Basketbols ar boilām

Jāņa boilas, Pētera boilas, Anniņas boilas. Kopš radies no mērkaķa un kļuvis gudrāks, cilvēks allaž meklē vienkāršos ceļus. Arī karpu makšķerēšanā nekas nav savādāk. Pavisam vienkārši taču ir domāt pēc principa “Pētera boilas ir labas un dod rezultātu, bet Jāņa boilas gan mēsls.” Vai varbūt tomēr ne?

Mūsdienās reklāmas industrija dara visu iespējamo, lai atslēgtu patērētāja smadzenes no domāšanas un zināšanas. Mersedess ir labāks par opeli, un kāda tev, pircēj, daļa, no kādas proves tērauda ir veidota mašīnas virsbūve? Ja nebūtu stingro ES normu, kas uzliek par pienākumu visiem pārtikas ražotājiem drukāt uz iepakojuma produkta sastāvu, mēs nezinātu arī, ko īstenībā ēdam. Lai atcerētos, kā tas ir, atliek vien patīt filmu pārdesmit gadus atpakaļ. Tolaik pircējam nebija ne jausmas, cik gaļas ir doktordesā.

Ar boilām, ko dodam karpām, joprojām esam iestrēguši pagājušajā gadsimtā. Nav likuma, ka ražotājam būtu jāpublicē barības sastāvs līdzīgi tam, kā ir noteikts cilvēka pārtikai. Līdz ar to boilu ražotāji dara, kā ērtāk un izdevīgāk. Daži pēc iespējas godīgi uzdrukā uz iepakojuma vismaz daļu sastāva. Taču šajā gadījumā nav īsti nevienas iestādes un metodes, kas uzdrukāto varētu pārbaudīt un konstatēt iespējamo krāpšanu.

Piemēram, var paziņot, ka boilas ir bagātas ar GLM, kas ir efektīva un arī dārga piedeva, bet patiesībā miksam pievienot vien niecīgu proporciju. Neviens to nekad nespēs pārbaudīt. Otra metode ir tieši pretēja – paziņot, ka boilas sastāvs ir gadiem izstrādāts un testēts, atzīts par labi strādājošu un tāpēc super noslēpums. Turklāt testēšanā piedalījusies tāda un tāda karpu copes slavenība, kuras vārds vien jau “garantē” panākumus.

Starp citu, nevajag meklēt šo slavenību vārdus makšķerēšanas sacensību protokolos. Viņi savu atpazīstamību būvē ar pašu tapinātiem rakstiem un filmētiem video, taču, nonākuši godīgā sacensību cīņā, baidās pamatīgi aplauzties un tādēļ no sporta turas pa gabalu.

Ir, protams, pāris izņēmumi – kā Stīvs Brigss un Tims Peislijs. Šie vīri gan savus supermačus ir novinnējuši, gan arī bez pārliekiem pārdzīvojumiem neskaitāmas sacensības uz nulles beiguši. Taču tās ir superzvaigznes, kurām daudz kas ir piedodams. Turpretī vidēja lieluma zvaigznītēm jebkurš neveiksmīgs starts sacensībās nozīmē tūlītēju norietu. Tāpēc šādas zvaigznītes turas pēc iespējas tālāk no sporta. Cik jūtūbes influenceru var redzēt, piemēram, pasaules čempionātā?

Atpakaļ pie boilām...

Protams, nav jau tā, ka ražotāji savas boilas taisa no plikiem miltiem un pāris lētām ķīmiskām smaržiņām. Tie laiki ir garām, karpas sen šos trikus ir atkodušas, tādēļ katram ražotājam ir jāpūlas, lai ar viņa boilām cilvēki tiktu pie zivīm.

