Sēdēju Lielupē uz līņiem kanālā pie dzelzceļa tilta Priedainē. Copītes bij, bet ļoti negribīgi. Pažļambāja un neņēma, bet ne par to stāsts. Brīdī, ka saulīte jau aiz kokiem, viss mierīgs, sēžu nekustīgs, lai, nedod Dievs, neaizbaidītu līnīšus. Visur burbuļi, sajūtas saka, ka būs, ņems... Un tad dzirdu no kaimiņiem skaļu bļaustīšanos, ūdens šļakstīšanos, un pāri maniem pludiem pārbrauc ūdensmocis...
2.jūnijs 2013, 00:27 |
links