Laužam spiningus

Inventārs – tā ir svarīga sastāvdaļa procesā, ko saucam par makšķerēšanu. Tam vienmēr ir jābūt kaujas gatavībā un jāspēj mums sniegt lieliskas emocijas brīdī, kad cīnāmies ar trofeju. Bet ne vienmēr tā notiek. Diemžēl bieži gadās traumēt inventāru, un tas salūst. Šoreiz raksts par spiningiem un to, kā izvairīties no to salūšanas.

Jāteic, ka gadu gaitā spiningus lauzis esmu maz. Pēc dabas esmu kārtīgs, līdz ar to pret inventāru izturos rūpīgi. Bet – ne jau tikai no manis ir atkarīgs, vai rīks paliks vesels vai ne. Bieži tiek pieļautas dažādas kļūdas, kuru rezultātā tiek salauzta spice, nolauzti gredzeni vai rodas citi bojājumi.

Visas šīs nelaimes var iedalīt divās daļās – rūpnieciskās kļūdas un paša lietotāja nolaidība. Pēdējā daļa noteikti būs lielāka, taču nedrīkst aizmirst, ka jebkurš ražošanas process ir tehnisks un tajā var būt brāķi. Bet nu – par visu pēc kārtas.

Izskatās pēc ražošanas brāķa. Un blakus rezultāts pēc remonta

Zīmolu atbildība

Daudzas reizes esmu rakstījis par jaunu inventāru, jauniem modeļiem, tehnoloģijām un izstrādājumiem. Esam pārdzīvojuši laikus, kad spiningi svēra 300 un vairāk gramu. Šobrīd pat budžeta klases modeļi atkarībā no testiem sver līdz 200 gramiem. Tai pašā laikā spiningi ir kļuvuši trauslāki un nedaudz kaprīzāki.

Ja skatāmies uz pazīstamiem zīmoliem, tad katram no tiem ir speciāli cilvēki – inženieri, izstrādātāji, kas nodarbojas ar jaunu spiningu izstrādi, veic dažādas kalkulācijas. Pēc tam ir testu periods, kurā modeļus pirms ražošanas pārbauda un nosaka, vai vajag veikt kādas izmaiņas vai ne. Ja šie procesi izpaliek, tad gala patērētājs saņem spiningu vulgaris, ko var lietot, bet neviens īsti nevar pateikt, cik ilgi tas var kalpot vai arī kādas ir pareizās copes tehnikas un piemērotais svara diapazons. No sevis varu tikai ieteikt izvēlēties preces no zināmiem zīmoliem. Jo visi tie, lai arī ražoti Ķīnas rūpnīcās, tomēr veic kvalitātes kontroli, un par kvalitāti konkrētais zīmols atbild ar savu vārdu.

Spiningu apvalki parasti ir veidoti no sintētiskiem materiāliem. Šajā gadījumā tas pie spices aizlokās

Spice cieš visvairāk, pat modeļiem ar lielu testu.Remonts nozīmē, ka spinings kļūs cietāks. Vislabāk ir nopirkt jaunu spici

Jo smalkāk, jo trauslāk

Nākamais lielais bloks ir materiāli. Par to, kā top spiningi, esmu rakstījis, bet šoreiz par sava veida tendencēm.

Pirmkārt, ja pagriežam laiku atpakaļ, tad spiningi arī senāk tika izgatavoti no oglekļa šķiedras. Vienīgā atšķirība ir tajā, kāda bija šī šķiedra, respektīvi – tolaik neizmantoja tik augstas modularitātes oglekli. Jā, spiningi bija smagāki, iespējams, nevarēja just katru mazāko zālīti un akmentiņu, bet izturības ziņā tie bija krietni vien pārāki.

Šobrīd liela daļa copmaņu dzenas pēc maksimāli lielas jutības, plaša testa diapazona un arī viegluma. Šis ir iemesls tam, ka arvien biežāk blankas tiek taisītas ļoti plānas. Izmantotais ogleklis ir ļoti augstas klases, kuru speciāli veido copes industrijai, un ir jārēķinās, ka šādi spiningi tomēr prasa lielāku uzmanību no pašiem copmaņiem.

Kā saprast, vai kāts būs pārlieku trausls vai ne? Bieži vien ražotāji norāda oglekļa sastāvu. Japāņi jau ir aizgājuši līdz 99,9%, kas nozīmē, ka faktiski viss rīks ir no oglekļa un saistvielas ir izmantotas minimāli. Tādus vēl mēdz apzīmēt ar vārdu “sauss”. Jutība tiem ir augstākajā līmenī. Bet ir arī nedaudz savādāki spiningi, kam ir, teiksim, 95% oglekļa un 5% stiklašķiedras. Tādi būs nedaudz smagāki, minimāli zaudēs jutība, toties izturība būs krietni vien lielāka. Blanka būs plastiskāka, un tas sekmēs gan tālāku metienu, gan arī izturību.

Un te, lūk, katram ir pašam jāatbild uz jautājumu – cik kritiski ir vajadzīga super jutība? Piemēram, vai tiešām tviča tehnikai ir jēga izvēlēties šādu kātu, pieņemot, ka ir liels risks uzsist ar spiningu pa laivu un iedzīvoties nolauztā spicē.

Šādu skatu neviens negribētu redzēt. Cietie kartona tūbusi nav paši izturīgākie

Gadās visādi

Protams, arī ražotājiem nav svešs ražošanas brāķis. Tā vienkārši var notikt, jautājums tikai – cik bieži un cik ātri to atklāj. Zinu gadījumu, kad pēkšņi viens kāda zīmola spininga modelis sāka aizdomīgi daudz lūzt, un cilvēkiem radās lielas problēmas. Kā vēlāk izrādījās, tās bijušas sliktas oglekļa partijas sekas. Cik lasīju forumos, toreiz konkrētajā tirgū tie tika atsaukti un samainīti. Un atkal – tā var gadīties.

No savas pieredzes varu teikt – ja ir ražošanas brāķis, tad manta pamatā lūst pirmajā reizē, turklāt bieži vien pirmajos metienos. Attiecīgi, ja tā gadās, uzreiz vajag doties uz veikalu, kur spinings pirkts, un prasīt apmainīt. Ražošanas brāķim parasti ir raksturīga līdzena lūzuma vieta. Bet, ja inventāram nodara pāri pats copmanis, teiksim, iever mašīnas durvīs, tad lūzuma vieta nekādi nevar būt līdzena.

Es ieteiktu, pērkot spiningu, to labi izkratīt, palūgt, lai pārdevējs noslogo to, jo gadījumā, ja būs brāķis, tu to uzzināsi uzreiz veikalā, nevis copē.

Parasti spices daļa ir atdalīta no apakšējās daļas, un pārvadājot ir svarīgi, lai abas daļas būtu fiksētas un neberztos viena gar otru

Spiningi, kas iztur visu

Šo punktu es gribētu saukt par amerikāņu faktoru. Lieki minēt, ka ir divas inventāra ražošanas lielvalstis – Japāna un ASV. Abas diktē tendences, jo katrai ir milzīgs tirgus un milzīgs skaits copmaņu. Japāņi pamatā izmanto super vieglas blankas ar precīzu testu, bet jeņķiem viss ir savādāk. Pieņemu, ka daudzi zina – ja nopērc St. Croix spiningu ar testu līdz 10,5 gramiem, tad faktiski var darboties pat ar 18 gramiem. Un tas neattiecas tikai uz spiningiem, spilgts piemērs ir arī auklas.

Kāpēc tas tiek darīts? Pamatā tādēļ, lai ražotāji nodrošinātos pret pretenzijām par salūzušiem kātiem un brāķiem. Vidējais amerikānis niansēs daudz neiedziļinās, turklāt pamatā tiek ķerti basi, kas nav pašas mierīgākās zivis pasaulē. Attiecīgi spiningam ir jābūt maksimāli izturīgam, norādītajam testa diapazonam krietni vien zemākam, nekā tas ir patiesībā. Jā, tiek zaudēts mītiskais jutīgums, bet viņiem tas nav no svara. Toties spinings iztur lielu slodzi, atļauj zivi celt laivā pēc ceļamkrāna principa, pārvadāt mašīnā saliktā veidā un citas lietas.

Nav jau tā, ka tikai jeņķi grēko ar testu. To dara arī japāņi, bet krietni vien mazākā mērā. Ir japāņi, kam var pārsniegt 1 gramu, bet ir kam 5 gramus. Taču paši japāņu copmaņi lieku reizi to nepārbauda. Viņu mentalitāte ir vienkārša – ja reiz rakstīts līdz 28 gramiem, tad tā arī ir, un neviens tur īsti nemēģinās likt 32 vai 35 gramus, tam drīzāk nopirks jaunu spiningu.

Finalizējot – ja tiešām meklē izturīgu spiningu, kas noteikti nepievils, es ieteiktu skatīties uz amerikāņu zīmoliem. Kaut ko zaudēsi, bet ne vienmēr tas būs izšķiroši.