Te tad arī sākas mārketings. Ja konkrētā boila ir efektīva, tai piešķir skaistu nosaukumu, un tas arī ir viss, kas tev par to jāzina. Savukārt, ja uz izreklamēto boilu neķeras, atliek vien vainot vietu un apstākļus – tur zivju nav, vai tām vienkārši šodien nav noskaņojuma. Cilvēka mūžs ir pārāk īss, lai pilnvērtīgi pierādītu, ka necopē konkrētajos apstākļos un konkrētajā vietā pie vainas bijis tieši boilas sastāvs. Ja vēl kādu copi vai pāris tomēr izdodas izmānīt, jautājums par boilas piemērotību konkrētiem apstākļiem vispār tiek noņemts no dienas kārtības. Arī tad, ja turpat blakus kaimiņš ir savilcis trīs reizes vairāk.

Makšķerēšanas sacensības, protams, ir vispareizākā vieta, kur testēt un apliecināt karpu barību un ēsmu efektivitāti. Es pat teiktu, ka mači ir vieta, kur savā starpā sacenšas ne tik daudz sportisti, cik viņu barības sastāvi. Galu galā karpa jau nav nemaz tik slinka un kvalitatīvāka piedāvājuma meklējumos var mierīgi nopeldēt pārsimts metrus turp vai šurp bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Tā nav līdaka, kas vienmēr kalkulē, vai uzņemtās kalorijas atsvērs kalorijas, kas iztērētas, upurzivteli ķerot.

Tai pašā laikā līdakai ir praktiski vienalga, ko ēst, ka tik gaļa. Savukārt karpa ir feinšmekers un allaž meklēs ko garšīgāku un/vai vērtīgāku. Kvalitatīvākas barības dēļ karpa ir gatava uz laiku pieciest pat zināmu diskomfortu, nolaisties tur, kur ūdens aukstāks, skābekļa mazāk vai varbūt pat auklas savilktas. Tā zina, ka pēc brīža ar pilnu vēderu atgriezīsies savā komforta zonā un tur varēs mierīgi sagremot apēsto. Tāpēc makšķerniekam nebūt nav obligāti jāmeklē viens copes superpunkts – labu barību ņems arī mazāk perspektīvās vietās. Savukārt, strādājot ar švakāku mantu, punkta izvēle kļūst daudz nozīmīgāka. Un tu jau saproti – ja īpaši daudzološu punktu sektorā nav, uzvar labākā barība.

Taču ko nozīmē – laba barība? Tas, ka uz tās ķeras? Jā, ar nosacījumu, ja tos pašus apstākļus var replicēt no vienas copes reizes uz nākamo. Taču tas praktiski nav iespējams.

Ne mazāk absurds ir apgalvojums, ka uz vienu boilu izcili ķeras visur un vienmēr, – tā nav. Un nevar būt, jo vienkārši nevar būt. Katrā vietā un katrā dienā būs tikai viens teorētiski vislabākais barības sastāvs. Bet katrā vietā un katrā dienā tas būs savādāks.

Sastāva anatomija

Man patīk salīdzināt boilu ar basketbola komandu. Labā komandā spēlētājiem ir dažādas lomas – gari centri, dinamiski aizsargi, saspēles vadītājs utt. Kopā tie viedo piecinieku, kas laukumā savstarpēji sadarbojas. Un tad ir treneris, kura rīcībā ir šis piecinieks un arī soliņš laukuma malā. Ar šiem 12–16 spēlētājiem treneris variē atbilstoši apstākļiem. Ja pretinieks izliek garāku sastāvu, trenerim tāds pats ir jāliek pretī. Ja pretinieks laiž laukumā ātros un dinamiskos, trenerim nākas darīt to pašu. Ja rezultāts ir labvēlīgs, droši var spēlēt ar otro sastāvu, bet kritiskajos brīžos jātrumpo ar spēcīgākajiem.

Es, protams, trivializēju, realitātē viss ir daudz sarežģītāk. Taču ar boilas sastāvu ir ļoti līdzīgi. Tajā ir vajadzīgs gan centrs, gan saspēles vadītājs, gan čaļi, kas met trijniekus no laukuma stūriem. Ar pieciem izciliem centriem basketbola maču neuzvarēsi, bet pieci saspēles vadītāji laukumā būs cirks, nevis cīņa. Tieši tāpat nevar izveidot boilu tikai, piemēram, no atraktoriem vien.

