Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
LETA | 5.aprīlis 2011, 11:16 | 6 komentāri | 3153 skatījumi

Tūristiem un makšķerniekiem popularizēs Līgatnes upi

Biedrība "Līgatnes upes saimnieki", kas apvieno Līgatnes upei piegulošo zemju īpašniekus, sākusi vairāku projektu realizāciju, kuru nolūks ir izveidot straujāko Latvijas upi par tūristiem un makšķerniekiem tīkamu apskates un apmeklējuma objektu, aģentūra LETA noskaidroja Līgatnes novada domē.

Vienlaikus tūristu un makšķernieku piesaistīšana upes piegulošo zemju īpašniekiem sniegtu papildu iespējas mazās uzņēmējdarbības attīstībai.

Biedrība guvusi apstiprinājumu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētam projektam "Zivju nārsta vērošanas taku izveide". Kā aģentūru LETA informēja Cēsu rajona lauku partnerības pārstāve Kristīne Zaķe, kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 14 931 lats, no tām 13 437 lati ir publiskais finansējums un 1493 lati - līdzfinansējums.

Projekta realizācija sniegs iespēju vides tūristiem vērot zivju nārstu upes posmā pie Anfabrikas slūžām, jo gar upes krastu tiks izveidota labiekārtota gājēju taka un skatu platformas. Līdztekus šai projektā paredzēts labiekārtot Lustūža klintis, kas ir valsts nozīmes aizsargājams dabas piemineklis. Uz Lustūža vīsies gājēju kāpnes un augšpusē būs divas skatu platformas.

Pašlaik notiek darbs, lai uz Anfabrikas slūžām izveidotu funkcionējošu zivju ceļu foreļu, alatu, taimiņu un lašu migrācijai. Ir sagatavots un iesniegts projekts ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, un atbalsta gadījumā ir cerība, ka jau šoruden taimiņi nārstos visas upes garumā. Bet zivju resursu pavairošanai plānots uzsākt mērķtiecīgu četru gadu programmu alatu populācijas pavairošanai Līgatnes upē. Projekta atbalsta gadījumā šogad augšpus Anfabrikas slūžām tiks ielaisti 2000 alatu.

Biedrības ilgtermiņa mērķis ir gājēju takas izveide visas upes garumā. Lai realizētu šo ieceri, svarīgi veikt upes teces tīrīšanu. Bet darbs jādara apdomīgi, jo vienlaicīgi jānodrošina, lai upe kalpotu ekstrēmā ūdens tūrisma attīstībai un lai tece un pieguļošie krasti būtu tīkams apskates objekts gājējiem. Tikpat būtiski, lai upes tecē tiktu saglabāta dabīgā zivju dzīves telpa - paceres un bedres.

Sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka un Valsts vides dienesta speciālistiem notikušas vairākas upes teces tīrīšanas talkas, kuru laikā attīrīta upes tece no Vidzemes šosejas līdz Ķempjiem. Pagājušajā gadā notika sakopšanas darbi arī lejpus Līgatnes papīrfabrikas. Parasti šādās talkās tiek iztīrīta upes gultne un apzāģēti pārgāzušies koki. Kā spriež biedrības pārstāvji, laiks rāda, ka upes teces kopšana ir plānveidīgs darbs, kas jāveic ik gadus.

Pirms nesena laika Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (JL) un novada domes deputāts Gunars Šķēle (JL), kurš ir biedrības "Līgatnes upes saimnieki" biedrs un projektu virzītājs, apmeklēja Vides zinātnisko institūtu "Bior", kur tikās ar Zivju resursu pētniecības departamenta iekšējo ūdeņu nodaļas laboratorijas vadītāju Jāni Birzaku.

Pašvaldības pārstāvji pastāstīja par padarīto un iecerēm Līgatnes upes sakārtošanā un tikšanās laikā notika diskusija par darāmajiem darbiem, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Institūta speciālisti atzinīgi novērtēja biedrības ieceres un veikumu un sniedza pozitīvu atzinumu par projekta "Zivju ceļa izveide pie Anfabrikas klintīm" realizāciju.

Biedrības "Līgatnes upes saimnieki" darbs notiek uz entuziasma pamata un iespēju robežās projektus līdzfinansē arī Līgatnes novada dome, kas ir starp biedrības dibinātājiem. Biedrība pieņem arī ziedojumus, jo, realizējot projektus rodas, nepieciešamība pēc papildu finansējuma, kas nepieciešams dažādu tehnisku jautājumu risināšanai.

 
 
[6] Komentāri | dilst | aug
 
powerpro

viņi gadījumā nav kko sajaukuši ar Amatu? Jo cik zinu Lustūzis ir Amatā un laikam straujāka LV upe arī ir Amata,nevis Līgatnes upe

05.04.11 Atbildēt | Ziņot 0
sivens

Nu jā par tām klintīm tā īstsi nav saprotams, bet alatu neesmu Līgatnē noķēris jau gadus 8 noteikti.Kādreiz labākais alatu posms bija, tur kur tagad ir viens viesu nams un pēdējos gados esmu tur noķēris tikai naktsšņores.... un vēl pie tam katrā copes reizē.

05.04.11 Atbildēt | Ziņot 0
Dimon_Li

Powerpro

nekas tur nav sajaukts viss ir pareizi. Lustūzis ir Līgatnes centrā. Pie tā ir izbūvēta skatu platforma, kur rudenī vērot kā pumpainie beržās :D

Ar upes tīrīšanu gan nevajadzētu aizrauties- izbojās manas foreļvietas un tūristi pa krūmiem visur vazāsies :(

06.04.11 Atbildēt | Ziņot 0
kaupo

Līgatne ir straujākā Latvijas upe - tās garums 31 km, bet kritums 177metri, tātad vidēji 5,7 uz km, bet lejtecē tas ir par 7 - 8 metri uz km. Tieši dēļ reljefa īpatnībām, straujo un tīro ūdensteci, Līgatnes upes krastā 1815. gadā tika uzbūvēta Līgatnes papīrfabrika, kas ražo papīru arī mūsdienās.

Lustūzis ir Valsts nozīmes aizsargājams dabas piemineklis, kas atrodas Līgatnes upes krastā, Līgatnes centrā. Šis smilšakmens atsegums ir 17 metrus augsts un 45 metrus plats, tajā ir izcirstas vairākas alas un pagrabi, kas izvietoti divos stāvos.

Līgatnes upē lejpus Anfabrikas slūžām ir sastopamas deviņas zivju sugas, no kurām izplatītākās - strauta forele, alata, taimiņš. (Man pašam ne reizi vien ir gadījies izvilkt alatu virs 500 gr.) Augšpus Anfabrikas slūžām ir strauta foreles (lielus eksemplārus izdodas noķert reti), alatas, kuru populācija pēdējos gados ir ievērojami sarukusi, un varavīksnes foreles, kas šai ūdenstilpnē iemājojušas no kādreizējās Šķēpeļu zivjaudzētavas.

07.04.11 Atbildēt | Ziņot 0
Bagira

Ja manā mīļākajā upītē laivinieki traucēs makšķerēt, tas labi nebeigsies...xexe

11.04.11 Atbildēt | Ziņot 0
Oskars_Lasis

Redzēju zivju nārsta taku pie slūžām, skaists darbs. Taču viena tiešām sāpīga vieta gan man gan zivīm liekas posmā pirms papīrfabrikas ietekošā smirdīgā viela.....izskatās pēc kanalizācijas...ja šādi līdzekļi tiek ieguldīti zivju attīstībai..tiešām gribētos redzēt to kanalizāciju aizklozētu ciet.... drīzmumā arī ievietošu video, kas par vircu tur tek iekšā....

04.06.13 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager