Lielupe

Ja nu vienīgi pa riekstiem:))))))))))!

vienalga ar ko :D Ka tik tiek valja...

ar kakkeni :)))))

Pie mums vēl torbā iebāzīs,bet reiz jašķikā skatījos kā,ja nemaldos Kanādā,tos ar bitām slaktēja,tikko tie pabāž galvu no āliņģa.Skati pabaisi,bet vietējiem tas tā kā ikgadēja izprieca.

jaknieb nost :D

Brekssus taadaa veejaa nepakkersi, uudenis sadziits iekssaa paarpaareem, aizlaidu pleseejos, tikko atradu savu miillo zivi un sso to pat izvilku, taa galvu izbaaza melnais glumeklis, lieki jautaat vai veel ko nokkeeru, tas kraans laikam visas tocckas savaa paurii salicis :(((((((((((((((

nu teiksim taa,velams,lai vispaar nespiidetu saule...bet,ja gaisa tempra ir zema,tad slikti.

Bet vienkārši nomācies? Tā līņāšana ir obligāta?:)

ja ir nomaacies,silts un mazliet liinjaa,njem....

Vīri, vai taisnība, ka līņi Lielupē ļoti labi ņem arī pa dienu? Būtu pateicīgs, ja kāds padalītos savā pieredzē.

vakardiendien no 18:30 līdz 21 pie kāpas, ar pedermakšķeri un mj. Pederim bija kādi pāris uzknābieni, bet tas ar viss, paralēli uz mj viens asarīts 200 g. Protams tik īsā laikā nekādu iebarošanu netaisīju. Bet nu smird gan tā upe un vēl tai rajonā lidojošās skudras ka mudž, sākumā veļ varēja ciest, bet uz vakaru jau sāka nesties virsū ka vajadzēja laisties , kukaiņu atbaidītājs tos tik satracināja

Nelieli novērojumi par šo vasaru un Lielupi. Pārsvarā dodos uz Varkaļu piestātnes pusi vai Kalnciemu. Ko tikai neesmu izmēģinājis dzelteno brekšu piesaistei (pēdējie pieci gadi) un nu jau esmu šo to izpratis.
1. problēma - mazie plicīši neļauj ēsmai nokrist, kad jau tā tiek paķerta.
Risinājums1 - jāizmanto rupjāka maluma iebarošana un vēlams sajaukt ar zemi vai māliem (lai ir tikai smarža un nekontrastē krāsa ar upes gultnes krāsu.
Risinājums2 - āķa izmērs lielāks un pamatā izmantot 3 numura sliekas, ja liek klāt mušu kāpurus, tad tikai vienu/divus. Mušu kāpurus skaitā 7/8 izmantoju tikai tumšajā laikā, tad mazie liek mieru.
2. problēma - zivs vienkārši neņem.
Risinājums - meklēju citu attālumu vai citu izeju no bedres. Šogad esmu ievērojis, ka breksis ne vienmēr sēž pie bedrēm. Kā saka, ir arī atklātā vietā. Pamatnosacījums, jāatrod gliemežvāki uz gultnes. Ja tie ir, breksis vienmēr būs tuvumā.
3. Problēma - plīst pavadiņas pārvelkot pāri kantei (ar un bez zivs).
Risinājums - nu jau kādu laiku izmantoju tikai vienu pavadu uz fīderi, 0.22 mm (dažreiz 0.25), copes kvalitāti tas nav pasliktinājis, realizācijas ap 90%.
4. Problēma - straume veļ/nostiepj auklu.
Risinājums - izmantoju tikai pīto auklu 0.12/0.14. Visa sistēma tiek pārsieta uz katru copi.
5. problēma - aukla plīst mezglos.
Uz katru copi viss tiek siets no jauna, gan fīdera pamat auklai, gan pavadas.


P.S. Lasu šeit visu diezgan regulāri, taču diezgan kūtrs uz rakstīšanu. Turpmāk solos laboties.

ee.nu te vienreiz viens vieds viirs ierakstiija,ka brekshi LIELIE sak njemt liidz ar piilaadzhu saartoshanos ..laikam tas bij Mirtins...:)

Nu sienazi shitajaa baziena(perkonnegaisa) arii uz copi biji :D:D

janchuks > Es tos brekšus arī pagaidām pasūtiju dir*t, Arī fīderēju Jelgavā, un tā barība jau normāli gāja un gāja, a brekši kā tādas princesītes.. vienu dienu sadomā kosties, otrā vispār klusums. Ja es piemēram zināju, ka es aizbraukšu uz vienu ''sweetspot'' un tur viņi man ir kodušies un normāli izmēri arī, tad dažas dienas vispār takā auns sēdi un sauļojies un skaties uz pīlēm, kā viņas zondē krastu. Pārgāju tagad tieši uz plēsējiem, izmaksas tikai tās, cik iziet 1 paciņā balto, lai noķertu ēsmas zivtiņas :)

vakar no kadiem 17.00 - sodienas 10:00 lielupe ne piesitiena :( ( fiders-gruntene )

Vakar nakt biju Varnu kroga, vakara puse 2 brekseni no 20- 22plk, pa nakti klusums , no 3- 7 vel 8 gab, lielakais 800gr.

katru dienu pec 17:00 breksosju lielupee pie Jelgavas ar fiideri. rezultataa tiakia 2 breksi, 900g... nesaprotu kas notiek, esmu tik daudz izterejis audu bariibai, ka nezinu kur likties... japariet uz pleeseejiem, tur iznak letaak, ja copee uz dziivo ;)

5 kg paka māllu pulvera pietiek visai vasarai

Māli rullē. Tikai nevag likt par daudz. Kā irdinātāju jaucu klāt saulespuķu spraukumus. Principā barības pika ir tāda ka šķīst sāk tikai pēs stundām trim četrām. Zivis pa šo laiku to var tikai pasmaržot un palaizīt. Tādeļ uz āķa nonāk rupjāks izmērs.
Es jau NG vienreiz rakstīju, ka sataisot barību 100% pēc viņa receptes (tur bija klāt BRUDAs LIELĀ ZIVS, BREKSIS un SENSAS, kā arī pārējie komponenti kas bija jāpiejauc). Barība sanāca tik smaržīga ka krastā ap spaini lapsenes vien riņķoja, bet uz āķa ķērās plicīši viens pēc otra tādi ka sērkociņkastitē varēja pa pieci gab savietot. Jautāju kas par lietu, kāpēc tā. NG nemācēja atbildēt. Tas bija Lielupē netālu no Klanciema (tur kur dambis gar ceļu).
Pēc tās reizes arī secināju ka tomēr vajag bumbas taisīt tik blīvas (bet likt ruju baribu) lai pēc iespējas vēlāk sadalās.