Katram trenerim, pirms uzsākt cīņu, maksimāli labi jāiepazīst savi spēlētāji. Jāzina viņu stiprās un vājās vietas, jāatkož, kādos apstākļos tie vislabāk spēj realizēt savu potenciālu. Atceros, bija mums izlasē vīrs, kam neredzēti labi grozi krita tieši pēdējās sekundēs. Acīmredzot viņam bija nepieciešams šis adrenalīna maksimums, lai precīzi trāpītu kritiskajos brīžos, kamēr mača gaitā viņa precizitāte bija visnotaļ viduvēja.

Tāpat kā trenerim, arī boilas veidotājam ir jāiepazīst sastāvdaļas, jāzina, kad un kādos apstākļos jālaiž laukumā tā vai cita. Arī tas, kad kāda sastāvdaļa jāatstāj uz soliņa, jo galu galā ir jau arī izmaksas jāskaita. Un, tāpat kā trenerim, kurš analizē pretinieku pēc neskaitāmiem maču ierakstiem un atbilstoši tam izstrādā spēles plānu, arī boilu veidotājam būtu jāanalizē potenciālie copes apstākļi un jārada tiem atbilstoša recepte.

Teiksi, tas viss ir skaisti un loģiski, bet kā to izdarīt praksē? Teorija ir laba lieta, bet reālā dzīve ievieš savas korekcijas. Protams, pilnībā piekrītu! Taču arī basketbolā nekad nevar līdz galam izpētīt pretinieku un prognozēt spēles gaitu. Galu galā arī pretinieks ir dzīvs organisms, kura galvgalī arī ir treneris, kas visiem iespējamiem līdzekļiem pretdarbojas mūsu plānam. Tāpēc nekad neviens trenera lēmums nebūs perfekts, jo nekad viņa rīcībā nebūs 100% visas informācijas. Treneris var tikai maksimāli pietuvoties ideālajam variantam. Un mums kā boilu veidotājiem ir jādara tas pats – jāvirzās tuvāk vietā un laikā ideālajai boilas versijai.

Izmanto Porziņģi

Nē, šī raksta mērķis nav parādīt, kas ir un kas nav pareizi boilu veidošanā. Tādas lietas pat labos žurnālos nedrukā. Mans mērķis ir tikai aktualizēt dažus aspektus, kurus nereti aizmirst, pareizās atbildes bieži vien meklējot ne tur un ne tā.

Metiena attālums un precizitāte, inventārs, montāžas un visi citi aspekti, protams, ir svarīgi. Taču nedrīkst aizmirst, ka barība un ēsma ir absolūti vienīgais mūsu kontakta punkts ar zivi. Tāpēc tā ir un būs pati galvenā tēma karpu makšķerēšanā. Diemžēl pēdējā laikā ir sajūta, ka šī tēma daudziem ir aizgājusi otrajā plānā un ka meklēti tiek vienkārši un ērti, nevis maksimāli pareizi un efektīvi risinājumi. Bet pareizos un efektīvos neviens uz paplātes neatnesīs, to nedrīkst aizmirst.

Tāpēc šī raksta (varbūt ar turpinājumiem) mērķis ir parādīt, cik daudz dažādu interesantu basketbola spēlētāju jeb boilu sastāvdaļu ir mūsu rīcībā. Vismaz mazliet pavērt priekškaru, aiz kura slēpjas pavisam jauna pasaule ar plašām iespējām izzināt, pētīt un analizēt. Un galvenais – eksperimentēt, izstrādāt pašam savus risinājumus. Tas, manuprāt, ir daudz interesantāk nekā testēt, kas labāks – Jāņa boilas vai Pētera boilas.

