Tas intervijas garums tiešām ir viena vella lieta. Ja ar intervējamo runā 1,5 stundas, tad rakstā (tas gan atkarīgs no izdevuma, lielās intervijas apjomi drusciņ atšķiras) var ielikt labi ja trešdaļu. Ja sarunas ilgums ir divas stundas, teksta atšifrēšanai un uzrakstīšanai vidēji nepieciešamas kādas 5-7 stundas (bez garām pauzēm). Un tad, protams, īsināšana. Iemācīties gatavot un pēc tam rakstīt (tā lai pašam nebūtu jāpāršancējas līdz baltajiem kāmīšiem) lielās intervijas, ir pasākums, kuram vajadzīga ilggadēja pieredze un saprašana. Mans rekords (toreizējais mans redaktors Aivars Pastalnieks (tagad vada "KLUBU") teica, ka kaut ko tādu dzīvē nav redzējis) ir pusotra stunda. Bet tas bija, diktofonu ieslēdzot tikai reizes piecas, lai precizētu dažas sarunas vietas. Saruna ar Ilgu Kreitusi uzreiz pēc 11. septembra. Rakstīju pēc piezīmēm uz lapiņas ar roku un atmiņas, sroki dega, bija avīža jālaiž uz tipeni. Toreiz pēc tā lielā BUMS visi Airopas politologi (arī latviskie) bija devušies uz starptautisko politologu konferenci Edinburgā (jau iepriekš plānots pasākums), te uz vietas nebija neviena, tikai madam Grava - Gore - Kreituse, un tā pati apslimusi, šķaudīja un klepoja kā veca bizamžurka.
23.janvāris 2019, 13:07 |
links