Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Karpu Lietas | 3.maijs 2024, 17:21 | Komentēt | 751 skatījums

Čodrigs klasiskā izpratnē

Esi izmēģinājis čodrigu, bet neko jēdzīgu neesi noķēris? Varbūt pie vainas tas, ka esi izmantojis nepareizo čodriga variantu? Galu galā tam ir divas pamata versijas – slīdošā un fiksētā (daļēji fiksētā). Ja izmantosi čodu pareizi, tas neliks tev vilties!

Slīdošajai (plikajai) čodriga montāžai nav līdkora, un tā parasti neierobežoti slīd pa pamatauklu. Šis variants ir piemērots, ja vispār nezini, kāda makšķerēšanas vietā ir grunts, un neplāno veikt grunts izpēti. Teorētiski slīdošā jeb peldošā montāža pēc iemetiena atradīs sev reprezentablu vietu virs ūdenszāļu vai grunts gružu slāņa neatkarīgi no tā biezuma.

Lai izveidotu čoda pavadu, tev būs nepieciešams: Stiff jeb stīvais fluorkarbons (izturību izvēlies atbilstoši apstākļiem). Chod āķi (uz āru vērsta cilpiņa). Rig ring (2–3 mm gredzentiņš, pie kura ar ēsmas diegu tiks stiprināts popaps). Flexi ring swivel #11 (griezulis ar papildu gredzenu). Bait floss (ēsmas diegs, lai piestiprinātu popapu).

Šai montāžai ir daudz piekritēju, jo tās mehānika savā veidā ir unikāla. Tomēr tai ir arī vairāki trūkumi.

Pirmkārt, pavada atrodas tālu no svina. Tas karpām bieži dod papildu laiku, lai atbrīvotos no āķa, jo svina svars netiek pārnests uz āķi, kamēr zivs nesāk kustēties.

Otrkārt, pavada ne vienmēr vēlas slīdēt pa pamatauklu. Ja met, neiesitot klipsī vai, gluži pretēji, pārspīlējot, tā mēdz palikt tuvu svinam zālē. Jebkurā gadījumā ar slīdošo čodriga montāžu ir nepieciešama iemetiena prakse.

Treškārt, vēl viens trūkums ir labā auklas redzamība ūdenī. Ceturtkārt, līdera trūkums bieži negatīvi ietekmē pēdējā metra piespiešanos gruntij.

Šo iemeslu dēļ es parasti izvēlos fiksēto variantu. Montēju pavadu uz līdera bez svina serdeņa starp diviem stopariem, tāpēc ar centimetra precizitāti varu aprēķināt pavadas stāvokli ūdenī, tās attālumu no svina. Piemēram, es zinu, ka makšķerēšanas vietā dūņu slānis ir apmēram 30 cm, tāpēc stoparus lieku 40–50 cm attālumā no svina. Tad pavada lieliski noguļas uz dūņām. Smags līderis ļauj arī piespiest pēdējos montāžas metrus gruntij, kā arī ēsmas iesūkšanas laikā palīdz svinam pārnest svaru uz āķi.

Nedrīkst aizmirst arī par copes indikāciju, jo fiksētā čoda pavada pārraida signālu uz auklu daudz labāk nekā slīdošā versija. Ar labu auklas spriegojumu, jutīgu signalizatoru un smagiem bobīniem jeb svingeriem copes signālu var saņemt, pat pirms svins sakustas.

Kad karpa, paņēmusi peldošo boilu, paceļ galvu, tas jau rada papildu kustību auklā, kas signalizatorā izpaužas kā viens vai divi piki. Tajā pašā laikā, ja vēro mehāniskos copes indikatorus, var saprast, ka šī nav peldoša zivs, kura aizķērusi auklu, jo aukla paliek nostiepta, tāpat kā indikatori – augšējā stāvoklī.

Noteikti ir vērts pieminēt, kāpēc copes stops (lodīte), kas atrodas tuvāk svinam, slīd uz svina pusi. Jau sen ir zināms, ka čodrigā aiz svina jāuzstāda amortizators, kas neļauj pavadai piespiesties svinam. Ja šādu gumiju neizmanto, gaidi tukšās copes.

Amortizatora izvēle ir katra karpinieka personīga izvēle. Kāds uzticas paīsiem silikona konusiem, citi to pagarina līdz 10 cm. Es izvēlos speciālos Chod 5 cm konusus. Caur amortizatora konusu tiek izvērts līderis, savienots ar ātro sakabi un pēc tam ar svinu. Ātrā sakabe ļauj zibenīgi nomainīt svinus.

Runājot par svinu svaru, es lieku mazos, jo čoda montāžu es izmantoju galvenokārt dūņās un starp ūdenszālēm, no kurām smagākus svinus ir grūti izvilkt. Ja nepieciešams tālāks metiens, izvēlos 3 oz, bet parasti aprobežojos ar 1,5–2 oz.

Ja ūdenstilpes grunts ir viendabīga, bez biezām dūņām, tad līdkora (ar vai bez kodola) vietā var izmantot fluorkarbona auklu. Tā ir mazāk pamanāma, tai ir pienācīgs svars, taču tā joprojām nepiespiežas gruntij tik labi kā līderis.

Ja runā par pašas pavadas siešanu, tad droši vien daudzi jau zina tās konstrukciju, un šajā sakarā neko jaunu es nepateikšu. Es izmantoju vidēja garuma pavadu (apmēram 7 cm) ar nelielu izliekumu un piestiprinu to pie griezuļa ar gredzenu. Sienu vidēja izmēra cilpu ar nelielu griezuli un diegu ēsmas fiksēšanai. Pašam āķim ir taisns dzelonis, vidējs profils un cilpiņa, kas ir nedaudz izliekta uz ārpusi. Protams, es vienmēr pārbaudu dzeloņa asumu. Tam vajadzētu burtiski pielipt nagam ar mazāko spiedienu.

Stopi (lodītes) atrodas 3–4 cm attālumā viena no otras un 30–70 cm (bieži līdz 50 cm) no svina – atkarībā no situācijas.

Protams, šajā montāžā neiztikt bez popapa ar visaugstāko peldspēju. Ja ir šaubas par popapa celtspēju, noderēs korķa ieliktnis.

Makšķerējot ar čodu, es iebarošanai visbiežāk izmantoju barību, kas atbilst ēsmas smaržai.

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager