Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
juliuss | 7.marts 2015, 11:29 | 13 komentāri | 8422 skatījumi

Rūpnieciskā zveja, makšķerēšana un malu zvejniecība (1968.g)

Ik gadu Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, republikas upēs un ezeros nozvejo vidēji 800-900 tūkstošu centneru zivju. Kopējais nozvejas sastāvs ir šāds: 85-87% reņģu, mencu, brētliņu un plekstu, 10% pārējo jūras zivju – luču, salaku, jūras bullīšu un tikai 3,3 – 3,5% saldūdens zivju (to skaitā caurceļotāju). Tātad ezeros un upēs nozvejo apmēram 25-30 tūkstošu centneru zivju gadā.

Dabiski, ka makšķernieku uzmanību visvairāk saista tieši pēdējais skaitlis jeb precīzāk – 6-10 tūkstoši centneru saldūdens zivju, jo laši un nēģi (apmēram 3 tūkst. cnt) makšķernieku saimi interesē mazāk – lašu makšķerēšanai atļaujas ierobežotā skaitā var saņemt tikai sporta biedrību biedri, bet nēģus, kā zināms, makšķerēt nedrīkst. Atlikušajos 16-17 tūkstošos centneru kopējā nozvejā ieskaitāmi stagari, vīķes, ezera salakas (sņitkas) un ķīši – tātad makšķerēšanai maz iecienītas zivis. Tiesa, ir cilvēku kategorija, kas makšķerē arī ķīšus, vīķes un stagarus. Tas nav slikti, jo stagari, ķīši un vīķes ir ļoti nevēlamas zivis, kas lielos daudzumos patērē tādu pašu barību kā vērtīgo sugu zivis, apēd vērtīgo zivju ikrus un izplata parazitārās slimības.

Pastāv uzskats, ka zivju krājumi ezeros un upēs nepārtraukti samazinās. Vectēvs vai vecvectēvs, atgriežoties no makšķerēšanas, tikko varējis panest zivju tarbu, bet mūsdienās jau pāris kilogramu uzskata par gluži pieklājīgu lomu.

Nozvejas statistika rāda, ka atsevišķu sugu zivju daudzums pēdējo desmit gadu laikā pakļauts diezgan straujām svārstībām un, kaut arī runāt par nozveju lejupslīdošu tendenci vēl nav iemesla, zivju bagātību pašreizējais stāvoklis izraisa makšķerniekos bažas. Tās tiešām ir pamatotas. Taču arī pašu makšķernieku rīcība daudzos gadījumos jūtami ietekmē zivju bagātību samazināšanos.

Rūpniecisko zveju limitē acu izmērs zvejas rīkos, minimālie zivju izmēri, zvejas aizlieguma laiki zivju migrāciju un nārsta laikā un citi faktori.

Varbūt ir pārspīlēti teikt, ka makšķerēšana ietekmē zivju krājumu stāvokli? Ja uzskatām, ka no katriem 100 cilvēkiem 5 ir makšķernieki, tad Latvijā ir ap simt tūkstošu makšķernieku. Pieņemsim, ka šie makšķernieki makšķerē tikai vienu dienu nedēļā un izvelk ne vairāk kā vienu kilogramu zivju. Arī tad iegūstam ļoti iespaidīgu skaitli – 5000 centneru zivju gadā. Šāds aprēķins balstās uz gluži reāliem pieņēmumiem. Tātad starpība starp makšķernieku lomu un rūpnieciskās zvejas gada nozveju nav liela. Turklāt makšķernieki praktiski neievēro rūpnieciskai zvejai noteiktos zivju minimālos izmērus un nereti izmakšķerē vēl dzimumgatavību nesasniegušus eksemplārus. Bez tam, neievērojot nekādus nārsta aizsardzības laikus (vienīgais izņēmums – no 1.septembra), tūkstoši makšķernieku gan airu laivās, gan motorlaivās uzturas zivju nārsta vietās, tādējādi visai jūtami traucējot nārstu normālu norisi.

Katru ziemu izplatās savdabīga „cemmerēšanas” epidēmija. Nemaz nerunājot par profesionālajiem malu zvejniekiem, diemžēl arī daudzi makšķernieki nomaina atļauto žibulīti un mormišku ar tā saucamo „cemmeri” – smagu vizuli ar milzīgiem āķiem, un zivju ziemošanas vietās sākas nežēlīgas iznīcināšanas akcijas. Ar pārplēstiem vēderiem un izrautām acīm tūkstošiem zivju nobeidzas, nemaz nenokļuvušas malu zvejnieka lomā, jo tikai katru 5.-10. aizcirsto zivi izdodas izvilkt no ūdens.

Malu zvejnieku rīcībā ir vesels arsenāls dažādu rīku un līdzekļu zivju iznīcināšanai: tīkli, murdi, žebērkļi, šujamie ieroči, hlorkaļķis, amonjaka ūdens u.c.

Baltijas zivju aizsardzības pārvaldes inspekciju darbinieki katru gadu atklāj gandrīz 2000 zvejniecības noteikumu pārkāpumu gadījumu. Malu zvejnieki gadā samaksā vairāk nekā 20000 rubļu soda naudas. Atkārtotos un bīstamos gadījumos (ja malu zvejnieks pretojas inspektoriem vai zivju iznīcināšana notiek plašā mērogā) bez administratīvajiem naudas sodiem pret malu zvejniekiem ik gadu tiek ierosinātas krimināllietas. Tātad malu zvejnieku iegūtais loms bieži vien izmaksā diezgan dārgi, turklāt par īsta makšķernieka pārdzīvojumiem nevar būt ne runas, ja zivis indē ar hlorkaļķi vai izņem no murda. Neraugoties uz to, malu zvejnieku skaits pašlaik vēl diezgan ievērojams, un bez visas sabiedrības un it īpaši makšķernieku aktīva atbalsta izskaust malu zvejniecību ir grūti.

Minētie fakti uzskatāmi liecina, ka zivju bagātību samazināšanos ezeros un upēs ietekmē ne tikai rūpnieciskā zveja, bet arī makšķerēšana, bet jo sevišķi malu zvejniecība.

"Makšķerniekiem" izdevbiecība ''Liesma" Rīgā, 1968

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 0 no 5
(Nav balsu) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[13] Komentāri | dilst | aug
 
krumujancis

"Minētie fakti uzskatāmi liecina, ka zivju bagātību samazināšanos ezeros un upēs ietekmē ne tikai rūpnieciskā zveja, bet arī makšķerēšana, bet jo sevišķi malu zvejniecība."

Labs secinājums, tikai jāpiezīmē, ka ar lomiem bagātu makšķernieku ir ievērojami mazāk, nekā rēķinātāji domā.

Jo, no tā saucamo, makšķernieku skaita jāmīnuso visi iesācēji, kuru lomi nu nepavisam nav tuvu īsto specu - makšķernieku lomiem.

Kā arī makšķernieku nodarītais posts zivju resursiem ne tuvu nav salīdzināms ar to postu, kuru nodara tīklinieki un murdu licēji, īpaši neatrodot savus tīklus, vai aizmirstot murdus un tīklus upēs un ezeros iestājoties ziemas periodam, kad tie iesalst un nav izņemami, piemēri nav pat tālu jāmeklē - tepat Buļļupē, visiem degungalā.

Kontrole un pastiprināta, manuprāt, jāsāk tieši ar zvejniecības noteikumu izpildes pārbaudēm, tīklu skaita pārbaudēm, u.c., nevis atsevišķu bada pātagas mētātāju represijām.

Iespējams, ka arī tās vajadzīgas atsevišķās vietās, piemēram, Bauskā vimbu laikā, taču, izejot no mazākā ļaunuma principa un pārbaudītāju ierobežotajiem resursiem, loģika prasītu tieši tā rīkoties vairāk ar tīkliniekiem.

Man šobrīd ir grūti saprast, kāpēc notiek makšķerēšanas noteikumu pārskatīšana, tas ir mazākā ļaunuma, un, cik izskatās, par sliktu makšķerniekiem, taču tīkliniekus un murdiniekus tas it kā neskar. Kur loģika?

Runājot par cemmerēšanu. Vienmēr ir iespējams uz laiku, kaut kur, kaut kā ierobežot šo zivju iegūšanas veidu, lai laikā, kad cemmerēšana iet masveidā vaļā kādā ūdenstilpnes daļā, tur izslēgtu gribētāju klātbūtni vispār. Vai tas nav iespējams? Daudzi bļaus - nē, taču domāju, ka te trūkst tikai un vienīgi gribēšanas. Tāpat kā daudzās citās jomās, kas Latvijai ir ļoti raksturīgi.

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
krumujancis

Tā ka, uz šo brīdi, arī nekas nav mainījies, viss notiek tieši tāpat kā uz raksta uzrakstīšanas brīdī 1968 gadā , tikai ar to starpību, ka samazinās zivju resursi vēl vairāk ir samazinājušies. Un to jau jūt ne tikai makšķernieki, bet arī tīklinieki.

Un tāpēc esošie resursi ir JĀPĀRDALA. Lai maz;ak izķer makšķernieki un vairāk paliek tīkliniekiem un murdistiem.

Līdz ar to, jāsamazina lomu lielums un jārada citi ierobežojumi makšķerniekiem, tajā pašā laikā pārlieku netraucējot zvejniekus,- tīkliniekus un murdiniekus.

Un tas arī šobrīd tiek darīts. Kaut kā tā...

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Ja autors no 68 gada relatīvās pārpilnības pārceltos uz mūsdienu necopi,viņam viņam vispār roka neceltos ko rakstīt...:D

Šajā sakarā 'progress' ir jūtams,jo atceros,ka jau 70 gadu beigās cope bija jūtami švakāka kā sešdesmito nogalē...

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Tajos tālajos gados bezsaimnieciskās un 'pohujiskās'padomijas saimniekošanas rezultātā ekaloģija stingri cieta,i no kolhozu minerālmēsliem,i no izlietā dīzeļa un mazuta.Daugavas pilsētas zonā visa krastmala bija ar lipīgu melnu mazutu noklāta.

Bet zivis ,pa brīnumu,Daugavā vēl bija diezgan daudz.Ar laiku palika aizvien mazāk...Tagadiņ it kā ūdeņi tīri,bet zivju diemžēl vairāk nepaliek,lielais presings dara savu...

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Interesanti, kāda ir mūsdienu statistika uzliktajiem maliķu sodiem?Ja toreiz gadā bija 20.000,tad tagad rēķinot inflāciju,tas sastādītu apmēram 100.000 jevriku...

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

un tā jau no 19.gs

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

Kļūdies,jau no 13gs.,kad vāci Rīgu sāka augšā celt...:D

07.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Tonis, še ku re ku www.vvd.gov.lv/publikacijas-...skie-parskati/

vari aplūkot ko VVD ir sastrādājis pa gadiem.

08.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
VANEMS

izskatās ka makšķernieki iekabina.....

08.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Ņemot vērā veikto pārbaužu skaitu un makšķernieku daudzumu nav jau brīnums ka iekabina. Ja zvejniekus pārbaudītu tik pat daudz reižu cik makšķerniekus, tā bilde, iespējams, būtu interesantāka. Neatradu arī informāciju cik tad daudz bija jūras zvejas pārkāpumu skaits. Tas par 2013.gadu.

08.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
Tonis

izskatās ka zvejnieki 'ieinteresē' bior darboņus...

08.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
badapiicka

krumujanci, ceru, ka tā bija ironija... Citādi sanāk, ka tīklinieki un murdotāji kā tādi nabaga pensionāri, kuriem pilnā transportā jādod vieta..

13.03.15 Atbildēt | Ziņot 0
onixxx

Šodien bBuļupē sastapām 5 cemmerētājus!! Diezgan bēdīgi!! Katru dienu tur ir bariem!! Tiešām nevar ko lietas labā darīt??

18.04.15 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager