Makšķerēšana jūrā

Lielākajai daļai noķerto mencu iekšā ir grunduļi (nejaukt ar bullīti) un pa kādai reņģei arī. Bullīši nav manīti un kas to spuraino un dzeloņaino vellu var norīt.

A ko ar viņiem darīt? ne tur sporta, ne gastronomijas. 1x biju vējenēs, tās neķērās, tad ar ziemeni paretināju tās invazīvās zivis. Diezgan bezgaršīga gan cepta, gan kūpināta.

Tā kā jūrā vairojās jūras grunduļi, tad barības bāze tikai pieaug. Kautkā neesmu manijis, ka mencai puncī būtu bullītis. Tos gan var slānīt gandrīz visu gadu. Vēlā rudens un ziemas periodā parasti ar laivu nelienu jūrā, tāpēc nemācēšu stāstīt kā tad ir. Pat septembrī un oktobra sākumā, pie attiecīgas copes tehnikas, tos mošķus (bullīšus), var atvilkties.

Tā jau aborigēni saka, ka menca aprij visu ko var aprīt.

Domātājs.
Cik jau nu man te mencas ir sanācis ķert-šamām parasti jūras grunduļi birst pār lūpu. Reti kad kāda baltā.

par luciem man ipasu petijumu un personigas pieredzes nav.bet es jauniba stradaju kopa ar viriem,kas bija zvejojusi 60 un 70 gados.ta es uzzinaju ka kaut kad 60 -tajos gados kadi gudrisi bija atzinusi lucisus par aplam nevertigam un kaitigam zivim.es zinu ka lucisus need igauni.iespejams ka to izdomaja vini.zvejniekiem lika vinus kert un praktiski iznidet.kera ar loti mazam tikla acim prieks zveriem.tad attapas un partrauca sos varas darbus.nezinu vai lucisi paguva atkopties.kad lici iebrazas edeligi mencu bari.kad mencu bums beidzas,liekas,ka nekas neaptumsoja lucisu dzivi.speciali masveida vinus nekera,jo vini dzivoja uz smagam gruntim un tada liela pieprasijuma pec viniem nebija.vinus nelielas partijas kera piekrastnieki,kupinaja un tirgaja gan zvejnieku ciemos,gan pilsetu tirgos.vel nesen vareja nopirkt tiri pienemama lieluma lucisus.tikai pedejos gados vini palika siki.un lielaku nav.vienigais logiskais izskaidrojums ir ka kaut kas nav kartiba ar baribas bazi.sogad ar i renges lici ir mazas un loti vajas,ta saucamas ziletes.ta ir dabas aizsargreakcija uz baribas trukumu.tas notiek ari ar dzivniekiem un ari cilvekiem.kaut kad lasiju,ka Francija bijusi kaut kadi lieli valsts svetki un gribejusi lai aktieri ieterpjas viduslaiku bruninieku brunas no muzejiem.liels bijis izbrins,ka pat ne visai lilie auguma un karnie francuzi nav varejusi tajas brunas ielist.tajos viduslaikos ar to edamo ir ta pasvaki bijis.nu kartigi latviesi tas brunas laikam varetu tikai cepures vieta nesat.ta ka jagaida labaki laiki,tad lucisi izaugs lielaki un treknaki.

Vēl atceros agro bērnību 70- to beigas, 80-to sākumu. Butes tirgū bija tādas, ka pannā nelīda, ar cirvi cirta gabalos. Arī pārzvejotas kā runā, jo īpaši akmensbutes.
Ja jau mencām būs tie ierobežojumi, kā būs ar mencu barības nozveju, vai to arī nesamazinās, lai mencas labāk ataugtu?
Piekrastas zvejnieks stāstīja, ka ap šito laiku, kad stinte parādās pie krasta, tad no tikko noķertas mencas varot čupu to zivju izkratīt, pilna līdz lūpai. Ēdot gan visu, arī grunduļus jeb bullīšus.
Kāda ir vispār tā situācija ar to invazīvo sugu? Kaut kur dzirdēju, ka vairāk par 10 centiem par viņiem nemaksā.
Ko Bjorgvins par to saka?

Bjorgvins
Paldies par skaidrojumu...ne ko pielikt,ne ko atņemt!Pats Tevis minētajos gados ,pavilku mencas uz nebēdu...ar pīcku.:)
Un kā ar lučiem !?Kādreiz Saučos pie Vāravas no ledus vilkām brengus lučus...tagad tādi ,,knapsieriņi" vien kādreiz ir redzēti,ka tirgojas.Gadus četrus atpakaļ Ainažos,kad bij aizsalis arī tādi sīči vien.

Ar to ūdens apmaiņu ir interesanti - vikipēdijā raksta, ka "Baltijas jūras virsējais iesāļūdens slānis plūst ārā no Baltijas jūras. Ik gadus Ziemeļjūrā ieplūst 940 km³ iesāļūdens. Savukārt dziļāk esošais, sāļākais ūdens plūst pretējā virzienā — no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru, vidēji gadā Baltijas jūrā ieplūst 475 km³ ar skābekli bagātināts sāļūdens. Šis ūdens ar virsējo ūdens slāni sajaucas ļoti lēni, rezultātā Baltijas jūrā sāļākais ūdens atrodas 40—70 metrus dziļi.

Baltijas jūrā nav ļoti izteikta straumju režīma, taču pārsvarā ūdens plūst pretēji pulksteņa rādītāja virzienam: ziemeļu virzienā gar austrumu krastu un dienvidu virzienā gar rietumu krastu"

Jūras platība ir 377 000 km2. Pieņemsim, ka līmenis nokritās par 0.5m (pats tai laikā biju Turku arhipelāgā un redzēju!). Tātad izplūda/ieplūda atpakaļ 377 000 x 0.0005 = 188.5 km3, vai 40% no tā, kas ieplūst katru gadu. Nekas tāds, lai varētu gaidīt būtiskas pārmaiņas sāļumā.

Atceros lielas mencas zivju veikalā 80- to vidū.
Nu šogad izpūta ūdeni ar austrumu vējiem, tagad plūst svaigs sālijums atpakaļ, bet ar to vēl nekas daudz nebūs līdzēts. Ja katru gadu būtu tā, tad jau gan kaut kas varētu būt sagaidāms, bet dabai nepavēlēsi. Ja tā ūdens apmaiņa būs tik švaka, tad gan sāls paciņas jānes līdzi uz jūru :)
Ar to sāli, ko kaisa uz ceļiem nepietiks.

sodienas situacija.ta nu kopigiem spekiem esam nokluvusi pie sasistas silites.musu udenos ar mencu ir galigs dupsis,daniem ari nav spozi.nedaudz labak ir leisiem.zivis ir atkapusas uz Krievijas un Polijas udeniem.princiipa vislabaka situacija ir krieviem.vini sava darzina rusinas vieni. poliem draudziga eiropas kopienas saime citigi palidz nokopt pedejo.protams,ka nu jautami risinas augsta limeni.ir visadi liegumi,nezeliga kontrole.ceresim,ka nebus par velu.nakosgad tiek specigi samazinatas kvotas austrumu populacijai un taisas pilnigi aizliegt zvejot rietumu populaciju,ja izdosies.jau gadus 10 tiek cilats jautajums par pilnigu mencu zvejas aizliegumu uz vairakiem gadiem.un nekas nesanak.ne jau Latvijas del.musu naudienus neviens pat neklausitos.mencu zveju lobe lielie speletaji - vaciesi un skandinavi.nu tiem pari tikt ir gruti.secinajumi - jagaida kad lieli veji iegazis Ziemeljuras udeni.

