Pievienojos kāda NET komentētāja viedoklim, kurš sakrīt arī ar manējo:
Ar auto braucu no 1971. gada. Tajā laikā autoinspekcijā saņemot tiesības instruktors teica: Tas, ka jums tagad ir tiesības, nenozīmē, ka jūs mākat braukt. Tad, kad būsiet nobraukuši 3 ziemas un 3 vasaras un vēl būsiet dzīvi, varēs domāt, ka esat kaut ko iemācījušies.
Šobrīd daudziem Latvijas auto vadītājiem, un arī gājējiem, ir jau zudis pašsaglabāšanās instinkts. Tāpēc gājēji soļo bez atstarotājiem, neievēro gājēju pārejas, u.c., vadītāji - brauc dzērumā, apdzen ar nekaunīgu iebraukšanu pretējā joslā tad, kad tur brauc pretī cita mašīna, tiek izbraukts uz galvenā ceļa no mazāk svarīga ceļa, nepalaižot galvenā braucējus, šķērsoti krustojumi pie sarkanās gaismas, un kas tikai viss vēl, nemaz nerunājot par nenormālo ātruma pārsniegšanu visās vietās, gan pilsētās, gan ārpus, ir slidens ceļš vai nav.
Un šeit, kā jau tas ir zināms, nekādi sodi, nekāda pārliecināšana nelīdz, jo tos, kuri paši jau ir izlēmuši mirt - VIŅUS NEAPTURĒS NEKAS! Jo viņiem ir nesagraujama pašpārliecinātība, ka ir visgudrākie, viszinošākie, visprofesionālākie, visveiklākie, visdrošākie, visnesodāmākie un visādi citādi vislabākie - un tāpēc tie droši, konsekventi, pārliecināti un mērķtiecīgi iet uz savu mērķi - pēc iespējas ātrāk pārcelties uz dzīvi viņsaulē, un nedaudz ātrāk, vai cits vēlāk, sasniedz tieši to, ko paši ir gribējuši. Te nav izsakāma pat līdzjūtība, bet gan - laimīgu taciņu, tas ir, ja nepaņem kādu pilnīgi nevainīgu līdz.
27.janvāris 2015, 19:54 |
links