Visbeidzot – tev jau nav jāsāk ar komandas veidošanu no nulles. Respektīvi – nav jāveido boilas no baltas lapas. Tā var ļoti ātri iebraukt auzās. Tieši otrādi – mans padoms būtu ņemt jau gatavu komandu, teiksim – Latvijas izlasi, un pievienot tai kaut ko, kas varētu būtiski uzlabot rezultātu. Piemēram, Porziņģi! Tu taču saproti, ka izlase ar Kristapu ir viena komanda un izlase bez Kristapa – pavisam cita.

Tāpat ar boilām – ņem savas iecienītās Jāņa vai Pētera boilas un palūdz ražotājam pievienot tām vēl kādu jēdzīgu sastāvdaļu. Jā, būs dārgāk, bet tev uzreiz būs vieta analīzei. Nākamais solis – piekoriģēt šīs sastāvdaļas daudzumu: arī grams uz vienu vai otru pusi var ko pamainīt. Nu un tad jau pamazām arī var virzīties tālāk.

Ja nevari vienoties ar ražotāju par šādu plānu, pērc gatavu miksu un eksperimentē ar sastāvdaļām pats. Vienīgi izvēlies miksu, kas gadu gaitā daudzmaz saglabā savu standarta sastāvu. Un neeksperimentē ar vairāku sastāvdaļu pievienošanu vienlaikus – tikai tad varēsi izvērtēt katra ingredienta efektivitāti konkrētā vietā un konkrētos apstākļos.

Joprojām šaubies? Nu paņemsim kaut vai ūdens temperatūru. Aprīlī tā pie mums ir ap 5 grādiem, maijā ap 10, jūnijā ūdens sasilst līdz 15 grādiem, jūlijā un augustā jau var būt pāri 20. Pabraucot mazliet uz dienvidiem, Zemgalē un Lietuvā, seklos ūdeņos vasaras vidū brīžiem jau būs visi 25 grādi. Tikmēr kādā Umbrijas ezerā Itālijas vidienē pavisam nesen izmērījām veselus 30 grādus. Tu tiešām domā, ka viena un tā pati boila vienlīdz labi strādās 5 un 15 grādos? Un ka tā, kas strādā 15 grādos, maksimālo efektu dos arī 25 grādos? Jā, daudzi ražotāji uz iepakojuma raksta, ka viņu boila dod rezultātu gan siltā, gan aukstā ūdenī. Varbūt arī tā ir, taču tev jau nevajag kaut kādu rezultātu. Tev vajag labu rezultātu! Bet tādu ar universāliem līdzekļiem sasniegt nav iespējams. Tāpēc atpakaļ pie rasējamā dēļa!

Ievadam pāris klasikas

Ieskatu plašajā boilu sastāvdaļu pasaulē sākšu ar piedevām, kuras var droši pievienot jebkuram jau gatavam bāzes miksam. Un vēlreiz – šī raksta mērķis nav pārdot vai reklamēt kādas konkrētas sastāvdaļas. Tā mērķis ir parādīt, cik plašas iespējas piedāvā šī pasaule.

Zaļo gliemeņu ekstrakts jeb GLM

GLM jeb zaļo gliemeņu ekstrakts (Green Lipped Mussel Extract) ir viens no spēcīgākajiem un dabiskākajiem pievilinātājiem, ko mūsdienās izmanto karpu makšķerēšanā. Tas ir pulverveida produkts, kas iegūts no Jaunzēlandes piekrastes ūdeņu zaļajām gliemenēm (Perna canaliculus) un kas ir slavens ar savu izteiksmīgo aromātu, augsto uzturvērtību un iedarbību, kurai karpas nespēj pretoties.

GLM ekstraktā ir augsta bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Tajā ir 60–65% olbaltumvielu, kas padara to par bagātīgu aminoskābju avotu. Ir arī 9–10% tauku, no kuriem liela daļa ir vērtīgās omega-3 taukskābes (EPA un DHA). Papildus tajā atrodas arī glikozaminoglikāni un mukopolisaharīdi, kas sniedz papildu uzturvērtību un uzlabo pievilināšanu.

Svarīga loma ir arī vitamīniem un minerālvielām – GLM atrodams B12, C un E vitamīns, kā arī fosfors, dzelzs, cinks, selēns, mangāns, jods un citas vērtīgas vielas. Šī kombinācija padara GLM ne tikai par izcilu pievilinātāju, bet arī par būtisku barības sastāvdaļu ar augstu uzturvērtību.

Lietošana: GLM lieliski darbojas dažādos ēsmas maisījumos, taču vislabāk tas sevi pierāda zivju miltu bāzes ēsmās. Ieteicamā deva ir 4–10 grami uz 500 gramiem bāzes miksa, tomēr pieredzējuši makšķernieki bieži liek stipri vairāk. Šis ekstrakts nav paredzēts tikai ēsmas gatavošanas entuziastiem – to iespējams izmantot arī PVA maisiņos un spoda maisījumos, lai zivis ūdenī piesaistītu vēl aktīvāk.

Rezumē: GLM ir viens no tiem retajiem produktiem, kurā apvienojas dabisks izcelsmes spēks, stiprs aromāts, uzturvielu bagātība un ilgstoši pierādīta efektivitāte. Tieši tāpēc tas ir kļuvis par vienu no uzticamākajām karpinieku arsenāla sastāvdaļām visā pasaulē.

Betaīna HCl – barošanās stimulēšanai

Betaine HCL (betaīna hidrohlorīds) ir dabiskas izcelsmes viela, kas nelielā daudzumā sastopama augos, raugā, sēnēs, kā arī zivju, vēžveidīgo un gliemju audos. Betaīns ir spēcīga ūdenī šķīstoša signālviela, kas darbojas uz zivju receptoriem un mudina tās čaklāk ēst. Pieredzējuši makšķernieki atzīst, ka betaīns nereti kļūst par noteicošo faktoru, kas vienkārši labu sesiju pārvērš par īsteni veiksmīgu. Ne velti kāds slavens karpu ķērājs reiz sacījis: “Es labāk ietu makšķerēt bez biksēm nekā bez dažiem gramiem betaīna ēsmas maisījumā.”

Betaīna hidrohlorīds ir cieši saistīts ar aminoskābēm un zināms ar savu spēju stimulēt zivs barošanās refleksu. Tieši pateicoties tai, šī viela ir kļuvusi par vienu no visvairāk novērtētajām pievilināšanas sastāvdaļām modernajā karpu makšķerēšanā.

Copmaņiem nepieciešamais betaīna HCL tiek iegūts no pārtikas rūpniecības un ir visaugstākās kvalitātes – tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem, kas bieži sastopami zemākas kvalitātes produktos, piemēram, bez citronskābes. Šī tīrība garantē maksimālu efektivitāti gan boilās, gan papildbarībā.

Lietošana: Ieteicamā deva ir 2–6 grami uz 500 gramiem bāzes miksa, taču betaīns ir arī viegli integrējams spoda maisījumos, PVA maisiņu miksos un pat tieši uz āķa ēsmas. Lielisks paņēmiens ir izšķīdināt tējkaroti betaīna 50 mililitros silta ūdens, iepildīt smidzinātājā, sakratīt, apsmidzināt āķa ēsmu un ļaut tai nožūt. Tiklīdz nonāk ūdenī, šāda ēsma uzreiz sāk darboties kā barošanās stimuls.

Rezumē: Betaīns HCL ir viens no tiem produktiem, ko var izmantot plaši, efektīvi un dažādos veidos. Tā neitrālā garša, lieliskā šķīdība un spēja pastiprināt citu sastāvdaļu īpašības padara to par neaizstājamu gan sportistu, gan hobijmakšķernieku arsenālā.

Aknu pulveris – klasiska vērtība

Aknas kā uzturvielu un pievilinātāju avots makšķerēšanā tiek izmantotas jau desmitiem gadu. Specifiskais aromāts, intensīvā garša un bagātīgais sastāvs padara to pulveri par vienu no vērtīgākajiem dabiskajiem komponentiem karpu ēsmās. Mūsdienās, pateicoties tehnoloģiskajam progresam, ir iespējams iegūt īpaši koncentrētu un kvalitatīvu aknu pulveri, kas apvieno gan pievilināšanas spēku, gan augstu uzturvērtību.

Sākotnēji šī sastāvdaļa bija paredzēta boilu gatavošanas entuziastiem, taču tagad to plaši izmanto arī praktiskajā copē. Tāpat kā citi augstvērtīgi dzīvnieku izcelsmes produkti, arī aknu pulveris izplata bioaktīvu signālu, kas informē zivis par augstvērtīgu barības avotu. Tas ir īpaši efektīvs situācijās, kad zivis ir piesardzīgas vai kad vēsākā ūdenī tās nav kāras uz ēšanu.

Copmaņu arsenālam nepieciešamais pulveris ir ražots no liellopu aknām saudzīgā žāvēšanas un smalcināšanas procesā, kas ļauj saglabāt visas vērtīgās vielas. Tā sastāvā ir:

• Olbaltumvielas – būtisks pilnvērtīgu aminoskābju avots. Aknu pulveris satur ap 55–65% viegli sagremojamu proteīnu, kas ir vitāli svarīgs karpas augšanai un audu atjaunošanās procesiem.
• B12 vitamīns – viens no galvenajiem komponentiem asinsradei un nervu sistēmai. Karpu ēsmās tas darbojas arī kā dabisks barošanās stimuls.
• A vitamīns – būtisks šūnu attīstībai, redzei un ādai, darbojas arī kā antioksidants, kas uzlabo organisma spēju pretoties slimībām.
• Dzelzs – aknu pulveris ir viens no bagātākajiem dzelzs avotiem, tāpēc tas uzlabo skābekļa pārnesi asinīs un veicina enerģijas vielmaiņu.
• Fosfors un cinks – šie elementi nepieciešami kaulu, asaku un zvīņu veidošanai, kā arī veicina gremošanas fermentu darbību.
• Niacīns (B3), riboflavīns (B2), folijskābe – šie vitamīni kopā uzlabo karpas vielmaiņu, šūnu dalīšanos un vispārējo fizisko stāvokli, īpaši augšanas periodā.

Aknu pulverim piemīt arī spēcīgs dabisks aromāts, kas izplatās ūdenī un piesaista zivis pat lielā attālumā. Šis aromāts kopā ar augsto uzturvērtību padara ēsmu karpai ne tikai pievilcīgu, bet arī fizioloģiski vērtīgu – tas stimulē ilgstošu barošanos, kas ir īpaši svarīgi, ķerot no grunts ilgākās sesijās.

Lietošana: Ieteicamā deva ir 4–10 grami uz 500 gramiem bāzes miksa. Ar to pietiek, lai uzlabotu barības efektivitāti, nezaudējot tās līdzsvaru. Aknu pulveris lieliski sader ar zivju miltu bāzes miksiem, bet tikpat labi darbojas arī putnu barības miksos, piena proteīna bāzē, kā arī spoda un PVA maisījumos. Tātad ir lietojams visnotaļ daudzpusīgi.

Rezumē: Aknu pulveris nav tikai vēl viena sastāvdaļa – tā ir funkcionāla barības viela, kas apvieno pievilināšanas efektu ar veselības veicināšanu. Tieši šī unikālā kombinācija padara to par vienu no būtiskākajiem papildinājumiem ikviena makšķernieka ēsmas arsenālā.

Kaltētas jūraszāles – veselīgam kraukšķim

Kaltētas jūraszāles ir sastāvdaļa, kas apvieno labāko no dabas: augstu uzturvērtību, unikālu aromātu un tekstūru, kā arī spēju uzlabot boilu pievilcību un uztveramību ūdenī. Tās plaši izmanto ne tikai cilvēku uzturā, bet arī dzīvnieku barībā, un pēdējos gados tās kļuvušas arī par neatņemamu sastāvdaļu kvalitatīvos karpu ēsmas maisījumos.

