Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Copes vieta | 31.maijs 2024, 21:47 | Komentēt | 1070 skatījumi

Cope Turku arhipelāgā

Kad nepietiek ar mūsu pašu daudzajiem ūdeņiem un gribas ko jaunu, nākas lūkoties, ko piedāvā tuvāki vai nedaudz tālāki kaimiņi. Šoreiz pastāstīšu savu copes pieredzi Somijā, precīzāk – Turku arhipelāgā.

Skandināvija vienmēr ir bijusi pievilcīga arī no copes viedokļa. Šajās valstīs ir bagātīgi zivju resursi, un paši cilvēki, copmaņi, arī valsts struktūras izrāda tiem lielu cieņu, saudzē un daudz ko dara, lai tie saglabātos un kļūtu arvien lielāki. Tieši tāpēc uz Skandināviju jau daudzus desmitus gadu dodas copmaņi praktiski no visas Eiropas un, protams, arī Baltijas valstīm.

Mērķa zivju ir daudz – lašveidīgās, kas sasniedz iespaidīgus izmērus, zandarti, arī lieli, tāpat līdakas un asari. Daudzi copmaņi zina, ka tur ir iespēja pacīnīties ar jaudīgām zivīm un ka trofejlīdakas nav nekāds retums. Turklāt skaita ziņā te noteikti nav runa par vienu eksemplāru. Tieši tāpēc jau kādu laiku arī mūsu kompānija brauc uz Skandināviju lūkoties pēc trofejlīdakas.

Mēs izvēlamies Somiju. Valsts ir bagāta ar upēm un ezeriem, turklāt, no copes viedokļa, Baltijas jūras piekraste ir ļoti interesanta. Tā ir iegājies, ka mūsu mērķis ir tieši Turku arhipelāgs. Šeit milzīgi jūras plašumi mijas ar maziem līcīšiem un salām. Laika apstākļi kā jau jūrā, 10 minūtēs var iepūst spēcīga brāzma, kas spēj sakult ūdeni un lielus viļņus. Bet tieši šādi apstākļi ir ļoti saistoši, tāpēc ķert tur ir patiesi interesanti.

Kā jau minēju, zivju resursi Somijā ir patiešām lieli, bet tas nenozīmē, ka līdakas pašas lēks laivā. Nāksies vien viņas meklēt, kā arī ieraudzīt un saprast sakarības, kāpēc vienā vietā tās ķeras, bet citā ne. Turklāt šeit ir svarīga zināma sagatavošanās, it sevišķi, ja uz šīm vietām dodies pirmo reizi.

Prāmji kursē katru dienu. Mēs parasti ar pašu pirmo rīta prāmi braucam uz Helsinkiem. Tā ar visiem pārbraucieniem vēlā pēcpusdienā esam uz vietas un varbūt pat paspējam kādu brīdi pacopēt

Vēls pavasaris – labākais laiks

Kad būtu vērts braukt? Noteikti pavasarī, maijā, jo tad var trāpīt uz aktīvām līdakām. Te gan jāievēro vairāki faktori. Pēdējos gados pavasara sākums ir bijis dažādā laikā. Ir bijuši gadi, kad maijā ir ļoti karsts, bet ir arī tādi, kad bijis auksts. Tas ietekmē ūdens temperatūru, nārstu, kā arī balto zivju pārvietošanos.

Es teiktu, ka braucienu uz arhipelāgu varētu plānot, sākot ar trešo maija nedēļu. Te gan ir viens āķis – mājiņu nāksies rezervēt janvārī vai februārī, citādi kārotajā vietā netiksi!

Droši var braukt arī vēlāk, tikai jāņem vērā, ka tad lielās līdakas jau var būt devušās uz dziļumiem, plašumiem, kur tās noķert būs gana grūti. Šai ziņā derētu atrast zelta vidusceļu, bet pa lielam tā, protams, ir loterija. Ir bijušas reizes, kad esam trāpījuši tieši uz nārstu, kad līdaka vispār atsakās ķerties. Ir bijušas reizes, kad esam ieradušies precīzi uz barošanās laiku, un tad tiešām gāja jautri!

