Ja tā paskatās, tad pārsvara rakstītāji ir vieni un tie paši personāži. Arī tad, kad ir razdača jūrā un liedagā viens otram uz galvas kāpj. Milzīgs kvantums labākajā gadījumā tikai lasa kur ko var noķert, atskaitīties viņam pat prātā nenāk. Labākajā gadījumā noziņo čomiem mutiskā versijā.
Neviens joprojām nav atcēlis faktu, ka vakar te ķērās, šodien tajā pat vietā neķeras, rīt varbūt ķersies atkal. Tāpat faktu, ka šodien ķeras uz garneli, vakar uz reņģi, rīt uz hvz ko.
Pētīt laika prognozes, modelēt savā galvā kāda ir jūra kurā vietā, meklēt pašam vietas, pārbaudīt... būt labos draugos ar vietējiem, savākt .uiņu aiz sevis. Saprast, ka ir tādas reizes, ka neķeras un viss. Un viss ar laiku notiksies.
Cope jūrā ir forša, ne asakas!
17.septembris 2018, 14:10 |
links