Kaltētas jūraszāles, īpaši brūnaļģes (angl. – kelp), satur virkni vērtīgu barības vielu, kas karpu ne tikai tūlīt ieinteresē, bet arī kas tai sniedz reālu bioloģisku labumu. Jūraszālēs ir ārkārtīgi augsts tādu minerālvielu kā joda, kalcija, magnija, kālija, dzelzs un cinka saturs. Šīs vielas uzlabo nervu un muskuļu darbību, imūnsistēmu, kā arī kaulu struktūru un zvīņas. Īpaši bagātas jūraszāles ir ar A, C, E, K un arī B grupas vitamīniem, kas veicina vielmaiņu, šūnu atjaunošanos un antioksidatīvo aizsardzību pret vides stresu. Augu šķiedrvielas uzlabo zivju gremošanas trakta darbību, palīdz efektīvāk pārstrādāt barību un uztur veselīgu mikrofloru. Savukārt dabīgie polisaharīdi un algināti uzlabo ēsmu tekstūru un stabilitāti, kā arī, izskalojoties ūdenī, kļūst par barošanās signālu, kas piesaista zivis arī no liela attāluma.

Viena no noderīgākajām kaltēto jūraszāļu īpašībām ir spēja piešķirt ēsmai maigu kraukšķīgumu. Tas karpai rada dabiskas barības sajūtu, atgādinot gliemjus un vēžveidīgos. Šī tekstūra kopā ar specifisko minerālo smaržu un garšu veido pilnvērtīgu barošanās stimulu, kas iedarbojas gan uz karpas ožas, gan garšas receptoriem.

Lietošana: Kaltētās jūraszāles lieliski sader ar visiem bāzes miksu veidiem – zivju miltu, putnu barības un piena proteīna miksiem. Ieteicamais daudzums: līdz 10% kopējā bāzes miksa svara – ar to pietiek, lai panāktu vajadzīgo efektu, bet neapgrūtinātu struktūru. Šo sastāvdaļu pievieno arī, piemēram, Ener-Vite Gold maisījumiem, ko izmanto daudzi boilu rullētāji-amatieri.

Rezumē: Kaltētās jūraszāles ir dabiska, sabalansēta un efektīva boilu sastāvdaļa, kas ne tikai piesaista zivis, bet arī uzlabo to gremošanu, vielmaiņu un vispārējo fizioloģisko stāvokli. Tās ir lielisks piemērs tam, kā dabiskas lietas var sniegt makšķerniekam būtiskas priekšrocības pār konkurentiem.

Robin Red – pikantā leģenda

Robin Red ir viena no visu laiku ikoniskākajām ēsmas piedevām. Tās nosaukums ir kļuvis par sinonīmu panākumiem un uzticamībai. Tās neatkārtojamais sarkanīgais tonis, pikantais aromāts un dabiskā izcelsme ir padarījuši šo piedevu par pamatsastāvdaļu neskaitāmos bāzes miksos, boilās, gruntsbarībās un PVA maisījumos visā pasaulē. Taču, izrādās, sākotnēji tā netika radīta copei! Tās vēsture aizsākas putnkopības industrijā, un tajā ir pavisam interesants pavērsiens.

Robin Red sākotnēji tika izstrādāts John E. Haith’s uzņēmumā Anglijā kā barības bagātinātājs eksotiskiem putniem, īpaši papagaiļiem un sarkanrīklītēm (no kurām tas, visdrīzāk, ieguvis savu nosaukumu). Tā sastāvā esošās eļļas, garšvielas, pigmenti un augstas kvalitātes sēklas uzlaboja putnu spalvas krāsu, bet īpaši paspilgtināja sarkano toni. Tieši šī spēja piesātināt dabisko krāsu padarīja Robin Red unikālu, līdz reiz tā potenciālu pamanīja arī makšķernieki. Šoreiz gan ne spalvām, bet gan ēsmām.