Uz cik ilgu laiku braukt – viss ir atkarīgs no iespējām. Mums parasti ir 6 dienas uz ūdens, lai var kārtīgi atpūsties, izbraukāt dažādus rajonus un tikt pie kārotajām trofejām. Un bieži vien šīs dienas ir ļoti atšķirīgas. Vienā var būt lieliska cope, otrā – galīgi slikti. Attiecīgi, ja brauc uz trīs vai četrām dienām, izbaudīt pilnvērtīgu copi var nesanākt. Protams, ja vietas jau zināmas, tad ir savādāk.

Jāpiebilst, ka laiks Turku arhipelāgā paiet ļoti ātri. Ir tik skaisti dabas skati, tik interesanti meklēt un piešmaukt plēsoņas. Dienas vienkārši skrien vēja ātrumā!

Tipiskas somu laivu garāžas. Ūdens transporta ziņā skandināvi ir tālu mums priekšā. Viņiem arhipelāga salās ir vasaras mājas, attiecīgi, lai tajās nokļūtu, ir nepieciešama laiva Vai arī buru jahta. To šeit ir daudz, tāpat kā piestātņu. Var tik papriecēt acis par dažādu izmēru un modeļu jahtām
Šādas ir kotedžas, kas laipni tiek izīrētas copmaņiem no dažādām valstīm. Paši somi uz šīm mājiņām brauc arī vienkārši atpūsties

Kur dzīvot?

Apmešanās vietu Turku arhipelāgā ir daudz. Lielākajās salās ir vairākas, un tās var atrast, interneta meklētājā ierakstot atslēgas vārdus.

Saziņa ar īpašniekiem ir viegla, visi pamatā komunicē angļu valodā. Ja brauksi katru gadu uz vienu vietu, tad rezervācija būs pavisam vienkārša.

Runājot par mājiņām jeb kotedžām, tās parasti ir somu stilā – sarkanas, ar terasi, atsevišķām istabām, virtuvi, labierīcībām un, protams, saunu. Dzīvot tādā ir ļoti patīkami, tiesa, pamatā laiks gan tiek pavadīts uz ūdens laivā. Svarīgi, lai būtu labas gultas, kur pilnvērtīgi izgulēties pēc copes dienas.

Cenas ir dažādas, un tās ir atkarīgas no sezonas un kotedžas lieluma. Daudzi somi uz šīm mājiņām brauc atpūsties ar ģimenēm, nevis makšķerēt, tā ka rezervēt vajag laicīgi.

No loģistikas viedokļa, nokļūt Turku arhipelāgā ir vienkārši. Tas notiek ar prāmi Tallina–Helsinki, kas kursē katru dienu, un laika ziņā tas paņem aptuveni divas stundas. Prāmja biļetes viegli var nopirkt internetā. Pēc tam jau viss atkarīgs no tā, uz kuru vietu dosies. Somijas pusē ir ātrgaitas šosejas, attiecīgi ceļš tāls neliksies.

Starp citu, kad brauksi no Helsinkiem, var iegriezties copes bodēs. Tur ir plašs mānekļu klāsts un bieži vien sanāk iegādāties ko interesantu. Piemēram, ar roku darinātus džerkus vai kādu pašu somu ražotu lielo mānekli.

Un vēl – neaizmirsti, ka ir jāiegādājas licence, jeb to var saukt arī par makšķerēšanas karti. Uz nedēļu aptuvenās izmaksas bija 16 eiro no cilvēka. Lai arī mums tā nekad nav pārbaudīta, tāds ir likums, un to vajag ievērot.

Uz līdakām vienmēr ir patīkamāk doties ar lielu laivu. Sešas dienas uz ūdens nav maz, un lielākā laivā ir daudz ērtāk un patīkamāk. Tiesa, nāksies vairāk maksāt par prāmi, jo, piemēram, mūsu sastāvs ir aptuveni 12 metrus garš

Ar savu laivu labāk

Pirmais un svarīgākais jautājums ir laiva. Parasti mājiņu izīrētāji piedāvā arī nomas laivas. Tās būs klasiskas, no stiklašķiedras, ar mazu benzīna motoru. Te jāņem vērā, ka, pirmkārt, lielus attālumus ar šādu laivu nobraukāt būs sarežģīti. Plus – tā kā šeit ir lieli plašumi, vēja un viļņu dēļ aizbraukt visur, kur gribas, nevarēs. Attiecīgi tavs copes areāls būs piesaistīts mītnes bāzei. Ja taisies īrēt, tad tā jārezervē uzreiz, bukojot naktsmītni.

