Daddy, atradu! (pārējie, kam netīk, var nelasīt)
Rubrika: Skandāls
Prezidentes kancelejas darboņi izveido «nevēlamo personu sarakstu»
Esi sveicināta Cūkas gadā, prezidentes padomniece!
Latvijā pilsoņus, izrādās, sadala pēc vēlamības pakāpes — vieni ir labiņie, citi — pelēkas viduvējības, bet vēl daži ir ļoti nevēlami. Nu, tik ļoti nevēlami LR pilsoņi, ka nedrīkst atrasties pat valsts augstāko amatpersonu tuvumā; tās laikam baidās tikt apskādētas ar nešķīstu elpu. Ir mums tāds dalītājs, tāda īsta «admirāliene», kas kalpo Valsts prezidentes svītā, sniedz padomus par tautsaimniecību un pārējā laikā klasificē Latvijas pilsoņus vēlamajos un nevēlamajos. Un šīs jaunkundzes uzvārds ir Zeibote, vārds — Zane.
VAI JŪS ZINĀT, KO PREZIDENTE DARĪJA PĒRNVASAR?
Kad vakanc’ briest uz ANO beņķ’~
Tas satais’ paliel’ troksn un kreņķ’:
Pulk’ pretendent’ un kandidāt’
Uz Amrik’ laiž — bišk’ papļāpāt.
Tieši tā aizgājušās vasaras beigās savā interneta blogā rīmēja «poēts» Ontūns Mazpusāns par Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizīti ASV un Kanādā. Štrunts par prezidentālajām ārzemju vizītēm, tāds jau tas Latvijas prezidenta pienākums — rullēt apkārt un daiņot par šīszemītes jaukumiem. Un prezidentes aizokeānijas viesošanās savā kādreizējā un ilggadējā mītnes zemē «Vakara Ziņām» būtu tikpat vienaldzīga kā pērnais sniegs, ja ne dažas tiešām skandalozas lietas, kas toreiz norisinājušās kļavlapas zemē tiešā Vīķes–Freibergas pavēnī 24. septembra vakarā. Ja prezidentes palīgi atļaujas nepārprotamā veidā rupji un aizvainojoši cūkoties, neviļus rodas jautājums — cik lielā mērā par savu apakšnieku rīcību atbild pati prezidente? Un varbūt padotie īsteno dzīvē pašas Vairas iegribas?
KREŅĶIS PAR BEŅĶI
Vairas Vīķes–Freibergas viesošanās savā otrajā dzimtenē Kanādā no 20. līdz 25. septembrim nenoritēja tik spoži, vareni un gludi, kā mums te, «dīķa» otrā pusē, stāstīja. Jā, mūsu (un viņējo arī) Vairiņu uzņēma lieli vīri, Vīķei–Freibergai tika dāvāti flokši, rokasspiedieni, ordenis un Goda doktora nosaukums. Taču tas viss piederas pie diplomātiskajiem trikiem, un zinātāji atminas —kad Latvijā ciemojās zviedru karaļpāris, pie Trīs zvaigžņu ordeņiem tika arī aristokrātiskā pārīša staļļmeistars un citi suņu puiši. Vai tad pasaulē kas mainījās?
Valsts prezidenti šajā Kanādas braucienā pavadīja daudz amatpersonu un vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju. Iespaidi aculieciniekiem bijuši pavisam citi. No cerētās publicitātes un visas Kanādas nedalītas uzmanības čiks vien esot sanācis, jo mūsu Vairas ierašanās turienes medijos vai nu vispār nav aprakstīta, vai kādā trešajā vai ceturtajā avīzes lapā nodrukātas dažas rindiņas par ordeni.
Arī oficiālo Kanādas valsts iestāžu patiesā attieksme tika nodemonstrēta mūsu prezidentei tobrīd tik aktuālajā jautājumā par ANO ģenerālsekretāra amatu: Kanāda nebija starp tām valstīm, kas atbalstīja Vīķi–Freibergu šim augstajam amatam.
Gandrīz visi pasākumi sākās ar Kanādas himnas atskaņošanu un norisinājušies mūsu cilvēkiem nezināmajā franču mēlē, bet vislielāko pārsteigumu mājiniekiem radījis Latvijas uzņēmēju ekspromts biznesa foruma atklāšanā. Kanādas himnai izskanot, mūsējie, kam līdz kaklam jau bijis kļavlapainais sīrups, iepriekš neko nesaskaņojot, nodziedājuši Latvijas himnu. Šajā mirklī pārsteigti bijuši ne tikai saimnieki, bet arī Latvijas prezidente, kas līdz tam brīdim itin omulīgi bija iztikusi ar franču un angļu mēli.
KLERKA SPĻĀVIENS SEJĀ
Lielu daļu no notiekošā vēroja aptuveni 30 dažādu Latvijas uzņēmumu īpašnieki vai augstākā ranga amatpersonas, ar «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu sākot, dažādiem finansistiem un «Grindeksa» bijušo priekšnieku Valdi Jākobsonu beidzot. Visus biznesa delegācijas pārstāvjus doties līdzi prezidentei bija aicinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras direktors Andris Ozols arī bija starp Latvijas puses viesiem hokeja un jātnieku policijas dzimtenē. Uzņēmēji par šo braucienu pilnībā maksāja no savas kabatas, un daļa no delegācijas un prezidentes komandas izmantoja biznesmeņu apmaksātos transporta līdzekļus un baudīja citus labumus. Tieši tāpēc tas, kas notika svētdienas vakarā — 24. septembrī — Otavā nav izskaidrojams un ir absolūts nonsenss latvju politikas virtuvē.
Svētdiena Kanādas galvaspilsētā Otavā delegātiem sākusies rāmi — ar dievkalpojumu baznīcā, pēc tam bija tikšanās ar Kanādas latviešu pārstāvjiem, kurā kārtējo runu teica arī Vaira. Toties vakarā un vietējā viesnīcā paredzētā Latvijas uzņēmēju delegācijas rīkotā pieņemšana izcēlusies ar melniem plankumiem... Cik saprotams no labā toņa un smalkās etiķetes paragrāfiem — tas, kurš rīko pieņemšanu, ir šīs dinejas, vakariņu un vai furšeta saimnieks, bet pārējie — tikai lūgti viesi, bet šoreiz sanācis otrādi.
Kādu brītiņu pirms banketa pie celtniecības uzņēmuma «Kalnozols» īpašnieka un bijušā Rīgas domnieka Valda Kalnozola pienākusi LIAA darbiniece Nika Kotoviča un paziņojusi Valsts prezidentes padomnieces ekonomikas jautājumos Zanes Zeibotes iepriekš izteikto brīdinājumu: «Jūs šajā pieņemšanā neesat gaidīts viesis, tāpēc nemaz nedomājiet uz to ierasties!» Kad uzņēmējs, viens no Latvijas lielāko uzņēmumu īpašniekiem, kas valsts budžetā ir samaksājis daudzus latu miljonus, sašutis painteresējās — kāpēc tā, šajā sakarā pilnīgi nevainīgā Kotoviča kaut ko izstāstījusi par nevēlamu partiju finansēšanu, kas nepatīkot Zeibotei.
Par nevēlamu personu pirms banketa tika pasludināts arī Trasta komercbankas valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze, jo, pēc Zeibotes domām, šī banka esot šaubīga. Viskuriozākais fakts slēpjas apstāklī, ka šo pieņemšanu, uzkodas, dzērienus un viesnīcas banketu zāli apmaksāja… tieši Trasta komercbanka. Tātad cepeši ir gardi, bet tas, kas par to maksā — slikts?
PAR KO?
Cik ļauj noskaidrot oficiāli pieejamie resursi, Zane Zeibote ne ar ko īpašu — ja neņem vērā šo riebīgo atgadījumu — izcēlusies nav. Nav iespējams viņas biogrāfijā ievilkt pat visniecīgāko plusiņu par izcilu vai ģeniālu darbu valsts labā, jo reāli tāds nav konstatējams. Jā, Zeibote ir studējusi un ieguvusi augstāko izglītību gan Latvijā, gan ASV un Kanādā, taču tas nedod nekādas tiesības uzvesties kā cūkai tad, kad Cūkas gads vēl nav pienācis.