Arī spodmikss ir vieta, kur labi strādā dažādas piedevas

Makšķerēšanā Robin Red tiek izmantots:

• lai piešķirtu ēsmai sarkanīgu nokrāsu, kura ūdenī kalpo kā vizuāla uzmanības piesaistītāja;
• lai pievienotu dabisku pikantu aromātu un garšu, kas ir tīkami zivju garšas un ožas receptoriem;
• lai palielinātu barības uzturvērtību, jo tajā ir olbaltumvielas, eļļas, ogļhidrāti un mikroelementi no putnu barības sastāvdaļām;
• kā ūdenī šķīstošs signāls, kas ap ēsmu rada paliekošu aromāta un garšas mākoni.

Robin Red sastāvs ir stingri glabāts komercnoslēpums, taču zināms, ka tas satur papriku, čili pulveri, dažādus augu ekstraktus, cukurbiešu blakusproduktus, ēteriskās eļļas un citas dabīgas vielas, kas veicina zivju barošanos. Interesanti, ka līdz ar ES jaunākajām regulām un breksitu Robin Red sastāvā sintētiskās krāsvielas ir nomainītas ar dabiskām – iegūtām no sarkanajām bietēm.

Lai gan tirgū klejo neskaitāmi Robin Red pakaļdarinājumi, bet reizēm makšķernieki aprobežojas pat ar pliku čili pulveri, tikai oriģinālais Haith’s produkts garantē to pašu kvalitāti un efektu, kas šo piedevu padarījis par leģendu. Tieši tāpēc uzticami boilu ražotāji un pieredzējuši makšķernieki visā pasaulē joprojām izvēlas tieši oriģinālu – jo tam nekas nestāv blakus.

Lietošana: Ieteicamais daudzums – līdz 10% no bāzes miksa svara. Tas lieliski iederas gan zivju miltu ēsmās, gan putnu barības un pat saldenos miksos, kuros nepieciešams spēcīgs zing jeb pikants akcents. Tāpat Robin Red ir efektīvs arī gruntsbarībā un kā būsteris PVA miksos. Īpaši efektīvs Robin Red ir siltā ūdenī, bet, pateicoties tā garšvielu bāzei, lieliski strādā arī vēsākā ūdenī, kur piesaista zivis ar smalkiem ķīmiskiem signāliem.

Rezumē: Robin Red ir daudz vairāk nekā tikai boilas garšviela. Tas ir vēstures un inovācijas savienojums, kas vienkāršu putnu barības komponentu pārvērtis par vienu no ietekmīgākajiem produktiem visā karpu copes vēsturē. Tas nav tikai ēsmas papildinājums – tas ir makšķerēšanas kultūras elements.

Tikai Haith’s ražotais Robin Red sniedz maksimālu rezultātu, pakaļdarinājumi ir vien viegla atblāzma

Šajā rakstā apskatītas vien dažas leģendāras karpu boilu piedevas. Iespējams, jau saprati – tās nevajag meklēt gatavo boilu nosaukumos un aprakstos. Tās ir pietiekami dārgas, lai neviens masveida ražotājs tās nevarētu atļauties iekļaut sastāvā, būtiski nepaaugstinot gala produkta cenu. Un, ja arī attiecīgā piedeva ir iekļauta, tad niecīgā daudzumā, ļaujot ražotājam “godīgi” pateikt, ka tā ir iekšā. Tikai rezultāts, kā saproti, nebūs ne tuvu maksimumam.

Līdz ar to karpiniekam, kas no savas ēsmas vēlas sasniegt maksimālo efektu, nekas cits neatliek kā ķerties pie jaukšanas pašam. Vien piebildīšu no prakses, ka mazās devās pievienojamās birstošās sastāvdaļas ir jājauc klāt pie mīklas šķidrās daļas (parasti olām). Tur tās izšķīdina un tikai pēc tam pieber bāzes miksu.

Ja arī tu tūlīt nemetīsies pārgalvīgos eksperimentos, tad vismaz ceru, ka mazliet savādākām acīm paskatīsies uz to, ko liec uz mata vai kobrā, pirms plivināt to ūdenī.