Ja ir opcija vest līdzi savu laivu, tad tas jau ir labāk. Vai tas būtu piepūšamais Dulkan, Bush tips, ribs vai jau alumīnija laiva – jebkas palīdzēs nokļūt daudz tālāk un palielinās tavas iespējas tikt pie trofejas.

Starp citu – ja brauksi ar savu, tad alumīnija vai rib laivas gadījumā es ieteiktu noskaidrot, vai tuvumā ir slips, kur to nolaist ūdenī un vēlāk izvilkt. Tas viss būtu jādara brīdī, kad esi atradis bāzi, kur palikt.

Protams, neiztikt bez rezerves dzenskrūves un dažādiem instrumentiem, lai vajadzības gadījumā varētu to nomainīt vai veikt laivai nelielu remontu. Šo rakstu pēc pieredzes, jo parasti braucam ar alumīnija laivu, un gadījies ir visādi. Ja ir piepūšamā laiva, par lieku nenāks līdzi paņemt ielāpu komplektu un ventili.

Tāpat pirms brauciena pārbaudi laivas tehnisko stāvokli. Vai darbojas visi sūkņi, elektroķēde utt.

Vidējais līdakas izmērs šeit ir virs 70 cm. Turklāt no vienas vietas var izdoties noķert vairākas zivis. Šeit 90 cm līdaka dzīvoja blakus 83 cm garai
Dzeltenie prāmji nodrošina satiksmi starp salām vietās, kur nav tiltu. Arhipelāga lielākās salas ir savienotas ar tiltiem, bet ne visas. Pieņemu, ka finansiāli izdevīgāk šeit ir izmantot prāmjus

Liels māneklis – liela zivs

Un tagad pie svarīgās sadaļas – uz ko tad līdaku tur ķert? Es neteiktu, ka mānekļu ziņā cope arhipelāgā kardināli atšķirtos.

Līdzi būtu jāņem vismaz divi spiningu komplekti. Jāsaprot gan, kāds tev ir mērķis – zivju skaits vai izmērs. Bieži vien šīs abas lietas neiet kopā. Ja svarīgāks izmērs, tad noteikti vajadzīgi lielie mānekļi, džerki. Klasiskie bigbaitu spiningi, 8 pēdas un uz augšu ar testu vismaz 150–180 grami.

Es lietoju Gator Black Titanium viendaļīgo spiningu ar testu līdz 180 gramiem. Tas man ļoti patīk lielajām gumijām, un sevišķi plusus es redzu viendaļīgā blankā. Lieku tam multiplikatoru, muciņas tipa Daiwa Ryoga.

Ja ir vēlme, var skatīties arī vienu spiningu ar vēl augstāka testa mānekļiem, kas sver 200 un vairāk gramus. Otru ņemt ar mazāku, teiksim, līdz 120 gramiem. Viss atkarīgs no tā, kas ir tavā arsenālā.

Auklu multam lieku PE 6 pēc japāņu klasifikācijas. Iepriekš tā bija Varivas Vamos Si-X, bet šogad testēju Daiwa Frog Dura Sensor +Si2.

Otram spiningam tests vēlams uz 60–80 gramiem. To varēs izmantot jau, teiksim, Pig Shad Jr. gumijām un dažādām Westin, Gator. Faktiski šis būtu pamata spinings, ja vairāk vēlies spiest uz lielu zivju skaitu.

Es šai lomai izvēlos Zenaq Plaisir Answer PA90. Tas ir 9 pēdas garš spinings ar augšējo testu līdz 60 gramiem. Jā, kāds teiks, ka tas ir ļoti garš, bet es saku – tieši laikā. Lielisks metiena tālums, bet blanka teicami piecērt un notur zivi. Šis noteikti ir mans favorīts.

Komplektā ar Zenaq ir Stella 4000 spole, jo mazākai neredzu jēgu. Var likt arī C5000 vai jūras versiju SW 4000.

Starp citu, ja jau pievērsos spolēm, tad ir svarīgi apzināties, ka copēsi sāļūdenī. Lai arī Baltijas jūra neskaitās ļoti sāļa, sāļi tur vienalga ir. Un daudz. Starp citu, to paliekas lieliski var redzēt pat pēc dienas, kad spoli noņem no spininga. Tur jau ir balti nosēdumi. Līdz ar to SW jeb jūrai paredzētās spoles nav nemaz tik slikta ideja. Un arī tās mēs pēc katras copes dienas skalojam saldūdens dušā. Pēc atgriešanās no brauciena es pats savējām uztaisu apkopi, pārsmērēju ārējos mezglus.

Šim kātam es lieku Sunline Jigger PE 8 dzīslu pīto auklu PE 1.5 pēc japāņu izmēra.

Lielajiem mānekļiem Gator Black Titanium kāts man ļoti patīk. Ērti darboties, un viendaļīgā blanka ir tīrā bauda!
Cik spiningu ņemt līdzi – tas ir atkarīgs no paša vēlmēm. Attēlā spiningi trīs cilvēkiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka daži vēl nebija salikti, teiksim tā – rezervei

Zāļu līdakai

Vēl es ņemu līdzi arī trešo spiningu, kas ir domāts ķeršanai tīri pa zālēm, gumijām, spinerbeitiem. Šie ūdeņi ir ļoti pateicīgi tādiem mānekļiem. Atkarībā no laika, kad būsi tur, līdakas var vēl atrasties zālēs, pat diezgan dziļās. Attiecīgi, lai tās dabūtu ārā, nāksies darboties ar ofsetāķiem un silikona mānekļiem.

Mūsu skatījumā nekas tam nav labāks par Sawamura mānekļiem. Ņemam 7 collu Sawamuru, liekam 8/0 ofsetāķi – un uz priekšu. Otrs māneklis – spinerbeits – arī šeit labi strādā, tiesa, te jāmeklē ne tik blīva zāle. Nāksies paeksperimentēt ar spinerbeita izmēru, lapiņas formām, kā arī vilkšanas ātrumu.

Turku ir aktuāla arī vobleru un tviča tēma, un mans Zenaq Spirado Blackart B4.5 spinings tai lieti kalpo. Tas ir 7’2 garš spinings, kam ir viendaļīga blanka, bet roktura daļa ir noņemama. Attiecīgi nedaudz samazinās transportēšanas garums. Tests šim kātam ir līdz 2 uncēm jeb 56 gramiem. Blanka ir jaudīga, spējīga piecirst un zivi izdabūt laukā pat no biezām zālēm. Šogad Spirado Blackart no zālēm izvilka un veiksmīgi noparkoja 102 cm garu līdaku.

Spole – mults. Šai gadījumā es izmantoju Shimano Exsence DC vai Antares HG multu. Antares ir lielāka jauda, attiecīgi Somijā lieto to. Exsence, pateicoties digitālajai bremžu sistēmai DC, ir ļoti ērts mults. Metieni sanāk vienkārši un tāli. Vobleriem šī ir ļoti laba spole.

Aukla – Sunline Cast Away 8 dzīslu hibrīds, kas multiem joprojām ir viena no labākajām pītajām auklām.

Šis dīvainā paskata māneklis sevi labi pierāda ne tikai mūsu ūdeņos. Ar Miura var veikt dažādu animāciju, un tā ir diezgan rezultatīva

Citi montāžas sīkumi

Protams, var izmantot vēl veselu plejādi mānekļu. Gan dažādus rotiņus, gan šūpiņus. Mūsu pašu meistaru taisītus, kā arī dažādus pretzāļu variantus. No silikona mānekļiem lielāku zivju skaitu dos mazāks māneklis – kaut vai vecais labais Relax Kopyto. Bet laikam jau vairāk tomēr vilina tieši tā lielā trofeja. Attiecīgi, ja tiešām vēlies lielas zivis, ņem līdzi lielus mānekļus un cītīgi darbojies ar tiem.

Noteikti jāpievērš uzmanība pavadiņām. Bigbaitam lietoju tikai 1,2 mm fluorkarbonu. Tur neredzu citus variantus. Bet dažādām gumijām un vobleriem izmantoju sienamo titānu. Ļoti svarīgi ir likt garas pavadas. Es sevišķi neknapinos un sienu vismaz 50 cm.

Furnitūrai uzvēlos izturīgos NT Swivel griezuļus un Bassday karabīnes. Parasti ar to ir gana, bet šogad braucienā kaut kas liels un reāli smags nolēma saīsināt manu titāna pavadiņu un atstāt vien 15 cm gabaliņu. Diemžēl gadās arī tā.

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager