Makšķerēšana jūrā

Nu aizvakar dikti labi kori savilka i Vetspilī ,i Pāvilostā -smuka,liela bute bij-i pulks bullīšu...

Sveiki,kas Ventspilī uz mola-notiek? Vai ir vērts braukt,pamēģināt?

uldisb, 30.aprīlis 2013, 08:11

Nu šodien Tev matus no galvas nopūtīs, bet vakar,aizvakar kādi vīri tur bija. Kas un ko, uz ko un vai- nezinu, pa gabalu redzēju.

Kādas copes iespējas ir jūrā/līcī pie Rīgas?

Sveiki,kas Ventspilī uz mola-notiek? Vai ir vērts braukt,pamēģināt?

Piekrastē pērn nozvejoti 2,19 tonnas!:)Ta katru dienu no Ziemeļu molla nones vismaz pa tonnai.

zhimis, 29.aprīlis 2013, 17:53

Ja nemaldos, tad par tiem grunduļiem jau tika runāts Liepajā kaut kad vēl pirms 2005 gada. Un ja vēl trakāk nemaldos, tad tā informācija nāca no TV Dzintare vai Lejaskurzemes TV, kad copmaņi jau ceļot arā tos vai ikdienas. Tā cope gandrīz vai neesot atkarīga no gada laika. Viņi rīt gribot cauru gadu.

Бычковые — Википедия - Википедия - Wikipedia
ru.wikipedia.org/wiki/Бычковые

Tā ir adrese krievu valoda par tiem ,,zmejavniekiem"!

Piekrastē pērn nozvejoti 2,19 tonnas!:)Ta katru dienu no Ziemeļu molla nones vismaz pa tonnai.

Ko darīsim...!?:)

snipiens, 29.aprīlis 2013, 14:04

ķersim ,kūpināsim un slīcināsim bairītī :)))

Ko darīsim...!?:)

Baltijas jūrā strauji savairojušies grunduļi var nonākt ēdienkartē.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/baltijas-jura-strauji-savairojusies-grunduli-var-nonakt-edienkarte.d?id=43270945&;com=1&no=0&s=1

SandysVentin, 29.aprīlis 2013, 14:01

Baltijas jūrā strauji savairojušies grunduļi var nonākt ēdienkartē
Drukāt Komentāri
Baltijas jūrā strauji savairojušies grunduļi var nonākt ēdienkartē
foto: delfi.lv
Latvijas teritoriālajos ūdeņos dramatiskā ātrumā pieaug zivju ienācējsugas, apaļo jūras grunduļu populācija, bet, iespējams, nākotnē grunduļi varētu nonākt arī Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē, pirmdien ziņo laikraksts "Diena".

Apaļie jūras grunduļi ir agresīva ienācējsuga, kas izēd citu zivju ikrus, dzen tās prom no barības vietām, grunduļi, tāpat kā latvāņi sauszemē, jūrā nomāc pārējās sugas, norāda laikraksts. 2006. gadā ihtiologi tīklos pie Liepājas noķēra deviņus apaļos jūras grunduļus, bet pērn - 2082. Aprēķināts, ka uz katru kvadrātmetru varētu būt 3–5 jūras grunduļi.


Šīs sugas dzimtene ir Kaspijas un Melnā jūra, 1992. gadā tā tika konstatēta Polijā, laikrakstam stāstījusi Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe. Kopš tā laika grundulis nepārtraukti apguvis jaunas teritorijas uz ziemeļiem, pirmo reizi Latvija tas konstatēts 2004.gadā. Grunduļi var radīt problēmas, jo atņem barību vietējām sugām, piemēram, Baltijas plekstēm, kas arī pārtiek no gliemenēm. Latvijā noteiktās teritorijās jūrā gliemeņu kolonijas jau ir pazudušas. Tās gan ēd arī jūras putni, un, visticamāk, kopā ar grunduļiem un plekstēm tie spēj apēst gliemenes ātrāk, nekā tās spēj ataugt.
Pašus grunduļus ēd mencas, akmeņplekstes, arī roņi un jūras putni, bet dabīgie ienaidnieki nespēj samazināt to skaitu.

Latvijas Zvejnieku federācijas valdes priekšsēdētājs, ihtiologs Ēvalds Urtāns uzskata, ka šīm zivīm, kuru garums ir līdz 25 centimetriem un svars ap 200 gramiem, ir saimnieciska nozīme. Jūras grunduļus var izmantot konservos un kūpināt. Tie jau tagad iekļūst reņģu stāvvados un lucīšu murdos.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem 2012. gadā apaļā jūras grunduļa nozveja tikai piekrastē bija 2,19 tonnu. Pēc garšas šīs zivis atgādina mencu, laikrakstam paudis Urtāns. Lietuvā tos jau pārstrādā, un pamazām jūras grunduļi ienāk arī Latvijas tirgū, piemēram, pārdošanā Rīgas Centrāltirgū.

Lasīt tālāk: http://lat.gorod.lv/zinas/191620-baltijas-jura-strauji-savairojusies-grunduli-var-nonakt-edienkarte#ixzz2Rqhq8DkU

Baltijas jūrā strauji savairojušies grunduļi var nonākt ēdienkartē.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/baltijas-jura-strauji-savairojusies-grunduli-var-nonakt-edienkarte.d?id=43270945&com=1&no=0&s=1

Rotans jeb amūras grundulis

http://www.latvijasdaba.lv/zivis/percottus-glehni-dyb/

Apaļais jūras grundulis

http://www.latvijasdaba.lv/zivis/neogobius-melanostomus-pallas/

Nejauksim šīs abas zivis, lai gan abi ir pie asarveidīgajiem.

svetdien biju pastaigāties Liepājā uz z. mola, tautas tiešam daudz (nebija pat kur mašīnu nolikt), ta ka man līdzi bija tik mikrodžigs, izdomāju to pametāt, pa 2 stundām, 4 palieli rotani - bičoki (kā kurš sauc) + 40cm menca. laiks protams bija brīnišķīgs, saule un gandrīz bezvējš

Biju sestdien copēt Liepājā uz ziemeļu mola.
Tauta uuuu. Pat veselām ģimenēm cilvēki tur devās. Dažu kā novēroju pēc darba ar makšķerīti vakariņām saķert. Leiši no Palangas, Paņevežas utt kā uz rūpniecisko copi. Lielos 10-20litrīgos spaiņus velk ar jūras grunduļiem un butēm. Grunduļi ķerās nonstopā. Pa starpām gadās butes. Jau panārstojušas. Grunduļi uz gruntenes sistēmas pat pa diviem reizē un pailieli. Spēj tik no viena gruntenes skriet pie otras. Laiks vējains. Pagrūti tālu uz jūras pusi grunteni aizlidināt. Dažu stundu laikā spainis pilns ar visu to labumu.

Sandij ,pēc apraksta izskatās ka Tu to jūras grunduli nēesi ēdis , baigi labā zivs un garšīga , es viņas kūpinu , citi cep , citi maļ kotletēm , tākā izvēle Tev
starp citu leišiem tas ir biznes , viņi ķer , kūpina un prom uz Poliju , ne tikai bulīši , arī butes un vējenes arī salakas , tāpēc viņi ir apcēluši mūsu molus un jūras krasta zonu

Ротан — хищник. Первоначально мальки питаются зоопланктоном, затем мелкими беспозвоночными, бентосом. Взрослые ротаны поедают икру и мальков рыб, пиявок, тритонов, личинок земноводных (головастиков). У ротана широко распространён каннибализм — поедание более мелких особей своего вида. Во время рыбной ловли ротан зачастую глубоко заглатывает наживку.

В небольшом водоёме ротан становится многочисленным и способен полностью истребить представителей других видов рыб.

В крупных водоёмах численность ротана регулируют другие хищные рыбы: щука, сом и особенно окунь.

Tas no vikipēdijas un tipa vārds-vārdā ko tajā pārraidē stāstīja Olte par (rotaniem)!!!Uzsvars būtu jāliek uz NELIELĀS ūdenskrātuvēs...!!!Tāda pieticīga (miermīlība)...!!!:)))
P.s.Nekā personīga un informācijas ir dažnedažādās...!!!

raksta, ka ēd tikai gliemežus

Par cik te rakstīts par (rotaniem),tad atcerējos Oltes pasenu raidījumu,kurā rādīja copi kādos Latgales dīķos,kur tie ievesti padomju laikos.Raidījumā Olte par tiem ,,zmejiem" stāstīja plašāk,bet man atmiņā iesēdās tas,ka tos nekādā gadījumā nevajadzētu ,,iekultivēt" citās ūdenskrātuvēs,jo tie varot ar savu negausīgo ēdelību apdraudēt attiecīgās ūdenskrātuves ierasto populāciju,jo izēdot citu zivju ikrus un mazuļus!

Galvenais, ka trekns un garšīgs gan cepts, gan kūpināts.

Ir atradumi upēs arī citur Eiropā, ja nemaldos, tad bija Reinā un vēl šur-tur. Tā, ka var dzīvot arī saldūdeņos. Vienlaikus ar invāziju Eiropā ir ievazāts arī ASV Lielo Ezeru sistēmā, kur arī neganti savairojies. Bet nu - cerēsim, ka pie mums iekšējos ūdeņos nelīdīs, un cerēsim, ka neviens "gudrinieks" neatradīsies, kas tos gribēs pie savas mājas ielaist kaut kur.