Par to Pliekšānu (nenoliedzami izcils dramaturgs, par dzejas rindām var diskutēt) Joni tautai netiek stāstīta visa patiesība. Un tā ir skarba. Karjeras (ne-) iesākumos Pliekšāniņš bija pilnīgs pindraks, kurš neko prātīgu neskribelēja, toties vareni aizrāvās ar narkomāniju (kaut kāds tur opija - morfija paveids, tolaik populārs). Viņš bija galīgi nopindrakojies, tad viņu zem tupeles savāca Aspazija. Kā dzejnieci un dramaturģi viņu ciest nevaru, bet kā apņēmīgam sievišķim - gods un slava. Izvilka Raini no miskastes un piespieda strādāt. Un no narkošas - lubraka tapa tautas dzejnieks. Ja kāds netic, lai palasa Aspazijas vēstules Pliekšānam, daļa no tām skaitās pusslepenas (netiek publiskotas).
Arī par Veidenbaumu mīts ir burbulis. Trūcīgs studentiņš? Viņam un viņa vecākajam brālim mirstošais tēvs atstāja dižsaimniecību (vai nu 500 vai 300 ha, precīzi neatceros). Par saimnieku kļuva Eida brālis. Tad lūk, Eidis tika brangi finansēts un studējot renstelē nolaida 5000 latus (milzīga summa tolaik, vairāk nekā tagad 50 000 eur). Bračka, starp citu, arī nomira no tuberkolozes drusku vēlāk par dzejnieku, laikam ģimenes kaite.
22.janvāris 2019, 23:01 |
links