Ir labi, ka abos tūbusa galos ir polsterējums. Šādi spiningi tiek fiksēti un aizsargāti pret kustēšanos

Pašu nevīžība

Esmu lēnām pietuvojies otrai daļai, kad runāšu par mums pašiem. Kā jau rakstīju, lielais vairākums spiningu tiek salauzts copmaņu neuzmanības vai vainas dēļ. Variantu, kā to izdarīt, ir milzum daudz. Kaut vai paši elementārākie – iecērt spici auto durvīs, laivā kāds uzsēžas vai uzkāpj virsū, spice ieķeras kokos vai krūmos un tiek salauzta. Milzum daudzi varianti, bet iznākums ir viens – spinings ir cietis un vai nu jāved uz remontu, vai arī jāpērk jauns.

Visvairāk cieš spice. Likumsakarīgi, jo tā ir plānākā spininga daļa, attiecīgi arī visvieglāk salaužama. Arī šajā gadījumā ir labi, ja zīmoli saviem modeļiem piedāvā rezerves daļas. Jo, ja nolauž spici un remontē to, tad kāta tests noteikti mainās. Vissāpīgāk to jūt vieglās un ultralight klases modeļi. Mikrodžiga ēras sākumā remontdarbnīcas bija pilnas ar noskādētām spicēm, un tad gana ātri tubular spiningi pārvērtās par solid – ar ielīmēto spici. Bet, ja ir iespēja iegādāties jaunu kāta daļu, tad tas neko nezaudē, vienīgi copmanis naudu.

Arī japāņu spiningiem ir iespējams nopirkt spices, bet te ir jārēķinās pat ar pusgada gaidīšanu un ne mazām summām, pat vairāk par pusi no jauna spininga cenas. Starp citu, ja pērc japāņu spiningu, noteikti saglabā dzelteno vai balto garantijas talonu, citādi spice izmaksās vēl dārgāk.

Vēl viena izplatīta slimība ir karabīnes vai griezuļa ieraušana augšējā gredzenā. Bieži vien, pietinot auklu, griezuli gadās ieraut vai arī atspiest pret tulpīti. Un tikpat bieži spice šajā brīdī lūst. No šādas situācijas noteikti vajag izvairīties.

Spiningu apakšējā daļa lūst retāk un parasti paša copmaņa darbību dēļ

Pārsniedzot atļauto

Testa diapazona jautājumu jau nedaudz skāru, bet vēlreiz gribu pateikt, ka nekādā gadījumā nevajag pārsniegt norādīto testu. Ja arī to dari, tad dari pareizi. Uzliec par pāris gramiem smagāku mānekli un iemet. Tikko jūti, ka spiningam ir par smagu, blanka par daudz noslogojas, vairs klāt neliec. Arī pašam metienam ir jābūt līganam, nevis uzreiz ar maksimālu atvēzienu un spēku.

Starp citu, zinu gadījumus, kad spinings ir salūzis metiena brīdī atļautā testa robežās. Šeit nav nekāda plaša skaidrojuma, vienkārši vai nu kāts pirms tam jau ir bijis traumēts, dabūjis sitienu, vai arī metiena spēks ir bijis par lielu, tāpēc blankai radās pārslodze.

Aukstums nav traucēklis

Dzīvojam mēs ziemeļos, attiecīgi pie mums ir slikti laikapstākļi un stipri zema temperatūra. Taču mums patīk ziemā ķert lašus un darboties ar džigu no krasta vēlā rudenī. Vai tāpēc spinings būtu jāatstāj mājās? Noteikti ne.

Tas, ka aukstā laikā blanka kļūst trausla un lūst, ir pagājis etaps. Jā, pirms krietna laika tā bija, bet šobrīd pat paši lētākie jeb budžeta klases spiningi iztur aukstumu, un nekas viņiem nenotiek. Tagad drīzāk problēmas rada aukstuma ietekme nevis uz kātu, bet uz citām inventāra daļām.

Pirmkārt, salst ciet gredzeni. Šobrīd gredzenus apstrādei var iegādāties dažnedažādas speciālas smēres, silikona aerosolus vai, galu galā, bērnu eļļas. Jāatceras gan, ka tam visam ir īslaicīgs efekts un agri vai vēlu riņķi aizsals.

Lai noņemtu ledu, mēs parasti ar pirkstiem gredzenu tīrām. Un te var rasties zināmas briesmas, jo rokas noteikti ir nosalušas, pirkstiem zūd jutība, attiecīgi viena nepareiza kustība – un spinings lūst. Protams, tas attiecināms uz spices daļu. Tā ka šī procedūra jāveic ļoti uzmanīgi un bez lieka entuziasma.

Nākamais moments – pati aukla. Ja neizmanto silikonu vai arī jau kādu laiku esi copējis, uz auklas sāk veidoties plāns ledus. Izdarot metienu, kādā gredzenā tā kārtiņa var iestrēgt. Principā efekts ir līdzīgs, kā noraujot stop krānu vilcienā, tikai šajā gadījumā spice ļoti smuki nokarāsies auklā.

No šīs problēmas var izvairīties, tikai apstrādājot auklu, ik pa laikam pārbaudot gredzenus. Turklāt ziemas copei es neiesaku izvēlēties spiningus, kam ir daudz un maza diametra riņķi. Tās būs tikai liekas problēmas.

Un pēdējais – banālākais – paslīdi uz ledus un uzkrīti kātam virsū. Šeit ir grūti sniegt rekomendācijas. Nu varbūt tādu – izvēlies labus zābakus, un izmanto dzelkšņus.

Bez tūbusa nekur

Inventāra pārvadāšanai noteikti vajag pievērst lielu uzmanību. Tā kā parasti uz copi dodos ar vairākiem kātiem, es vienmēr izmantoju tūbusu. Ar tiem mūsu veikalos ir zināmas problēmas, tāpēc, ja nevar nopirkt speciāli veidotu mantu, var izlīdzēties ar jau labi zināmo pelēko kanalizācijas cauruli. Man pašam tā ne visai patīk, kaut vai izskata dēļ, bet vismaz manta būs vesela.

Paši apvalki, kuros spiningus tirgo, bieži vien ir taisīti no blīva, izturīga auduma. Ir tādi, kam ir izmantots pat samts, un principā ar to pietiek, lai pasargātu rīku no noberšanās. Turklāt lielākoties iekšpusē atrodas divas kabatiņas – viena spicei, otra apakšējai daļai. Bet tas noteikti nepasargā no mehāniskiem bojājumiem.

Vēl viena nianse saistībā ar šiem apvalkiem. Nekādā gadījumā neliec tur spici ar tievo daļu pa priekšu. Respektīvi – kad pako spiningu, spici nedrīkst stumt iekšā ar tievo daļu. Lieta tāda, ka šis apvalks kaut kur pa vidu var salocīties, un, stumjot spici, to var vienkārši nolauzt. Pareizi ir likt ar pretējo galu pa priekšu. Starp citu, ražotāji to jau sāk pat norādīt uz savām etiķetēm pie jauniem spiningiem.

Noteikti vairies pārvadāt jau saliktus rīkus. Šajā gadījumā tu riskē gan ar kātu, gan arī spoli. Tu nevari prognozēt visus dzīves notikumus uz priekšu, līdz ar ko pietiek vienreiz strauji nobremzēt, lai spininga komplekts aizšļūktu un kaut kur atdurtos pagalam neveselīgi.

Ceļot droši

Ceļot ir laba lieta un vēl labāka, ja vari to darīt ar spiningu un kaut kur pacopēt. Pārvadājot inventāru ar lidmašīnu, es ieteiktu izvēlēties tikai un vienīgi ceļošanai paredzētos modeļus, kas bieži vien sastāv no 4 līdz 8 daļām. Tādējādi spiningu var ievietot lielajā somā, un nekas viņam nenotiks. Dažās aviokompānijās šādu mazu tūbusu pat var ņemt līdzi uz borta.

Ja galīgi nav variantu un jāved divdaļīgie, tad tikai un vienīgi tūbuss, turklāt vēlams cietāks. Es, pirms lieku tūbusā, pat aptinu kātus ar burbuļplēvi. Un, lai lieki neviens nelīstu iekšā, pašu tūbusu nopakoju ar plēvi daudzos slāņos. Tas gan nav garants, ka visi rīki mērķī nonāks vienā gabalā, bet tas ir maksimums, ko var izdarīt, lai pasargātu savu inventāru. Protams, neaizmirsti apdrošināšanu.

Kā redzams, lielā daļā problēmu esam vainīgi mēs paši, un paliek maza daļa ar lietām vai faktoriem, ko mēs vienkārši nevaram ietekmēt. Rezumējot to visu, es ieteiktu nepārspīlēt un kārtīgi izvērtēt, kādu spiningu iegādāties un vai tiešām konkrētiem mērķiem vajag pirkt pašu dārgāko modeli ar jaunākajām tehnoloģijām.

Ne asakas!