Atradu interesantu tekstu Apendicīta sakarā: Civillikums un Zvejniecības likums makšķerniekiem un zvejniekiem dod tiesības ne tikai uz attiecīgo ūdeņu izmantošanu, bet ļauj tiem izkāpt un uzturēties arī krastā, tas ir, izmantot tauvas joslu. Tā ir 20 m josla gar jūras pierasti un 10 m plata josla gar publiskām upēm un ezeriem, kurā likumīgs makšķernieks un zvejnieks drīkst likumīgi un brīvi pārvietoties. Tāpat to var darīt ūdenstūristi, peldētāji un citi atpūtnieki. Tomēr jebkuras citas darbības tauvas joslā ir jāsaskaņo ar attiecīgo zemes īpašnieku. Savukārt zemes īpašniekam nav tiesību apbūvēt vai citādi nosprostot šo ūdens piekrastes joslu. Īpašniekam tas neapšaubāmi ir apgrūtinājums, bet ar šādu prasību tam ir jārēķinās, ja viņa zeme piekļaujas publiskiem ūdeņiem. Kā gan citādi visi Latvijas iedzīvotāji varēs tikt klāt un izmantot savu likumīgo īpašumu – publisko upi, ezeru vai jūras piekrasti? Daudzviet minētā prasība netiek ņemta vērā, un tas ir jāuzskata par likuma tīšu neievērošanu. „Sagrābjot” vai ierobežojot tauvas joslas izmantošanu, notiek netieša valsts īpašuma - publisko ūdeņu „sagrābšana”, jo valsts un tās iedzīvotāji turpmāk vairs nevar nokļūt pie sava īpašuma. Vienlaikus gan pastāv arī sūdzības par makšķernieku un zvejnieku sliktu, neētisku uzvedību un nelikumībām tauvas joslā, bet tas jau būtu materiāls citam stāstam. Ne zemes īpašnieki, ne zvejnieki, ne makšķernieki vai tūristi netiek atbrīvoti no savas atbildības par nelikumīgu rīcību, kā tam ir jābūt tiesiskā valstī.
Tas nozīmē,no krasta makšķerēt aizliegts?
18.decembris 2011, 15:14 |
links