bet es butu neprecizs,ja nepieminetu vel vienu faktoru.cilvecisko faktoru.nu kur sis radijums pieliek rokeles.tur gaidi lielas ziepes.kad ta menca bija,tika zvejots uz nebedu.mencas bija lielas,lici ta caurmera 1,5 lidz 4 kg,tad jura 10,12 un vairak kg nebija retums.nebija nekadu narsta liegumu.zvejojam narsta laika.menca narsto pelagija,grunts dzilums vairak par 100 m,narsta dzilums videji 80 m.tatad nekadu briesmu tralim. pareja laika menca turas pie grunts,tatad tralim vairak riska.daudz mencu narstoja gotlandes ieplaka.ta ir plasa teritorija starp Gotlandes salu un Latvijas piekrasti ar dzilumu vairak ka 200 m. tagad tur mencu ar uguni neatrast.ta bija peleka zona.valstis nebija isti sarunajusas par so teritoriju.ta ka ta bija stridus zona,zvejoja visi,kam nav slinkums.es redzeju kugus pat ar Islandes kaogiem.viena reize lokatora 12 judzu(apmeram 22 km) diapazona sakaitiju 80 kugus.ta ir biezputra.PSRS vel nebija lielaka greciniece.mes no tas mencas neko nemetam ara,pat galvas un kidas likam mucas.toties rietumnieki nema tikai filejasi un parejo zvidzinaja par bortu.un kapitali aizkakaja narsta vietas.visi domaja,ka tada leiputrija turpinasies muzigi.vel jau bija ari citas variacijas.bija jaker bretlinas sprotu razosanai.taja laika tas bija duezgan problematiski.mencas tik tiesam bija kartigi paretinajusas bretlinu rindas.trakakais bija tas,ka piezveja vienmer bija mencas,un parasti daudz.apstrades kugi kas pienema bretlinas,mencas nepienema.tas bija vienkarsi jamet ara.man tada cuciba bija galigi nepienemama.sakam atskirot mencas un pec vairakiem tralejumiem jozam pie bazem kas pienema mencas.ari parejie saka rikoties tapat.ta mes meginajam kaut cik saglabt situaciju.tas par zvejniekiem.ari makskernieki nebija bez greka.daudzi lici vienkarsi lopojas.tadi uhari iebrauca ar gumijas laivinu,kera un grieza ara tikai aknas.pasu mencu izmeta par bortu.

1967 un 1969 bija loti specigas un postosas vetras no rietumiem un ziemelrietumiem.tadas vetras vairak nav bijusas.tas atnesa lielas udens masas no Ziemeljuras un radija labveligus apstaklus mencu populacijai.mencas vairojas un vairojas,lidz bija tik daudz,ka vakarinas bija jadodas uz lici.es pats tajos gados gaju skola kada Vidzemes augstienes ciemata.un nebija nekadas nojausmas,ka iekulsos tadas zivju padarisanas.mani radini bija dzelzscelnieki un skola macijis es labi,tapec tika planots,ka studesu Dzelzscela instituta un bija jaklust par inzenieri.radinu rozainajiem sapniem es parvikku treknu krustu izturot maktenu konkursu un iestajoties samera prestiza jurskola.ta es speru platu soli preti jurai,pa kuru peros vel sobaltdien. tas nu ta,ejam atpakal pie mencam.ua lici mencu bums pec 86 gada noplaka,tad jura tas kadu laiku vel turpinajas,tad mainijas klimats un izmainijas apstakli.tatad paaugstinas temperatura,pus ne tie veji,jura ieplust vairak saldudens un samazinas salums,izmirst planktona sugas,savairojas nepareizas alges un samazikas skabekla daudzums un ta talak.un protams ari Golfa straumes atruma samazinasanas un ta isti neatplusana lidz rietumeiropas krastiem.

ja,ir mana ladite stastins par to 80-gadu mencu bumu.jo pats biju tur ieksa lidz ausim.jasak ar vesturi.Baltijas jura laikam menca ir bijusi ilgaka laika perioda.to liecina tas,ka Liepaja,tapat ka Skandinavijas valstis ir bijusi populara mencu kaltesana ziemas krajumiem.un celta galda itin biezi. ar lici ir savadak.tur vienmer popularas ir bijusas citas zivis.mencai lomos ir gadijuma raksturs.sava laika esmu runajis ar vecakiem kolegiem,kas zvejoja lici,vini stastija,ka ia piezveja bija lasis,to kadam no komandas peskira pasa tiesai veselu,io zinaja,ka lasis drosi vien bus ari nakosreiz un tiks citam.bet mencu grieza gabalos un dalija uz katru.jo nakosa menca tik atri vareja nebut.tas par 60 un 70-tajiem gadiem. vel 1981 gada mencu ta parak daudz nebija.bums sakas 82 gada,sasniedzot maksimumu 83 un 84 gada.85 un 86 sakas noriets un pec tam mencas diezgan strauji izgaisa.ta ka mans zvejnieku kolhozs atradas lica piekraste,es ari vareju zvejot lici,ja jura bija ilgstosi nelabveligi laika apstakli,devamies uz lici. lomi tik tiesam bija labi.taja laika paradijas versija ka lici izveidojusies sava mencu populacija.un nu tik bus.interesenti sadalijas 2 frakcijas-vieni ka ir lica populacija,otri ka ta ir migrejosa.musu priessedetajs pieturejas pie versijas,ka lici ir izveidojusies sava populacija.diskusijai pieliku punktu es,nokerot mencu,kura nesen bija iezimeta Dancigas lici.aizsutiju zimi zinatniekiem. mums uz kuga bija konvertes un blankas un instrukcijas,kas jadara ar iezimetajam zivim,ar ko es loti apbedinaju musu cienijamo priekssedi.ka kadreiz ir teikusi.brali Horacij patiesba ir svarigaka.tatad visticamak sis mencas bija migrantes - vairojas un dzima citur.uz lici atnaca tikai garsigi paest.

cienijamie makskeresanas kolegi.atklati runajot es domaju,ka esmu parak daudz sarakstijis un visiem apnicis.

Bjorgvins, 13.decembris 2016, 20:01

Vecīt, milzīgs paldies par interesantu informāciju! Cepuri nost, ka spēj atrast laiku, lai ar to padalītos!

daddy_j, 14.decembris 2016, 09:36

Bjorgvin,
Viss ir OK, vispārizglītojošās informācijas par buti nemaz tik daudz nav, un par butes makšķerēšanas gudrībām es tādu grāmatu neesmu redzējis.....

Tikai piesitieni?

leonids, 13.decembris 2016, 22:43

Valērijam 7 butes, man četras. Man uz reņģi, viņam uz brētliņu. Domājam, ka butēm nepatika krītošais sniegs

diametrs, 13.decembris 2016, 22:48

8.buti Valērijas atlaida. Tālajā distancē viņam bija viens triplets

diametrs, 13.decembris 2016, 22:48

Tā jau makšķernieku neuzrakstītajā grāmatā par butēm rakstīts, ka brētliņa garšo labāk nekā reņģē un pilnmēness naktī var līst teltī un gulēt.......

Arī uz to ceru, jo iepriekšējos gados nekad tik daudz ūdens nebija aizplūdis uz Ziemeļjūru.

Varbūt ka šoruden aizgājušā jūra atgriezās ar sāļāku ūdeni un situācija mainīsies uz labo pusi.

cienijamie makskeresanas kolegi.atklati runajot es domaju,ka esmu parak daudz sarakstijis un visiem apnicis.

Bjorgvins, 13.decembris 2016, 20:01

Vecīt, milzīgs paldies par interesantu informāciju! Cepuri nost, ka spēj atrast laiku, lai ar to padalītos!

Tad katram, braucot uz copi, jāpaķer līdzi sāls paciņa un jāieber jūrā! :D :D

Hamurapi, 14.decembris 2016, 09:21

Jā, tikai vajag jūras sāli, pa 0.99 eur kilogramā. :)