Pēdējās dažas dienas bija iespēja pavadīt pie Burtnieka pavelcēt un pamēģināt noķert līdaku rudens Žoriku. Godīgi sakot tā arī nesapratu uz ko konkrēti katrā dienā līdakas ņēma - vienu dienu labi ņēma gumijas zivtiņu, bet galvenokārt to astes, citu dienu palielus voblerus (garums ap 15 cm, kas izskatījās pēc līdakas, gan zandarta standarta tievo vobleri , bet velcēšanas ātrums svārstījās no 3 km/h līdz pat 7km/h), gan ņēma ezera vidū, gan netālu no zālēm ezera krastos, bieži piesitieni, bet pēc pirmajiem ietītiem 10 metriem galā nekā vairs nebija, it kā bez zivīm nepaliku, bet no plkst. 12.00 līdz saules rietam 1-2 ap 2 kg. līdaka dienā tā kā par maz. Runāju ar vietējiem vieni apgalvo, ka jābrauc pie baznīcas un tur uz ziliem vai sarkaniem vobleriem jāķer, citi saka, ka jāķer uz bleķi (sarkanā krāsā) un noteikti nav jābrauc pie baznīcas, bet pats interesantākais, ka viņiem visiem sava taisnība, jo atšķirībā no manis viņiem norma bija izpildīta.
Par cik ar velcēšanu nevedās un nācās nodarboties ar slalomu starp laivām (vidēji ap 20-40 katru dienu ezerā) un vismaz pieciem tīkliem ar vismaz 7 stoderēm katrs (tīkls jāmarķē iekšējos ūdeņos ik pa 50 metriem) lēnām velcējot pāri ezeram aizvelcējos uz Burtnieku pašvaldībai un izņēmu tīkla licenci, paskatīties kāda ir rūtainā efektivitāte Burtniekā. Tīkls bija vēl no manas bērnības atmiņām, kad tas tika veiksmīgi darbināts Rūjā (ja kādam tas ko izsaka – trīssienu kaprona liekaču tīkls, acs – 45 mm (eiropas mērs 90 mm), peldlīnija un pēda vienādas (nav 20% garuma atšķirība), acs koeficents - 0,5 (universāli būtu vismaz 0,45), augstums 1.8m, garums 50m – nu standarta širpotrebs). Rezultāts nebija slikts ap 8 mēra līdakām līdz 1.5 kg., mazāk cietušās tika palaistas atpakaļ, 2 gab. ap 2.5 kg zandartu, kas glupi, bija aptinuši liekačus ap saviem zobiem, tādejādi parakstot sev asfiksijas diagnozi un ap 18 kg karpveidīgo. Runājot ar citu analoģisku ļauno Burtnieka tīklinieku-gaļinieku un amorālo C&R morāles nievātāju, bet kas bija ielicis ķīnieti ar 55 mm acīm, karpveidīgo viņam bija mazāk, bet līdaku un zandartu 2-4X vairāk un daži asari virs 1kg.
Kopumā laiks pavadīts labi, mājās zivis līdz acīm, bet ir cerība uz lauku radiniekiem, ka vis tiks izlietots. Nezinu, kādus tīklus vietējie rūpnieciskie Burtnieka zvejnieki lieto, bet vismaz es pats personiski ieguvu priekšstatu par rūpnieciskās zvejas vidējo apjomu Burtniekā, un ka ezers ar vien mazāk kļūst devīgāks „svētdienas” relax makšķerniekam.
3.novembris 2011, 19:26 |
links 
