Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Valērijs Sikiržickis, Salmo | 7.oktobris 2010, 08:54 | 1 komentārs | 1683 skatījumi

Pasaules čempionāts spiningošanā - makšķerēšanas īpatnības Latvijā

Gaidot III Pasaules čempionātu spiningošanā no laivām ar mākslīgajiem mānekļiem, piedāvāju jūsu uzmanībai otro reportāžu. Šis informatīvais raksts ir veltīts makšķerēšanas īpatnībām Latvijā un galvenokārt Ķīšezerā, kur arī notiks sacensības.

Lasi šo reportāžu PDF formātā.

Tāpat pēc nedēļas mēs iepazīsimies ar šī čempionāta īpatnībām un komandām-dalībniecēm. Paša Pasaules čempionāta norises laikā, no 13. līdz 16. oktobrim, reportāžās ik dienu tiks piedāvātas jaunākās ziņas. Savukārt punktu šī pasākuma atspoguļošanā pieliks noslēguma materiāls ar secinājumiem un iespaidiem.

Kā galveno amatiermakšķerēšanas īpatnību Latvijā es minētu iespēju izmēģināt savu veiksmi gan ezeros un upēs, gan jūrā. Taču mūs vairāk interesē pirmās ūdenstilpnes un, pirmkārt, plēsīgo zivju ķeršana ar spiningu. Līdzīgi kā daudzās citās pasaules valstīs, Latvijā pastāv ierobežojumi attiecībā uz izmantojamo makšķerrīku un āķu skaitu. Lielākoties iekšējās ūdenstilpnēs ir atļauts izmantot tikai divus rīkus un ne vairāk par trim āķiem katram rīkam. Tiesa, spiningam tas nav īpaši aktuāli, jo vairumā gadījumu tiek izmantots tikai viens kāts. Izņēmums ir vienīgi trollings – uz velci ar motoru, kur iespējams izmantot vairākus makšķerkātus. Bet, lūk, makšķerējamo zivju maksimāli pieļaujamo lielumu gan vajadzētu zināt ikvienam spiningotājam. Godīgi sakot, nozvejai atļautais plēsīgo zivju garums mani nedaudz pārsteidza. Piemēram, līdaku drīkst ņemt tikai tad, ja tās garums sasniedz 50 cm. Bet šādā gadījumā tā sver jau apmēram kilogramu! Tas pats attiecas arī uz zandartu un salati: šīs zivis drīkst paturēt lomā, tikai sākot no 45 cm garuma. Jāatzīst, diezgan humāni noteikumi attiecībā pret zivīm! Salīdzinājumam: Baltkrievijā līdaka tiek uzskatīta par „legālu” no 35 cm, salate – no 34 cm, bet zandarts – no 40 cm. Tiesa, Latvijā visu sugu zivju garums tiek noteikts, izmērot attālumu no galvas sākuma līdz astes spuras galam, kamēr Baltkrievijā zivis mēra, neierēķinot asti. Ieviestie ierobežojumi attiecībā uz zivju lielumu būs spēkā arī pasaules čempionātā. Latvijā pastāv ierobežojumi arī attiecībā uz nozvejojamo zivju skaitu. No mūs interesējošajām sugām, kuras ķeras uz spininga, līdakas un zandartus drīkst ņemt pa 5 katras sugas eksemplāriem. Saldūdens ūdenstilpnēs nav ierobežojumu attiecībā uz asariem – tos drīkst makšķerēt, neņemot vērā izmēru, taču makšķerniekiem- amatieriem nav ļauts paturēt vairāk par 5 kg šo zivju. Laikā, kad notiks Pasaules čempionāts spiningošanā no laivām, Latvijā nav spēkā liegumi, kas aizliedz ezeros spiningot pamatsugu zivis. Tikai sīgas, strauta foreles un repšus nedrīkst makšķerēt no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Pārējie tradicionālie nārsta ierobežojumi ir spēkā pavasarī.

Tādēļ Ķīšezerā, kur norisināsies Pasaules čempionāts, šajā laikā spiningošanas sezona ir pašā karstumā. Zandarti, līdakas un asari ķeras apmēram vienādās proporcijās. Atsevišķi zobainās plēsoņas eksemplāri sasniedz 5-6 kg svaru. Starp zandartiem visbiežāk trāpījās ap pusmetru gari (aptuveni kilogrami smagi) šīs sugas īpatņi. Asarus latviešu makšķernieki speciāli medī reti. Taču sacensībās,domājams, asariem kā vienām no galvenajām sporta zivīm spiningošanā tiks veltīta pienācīga uzmanība.

Latvijas makšķernieku forumu analīze parādīja, ka vietējās plēsoņas nedod priekšroku kādam konkrētam mānekļu tipam un vienlīdz ķeras (lai arī ne vienmēr labi) uz vizuļiem, vobleriem un silikona mānekļiem. Tikai zandarti, līdzīgi kā citās ūdenstilpnēs, vairāk iecienījuši gumijas tvisterus un vibroastes. Godīgi sakot, mani nedaudz pārsteidza lielais zandartu daudzums Ķīšezerā. Lieta tāda, ka ūdenstilpne neizceļas ar lieliem dziļumiem, kuros mīl uzturēties šie ar spēcīgiem un asiem zobiem apveltītie plēsoņas. Domājams, tos piesaista interesantais grunts reljefs. Taču nesākšu izvirzīt pieņēmumus, bet labāk uzzināšu vietējo makšķernieku domas šajā sakarā, uzturoties Latvijā čempionāta norises periodā. Bet tagad būtu īstais laiks sniegt nelielu uzziņu par Ķīšezeru. Ūdenstilpne ir izvietota Latvijas galvaspilsētas ziemeļaustrumu daļā. Tas ir lielākais Rīgas ezers. Tā platība ir 17,4 km², kas ir vairāk nekā pietiekoši augsta pasaules līmeņa makšķerēšanas sacensību rīkošanai. Lieta tāda, ka saskaņā ar noteikumiem, ko apstiprinājusi F.I.P.S.e.d. – starptautiskā saldūdens makšķerēšanas organizācija, sacensību laikā vienai dalībnieku laivai jāatvēl ne mazāk par 10 000 m² ūdens akvatorijas. Attiecīgi pasaules čempionāta dalībnieku 20 laivām nepieciešami vismaz 200 000 m². Ķīšezera platība ir 87 reizes lielāka. Ezera garums ir 8,4 km, bet maksimālais platums – 3,6 km. Kas attiecas uz dziļumu, tad tas, kā es jau teicu, nav liels – maksimums 4,2 m, vidējais – ap 3 m. Taču ne tikai tāpēc, ka ezers ir liels, organizatori to izvēlējās par starptautisko makšķerēšanas sacensību norises vietu. Savu lomu nospēlēja arī lielās pilsētas tuvums, iespēja izmantot turpat ezera krastā esošās viesnīcas pakalpojumus un, protams, pienācīgs zivju daudzums ūdenstilpnē. Runājot par ezerā mītošo zivju sugu daudzveidību, rokasgrāmatas sniedz sekojošu informāciju: te ir sastopami jau pieminētie zandarti, līdakas un asari, kā arī zuši, plauži, vīķes, sami, karūsas, karpas, līņi, raudas, ķīši, sapali, vimbas, salakas un ruduļi. Ezerā ietek divas upes: Jugla un Langa. Savulaik ūdensdzirnavu vajadzībām izveidotais kanāls, ko šodien sauc par Mīlgrāvi, savieno Ķīšezeru ar Daugavas baseinu, pateicoties kam ezerā ieplūst sālsūdens. Ezera grunti pārsvarā klāj smiltis, ūdenstilpnes augšējā daļā un centrā ir izveidojušās dūņas, bet Jaunciema līcī – celuloze, kas nonākusi ūdenī līdz ar papīrfabrikas atkritumiem. Ķīšezera krastu ir izrobojuši līči, kurus bagātīgi klāj augu valsts. Ūdenstilpnes akvatorijā ir 3 salas, no kurām lielākā saucas Sniķera sala. Ezera ziemeļaustrumu krastā izvietojusies Rīgā vienīgā ozolu birzs, bet rietumu krastā – Rīgas Zooloģiskais dārzs un golfa klubs. Aizvadītā gadsimta 70.-80. gados, padomju laikā, ezers bija rīdzinieku iecienīta masu aktīvās atpūtas vieta. Krastā darbojās atrakcijas, bija noorganizēta laivu noma.

Nu, bet nedaudz vēlāk kā pēc nedēļas šeit sāksies III Pasaules čempionāts spiningošanā no laivām ar mākslīgajiem mānekļiem. Par tā dalībniekiem un organizatoriem parunāsim pēc nedēļas.

 
Foto ar līdaku / Salmo
 
[1] Komentāri | dilst | aug
 
ROTO
ROTO :

Ķīšezera maksimālais dziļums tikai 4,2 m?

Vaitad raktās daļas piem. pie golfa laukuma, ar dziļumu virs 12 metriem neskaitās?

08.10.10 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager