Makšķerēšana jūrā

Ротан — хищник. Первоначально мальки питаются зоопланктоном, затем мелкими беспозвоночными, бентосом. Взрослые ротаны поедают икру и мальков рыб, пиявок, тритонов, личинок земноводных (головастиков). У ротана широко распространён каннибализм — поедание более мелких особей своего вида. Во время рыбной ловли ротан зачастую глубоко заглатывает наживку.

В небольшом водоёме ротан становится многочисленным и способен полностью истребить представителей других видов рыб.

В крупных водоёмах численность ротана регулируют другие хищные рыбы: щука, сом и особенно окунь.

Tas no vikipēdijas un tipa vārds-vārdā ko tajā pārraidē stāstīja Olte par (rotaniem)!!!Uzsvars būtu jāliek uz NELIELĀS ūdenskrātuvēs...!!!Tāda pieticīga (miermīlība)...!!!:)))
P.s.Nekā personīga un informācijas ir dažnedažādās...!!!

raksta, ka ēd tikai gliemežus

Par cik te rakstīts par (rotaniem),tad atcerējos Oltes pasenu raidījumu,kurā rādīja copi kādos Latgales dīķos,kur tie ievesti padomju laikos.Raidījumā Olte par tiem ,,zmejiem" stāstīja plašāk,bet man atmiņā iesēdās tas,ka tos nekādā gadījumā nevajadzētu ,,iekultivēt" citās ūdenskrātuvēs,jo tie varot ar savu negausīgo ēdelību apdraudēt attiecīgās ūdenskrātuves ierasto populāciju,jo izēdot citu zivju ikrus un mazuļus!

Galvenais, ka trekns un garšīgs gan cepts, gan kūpināts.

Ir atradumi upēs arī citur Eiropā, ja nemaldos, tad bija Reinā un vēl šur-tur. Tā, ka var dzīvot arī saldūdeņos. Vienlaikus ar invāziju Eiropā ir ievazāts arī ASV Lielo Ezeru sistēmā, kur arī neganti savairojies. Bet nu - cerēsim, ka pie mums iekšējos ūdeņos nelīdīs, un cerēsim, ka neviens "gudrinieks" neatradīsies, kas tos gribēs pie savas mājas ielaist kaut kur.

Šis apaļais dzīvojas pa sālsūdeni ar retiem, salīdzinoši nelielām ekskursijām pa saldūdeni vai tomēr arī upes ir apdraudētas? Esot manīti Ventā ap 5km no ietekas jūrā.

Vienkārši pēc mūsu pašu datiem un arī zinātniskajā literatūrā minēts, ka Baltijas jūrā šie izaug vislielākie, bet max garumi ir ap 25cm.

Par rekordiem man neprasiet, par tiem es neko nezinu - nav mans lauciņš.

Atšķirībā no rotana, kurš ekoloģiski uzvedas samērā miermīlīgi un nekādu postu vietējām sugām nav atnesis, situācija ar Neogobius ir pilnīgi pretēja. Tā ir gan ekoloģiski, gan uzvedības ziņā ļoti agresīva suga, kas spēj izspiest vietējās sugas. Ir pazīmes, ka šāds process jau varētu notikt pie Papes, Liepājas, kur plekstu daudzums iet uz leju kopš Neogobius ir savairojies. Priecāties patiesībā galīgi nav par ko.

Buruny es kautko nesaprotu, vai arī šis zivs rekords Latvijā jau ir reģistrēts un atliek tikai to mēģināt pārspēt?

Jūras rotans..:-)

Par pēdējo Buruny postu varu piebilst, ka 2012.gada pavasarī nedaudz pirms Užavas, kur ir izteikti akmeņaina grunts un pavasarī tiek ķertas vējenes, šie apaļie bija vairumā. Arī piekrastes zvejnieku tīklos pavasarī tie lien uz nebēdu. Tā kā secinājumus izdariet paši.

Droši vien, ka var... Max garums Baltijas jūrā ir ap 25cm (vecums 6-7 gadi) maz ticams, ka atradīsies kas būtiski garāks par to.

Cik noprotams tad jebkuru noķerto apaļo varu pieteikt kā jaunu rekordu? Vai Latvijā rekordu reģistrā šāda zivs tiks iekļauta? ;0

Jā, un par viņu sastopamību. Pirmo reizi Latvijas ūdeņos atrasts 2004.gadā pie Liepājas un 2005.gadā pie Rīgas. Nu jau sastopams visā atklātās jūras piekrastē, īpaši daudz tur, kur ir cieta, akmeņaina gultne vai pie moliem. Smilšainās vietās to ir salīdzinoši maz. Sastopams arī Rīgas līcī pie Rojas, Engures, droši vien arī citur, kur ir piemērots biotops, bet līcī izplatība pagaidām nav pētīta, jo tam nav līdzekļu.

Šo sugu sauc apaļais jūras grundulis (Neogobius melanostomus, angliski - Round goby) un no sistemātikas viedokļa, tas nav "jūras bullītis". Radniecīgs melnajam jūras grundulim, kas ir reta suga Latvijas piekrastē un pēdējo 3-4 gadu laikā nav manīta. Nosaukums "bullītis" apaļajam jūras grundulim ievazāts no krievu valodas un šīs sugas dabiskā izplatības areāla Kaspijas un Melnās jūras apgabala, kur to sauc "бычок". Baltijas jūrā ievazāts ar kuģu balasta ūdeņiem 90to gadu sākumā Gdaņskas līcī.
Droši vien esat ievērojuši, ka zivs sastopama gan gaišā, gan tumšā krāsā - gaišās ir mātītes, tumšie - tēviņi.

Ansim. Ventiņos šo zivtiņu var savilkt vairumā un izmēri arī priecē, bet tā kā neko nezinu par tās gastranomiskajām īpašībām, tad kaķis drīz būs pārēdies. Pagaidām minēto zivi ķeru tikai tāpēc, ka Ventā noķert mani interesējošu zivi ir pagrūti un butes pavasarī slaktēt arī neredzu jēgu(plānas, ūdeņainas). Noteikti arī no mola iespējams šo zivi noķert, bet tad ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi-pēdējās dienās nepatīkami zēģelē.
Buruny, ko gribēji panākt ar mana raksta pārkopēšanu?

Jautājums gudrajiem ihtiologiem.
Tie buļļi, ko tagad vairumā var noķert jūrā un upju grīvās ir melnais jūras grundulis vai četrragu buļļa zivs vai tomēr kāds trešais variants, kurš rekordu tabulā nav ietverts? Pirms gadiem pieciem šādas zivis Ventā nebija, bet tagad var ķert visa gada garumā. Vakar izdevās piemānīt vienu uz 200-250gr., bet diemžēl nenosvēru un neizmērīju.

SANDIJS, 27.aprīlis 2013, 08:47

Jautājums gudrajiem ihtiologiem.
Tie buļļi, ko tagad vairumā var noķert jūrā un upju grīvās ir melnais jūras grundulis vai četrragu buļļa zivs vai tomēr kāds trešais variants, kurš rekordu tabulā nav ietverts? Pirms gadiem pieciem šādas zivis Ventā nebija, bet tagad var ķert visa gada garumā. Vakar izdevās piemānīt vienu uz 200-250gr., bet diemžēl nenosvēru un neizmērīju.

SANDIJS, 27.aprīlis 2013, 08:47

Tad jau canāk, ka bullīšus var braukt ķert uz Ventspili? Nez vai tie bullīši dzīvo arī pie Ovīšiem un Mazirbes?

Jautājums gudrajiem ihtiologiem.
Tie buļļi, ko tagad vairumā var noķert jūrā un upju grīvās ir melnais jūras grundulis vai četrragu buļļa zivs vai tomēr kāds trešais variants, kurš rekordu tabulā nav ietverts? Pirms gadiem pieciem šādas zivis Ventā nebija, bet tagad var ķert visa gada garumā. Vakar izdevās piemānīt vienu uz 200-250gr., bet diemžēl nenosvēru un neizmērīju.