Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Šajā nedēļas nogalē Francijā norisinājās kārtējā ATLAS kausa izcīņa foreļu spiningošanā dīķos. No startējušajām 14 valstu izlasēm jau trešo reizi pārāka par visiem beigās izrādījās Latvija. Un, tāpat kā abās iepriekšējās reizēs, MVP jeb uzvara turnīra individuālajā ieskaitē latvietim – šoreiz tas ir Rūdolfs Oto Egle. Par to, kā aizritēja mūsu komandas starts, ekskluzīvi Copes Lietām Anatolija Livdāna komentārs:
Tikko ieradāmies no apbalvošanas ceremonijas un komandu kopējām vakariņām. Trešo reizi ir uzvarēts šajās sacensībās! Šoreiz tas izdevās pateicoties mūsu komandas īpaši pārliecinošam sniegumam tieši sacensību noslēdzošajā fāzē šodienas otrajā pusē.
Komandas spēle
Francijā notikušajās sacensībās tika pārstāvētas 14 nacionālās līgas. Tās organizēju es kopā ar Francijas kolēģi, tāpēc man paralēli bija gan jādara organizatora darbs, gan jācīnās laukumā. Svarīgākais, ka tas netraucēja kvalitatīvi organizēt mūsu komandas iekšējo darbu. Es uzskatu, ka tieši patiecoties tam mums kā komandai izdevās atrast to zelta vidusceļu kā spēlēt savu spēli un neatskatīties uz pārējiem. Viena lieta ir zināt ko citi dara un ņemt to vērā, bet otra – spēt palikt pie saviem uzstādījumiem. Šoreiz lielu lomu šajā procesā nospēlēja komandas kapteinis Mārtiņš Babris. Tieši viņam tika uzticēta mūsu izlases vadība, kamēr mēs ar Kristianu šoreiz bijām tīri sportistu statusā. Attiecīgi visi vadības groži tika nodoti Mārtiņam. Viņš regulēja sastāvu, piešķīra komandas uzdevumus utt.
Pirmā diena
Savas komandas starta sastāvu noteicām tikai pēc piektdienas oficiālajiem treniņiem. Mums komandā bija 6 sportisti, no kuriem četriem ir jāspēlē. Nolikums arī pieļauj divas maiņas katru dienu. Tās arī mēs izmantojām. Iesākoties dienas pirmajai daļai ļoti labi rezultāti bija Mārtiņam Balodim un Rūdolfam Eglem, kuri pēc vakardienas bija pašā topā. Mēs ar Kristiānu tajā laikā palīdzējām kā raneri ar savu vīziju un informācijas padevi. Kā saka, pienesām lodes džekiem. Dienas beigās sanāca, ka trīs mūsu spēlētāji bija starp Top 7 un tikai viens noslīdēja tabulā mazliet zemāk, taču ne tik ļoti, lai negatīvi ietekmētu komandas rezultātu. Pirmo dienu noslēdzām 2. vietā. Šajās sacensībās visu fokusu likām uz komandas rezultātu, kas arī vairākkārt mūsu iekšējās sapulcēs tika pasvītrots.
Vakarā pēc pirmās dienas nogurums bija milzīgs. Periodu skaits pirmajā dienā šeit bija 15. Mēs savos mačos parasti spēlējam maksimums 10 periodus dienā. Taču ar visu pārgurumu pēc vēlajām vakariņām vēl organizējām komandas sapulci, kurā visiem bija jāizstāsta kas, kā, ko un kur. Tad vakara analīze, domu salikšana kopā. Nonācām pie secinājuma, ka otrajā dienā viss jāturpina.
Otrā diena
Šodien no rīta laiks bija stipri pamainījies. Ja vakar bija plus 20, tad šodien jau plus 6. Sākam domāt, vai nav kas jāmaina, bet iesākām ar to, kas jau strādāja pirms tam. Tas deva rezultātu. Mārtiņš ar Rūdi turpināja uguņot savos dueļos, Juris Fjodorovs arī gāja diezgan stabili. Šodien izlaida arī mani uz starta sākot ar 16. iegājienu. Nospēlēju līdz pašam galam, dodot arī savu pienesumu komandas rezultātā. Dienu noslēdzām tajā pašā otrajā vietā, atpaliekot tikai par puspunktu no vadībā esošās Bulgārijas.
Izšķirošais brīdis
Zīmīgi, ka vakar izveidojušos atstarpi šodien spējām sadeldēt līdz nieka puspunktam. Izšķirošais moments šajā pakaļdzīšanās maratonā bija priekšpēdējais periods, kurā mums bija jāspēlē pret bulgāriem. Viņi bija līderos no paša sākuma. Šajā periodā mums izdevās viņus apspēlēt visos četros dueļos, turklāt pārliecinoši. Tā kā vienos vārtos. Tas mums deva pārliecību par saviem spēkiem, par to, ka bulgāri nav neuzvarami. Tāpat bija skaidrs, ka mūsu komandas tēma un taktika ir spēcīga. Atklāšu, mēs spēlējām savādāk nekā bulgāri. Viņi spieda uz tīrajā ūdenī labi redzamo zivi. Ar individuālu tehniku, ar virsmas mānekļiem, pamatā šūpiņiem, viņi mērķēja uz konkrētām zivīm cenšoties tās izprovocēt uz ņēmienu. Mēs, savukārt, vairāk strādājām ar vobleriem, nefokusējoties uz konkrētām redzamām zivīm, kā arī izmantojot atstrādātu mānekļu grupas rotāciju. Katram spēlētājam bija 3-4 mānekļi, no kuriem mēs neatkāpāmies līdz galam, jo ticējām, ka tie nesīs rezultātu.
Lielajā finālā, kurā mums sanāca atkārtota divcīņa ar Bulgārijas komandu, mēs jau zinājām, kas jādara. Mums bija pārliecība par saviem spēkiem, savukārt bulgāriem pilnīgi noteikti bija skaidrs, ka joki ar mums ir mazi un būs jāuzmanās.
Fināli
Finālus organizējām stūrī, kurā ir vairāk zivju. Mazajā finālā tikās Francijas un Anglijas komandas. Mājinieki apspēlēja angļus diezgan pārliecinoši 3:1, varēja redzēt, ka viņi labi zina, kas jādara. Ar zivīm gan sanāca pieticīgi, jo tās strauji aizvirzījās uz citu dīķa stūri.
Lielo finālu pārcēlām attiecīgi uz to stūri, uz kuru bija pārcēlušās zivis – izšķirošajai cīņai tomēr ir jābūt arī pietiekoši skatāmai. Pirmajā spēlē Mārtiņš apspēlēja bulgāru kapteini 5:4, otrajā spēlē bija jāiet man, es apspēlēju savu pretinieku 2:0. Viņš, starp citu, ieņēma otro vietu individuālajā vērtējumā. Tad kārta bija Jurim, viņš savu konkurentu apspēlēja 2:1, un beigās Rūdis savu spēli nospēlēja 4:4. Kopā rezultāts 13:9 mūsu labā.
Tagad esam trīskārtējie ATLAS kausa ieguvēji!
Statistikai – vēl nevienai citai komandai nav pat divi kausi. Un arī trīs MVP tituli – 2018. gadā Latvijā to izcīnīja Makreckis, 2023. gadā Polijā es un šogad – Rūdis. Par viņu, protams, īpašs prieks.
Komandas foto