašā imitācijā iestrādātie svarojošie elementi, piemēram, smagās acis. Mušas uz trubiņām parasti ir ļoti vieglas, tajās nekādus papildu atsvarus neiestrādā. Tādēļ, lai sasniegtu lielāku darba dziļumu un papildus džigošanas efektam, uz pavadiņas uzver vienu vai vairākas koniskās galviņas – atsvarus, kuru izmērs un krāsas atšķiras atkarībā no situācijas un mušas lieluma. Šādas koniskās galvas stripa laikā kustas uz priekšu un atpakaļ un, atsitoties pret mušas priekšgalu, rada skaņu, kas papildus piesaista zivs uzmanību.

Lai strīmeri padarītu vēl atraktīvāku, āķim vai stingerim var pietīt mazu grabuli – stikla caurulīti, kurā ievietotas metāla bumbiņas. Stripojot vai kā citādi vadot stīmeri, grabulis taisīs troksni, kas ieinteresēs plēsoņas.

Vēl jaunāks hits ir tā sauktās mušu astes jeb wiggle tails. Plāna izturīga auduma astes dažādās krāsās, formās un izmēros ļauj vienam strīmerim piešķirt neskaitāmas variācijas. Šīs astes ūdenī brīnišķīgi kustas, turklāt arī ļoti lēnas mušas kustības laikā. Pat visslinkāko un neaktīvāko līdaku tāda pulsējoša muša ar vijīgu asti, kas vēl piedevām laiku pa laikam trokšņo, nespēs atstāt vienaldzīgu.

Asti stiprina pie strīmera ar atsevišķu sakabi, ko pirms tam pietin pie pašas astes materiāla. Sakabi savukārt fiksē pie cilpas, kas speciāli šim nolūkam ir izveidota stingera galā.

Spole Godīgi sakot, spolei līdaku makšķerēšanā ir ļoti maza loma. Atšķirībā no lašu copes un copes jūrā līdaka tomēr neizceļas ar baigo cīņas sparu un gariem stiepieniem. Tāpēc spoles galvenais uzdevums ir nodrošināt pietiekami daudz vietas resnajai auklai un nobalansēt kātu. Savukārt bremze tiek lietota salīdzinoši reti.

Grozs stripošanai Ļoti noderīga lieta, gan copējot no laivas, gan bradājot. Auklai mūždien ir tendence kaut kur aizķerties, tāpēc labs grozs tās savākšanai ir neatsverams. Dažiem laivotājiem vairāk patīk lieli, uz grīdas liekami grozi, nevis pie jostas piesprādzējami. Tie ļauj jebkurā mirklī nolikt kātu un, piemēram, doties kolēģim talkā izvilkt zivi.

Copējot līdakas, piesakās arī pieklājīgi asari

Pirkstu sargi stripošanai Ilgstošs slapjas auklas kontakts ar pirkstu, stripojot un izvadot zivis, mēdz atstāt paliekošas pēdas ādā. Tāpēc līdaku mušotāji lieto pirkstu sargus vai arī cimdus. Cimdos arī apiešanās ar zivi ir drošāka.

Knaibles un rīkles atpletējs Līdakas strīmerus mēdz ierīt ļoti dziļi, tāpēc garas knaibles un rīkles atpletējs āķa izņemšanai ir obligāta arsenāla sastāvdaļa.

Brilles Brilles ar polarizētiem stikliem ļaus labāk saskatīt copes seklā un dzidrā ūdenī. Tas līdaku ķeršanu uz mušas padara jo īpaši jautru.

No otras puses, brilles pasargā acis no zemu un milzīgā ātrumā lidojošiem strīmeriem, tāpēc ir obligātas gan pašam makšķerniekam, gan tuvumā esošajiem.

Tāpat noderēs cepure, lakats un attiecīgs apģērbs.

Par taktiku un stratēģijām var rakstīt mūžīgi. Daudz kur tās ir līdzīgas spiningošanai, tāpēc par tām citreiz. Taču noteikti ir vērts piebilst, ka līdaku cope uz mušas ir ne tikai lieliska alternatīvai lašveidīgo mušošanai, bet arī interesants virziens pieredzējušiem spiningotājiem, kas labprāt izmēģinātu ko jaunu.