Valdis Kalnozols par šo gadījumu ir sašutis: «Esmu finansējis daudzas partijas un organizācijas — ar sociāldemokrātiem sākot, «tēvzemiešiem» un «Daugavas vanagiem» beidzot. Uzskatu sevi par Latvijas patriotu, kas daudzus gadus godīgi strādājis valsts labā, maksājis nodokļus, esmu arī ievēlēts par deputātu. Kā man kaut kāds meitēns var aizrādīt par to, ka esmu devis naudu partijai «Visu Latvijai»? Šīs partijas līderi Raivi Dzintaru pazīstu jau sen, kopīgi darbojāmies manis veidotajā Austras fondā, kaut kādu nelielu naudiņu vēlēšanām es viņiem ziedoju, bet vai tad tas ir kaut kas slikts un nosodāms? «Visu Latvijai» ir oficiāli reģistrēta un atļauta partija, kas man to var aizliegt darīt? Un kāda tur prezidentei un viņas kancelejai vispār darīšana?»
Protams, ka Valdis Kalnozols un arī Gundars Grieze šādus aizliegumus nav ņēmuši «pierē» un uz pieņemšanu ieradušies, lai gan Kalnozols pat ticis brīdināts par prezidentes apsardzes iespējamo iejaukšanos. Tas tiešām būtu bijis ārprāts, ja prezidentes apsargi mēģinātu būvnieku apturēt («Lai pamēģina!» — V. Kalnozols). Kalnozolam ir nesen iegūta melnā josta teikvondo, tāpēc jautājums par sparinga uzvarētāju ir visai strīdīgs...
Zeibote arī banketā pienākusi klāt Kalnozolam un personiski apgalvojusi, ka viņš šajā uzņemšanā neesot vēlams. Vai Zane Zeibote sava statusa (?) dēļ uzdrīkstas diskriminēt godprātīgus Latvijas pilsoņus un patriotus? Vai arī tā ir pašas pils saimnieces vēlme? Taču Vairas Vīķes–Freibergas pašreizējais statuss nepieļauj viņai vai viņas īpatnējo padomdevēju baram diskriminēt savas valsts pilsoņus.
GALVA — SMILTĪS, KAUNS PĀR VISU ĢĪMI
Pats Kalnozols, Latvijā atgriezies, Valsts prezidentei nosūtīja sašutuma pilnu vēstuli, kurā pieprasīja izskaidrot notikušo. Turklāt tā bija šī uzņēmēja otrā vizīte ārvalstīs kopā ar Valsts prezidenti, pirms tam viņš bija arī Izraēlā, un tur nekādu pārpratumu vai skandālu nav bijis. 17. oktobrī no Prezidenta kancelejas vadītāja Andreja Pildegoviča saņemta arī dīvaina atbilde. Tieši tā — atbilde ar kaut kādu juceklīgu boksterēšanu, nevis reāls situācijas skaidrojums un atvainošanās. Pildegovičs cita starpā raksta: «Attiecībā uz Jūsu vēstulē minēto gadījumu, vēlētos paust nožēlu par vizītes laikā izveidojušos situāciju, kas drīzāk vērtējams kā pārpratums. Šis starpgadījums Valsts prezidenta kancelejā tiks rūpīgi izvērtēts un izdarītie secinājumi tiks ņemti vērā, plānojot līdzīga satura pasākumus turpmāk.»
Kādu nožēlu? Kur ir atvainošanās un solījums — mēs tā vairs nedarīsim? Kas ir vainīgais, un kā viņš ticis sodīts? Kādi ir secinājumi un ko tā kanceleja darīs — plānos līdzīgus pasākumus arī turpmāk? Kā to saprast — tāpat turpināsies, tikai būs labāk izplānots?
Zane Zeibote: «Nezinu, kas jums kaut ko tādu ir stāstījis. Tas bija vien muļķīgs pārpratums, kurā vainojama esmu tikai es pati. Tagad man nav laika runāt, bet tur nekā tāda nebija.»
Ja «nekā tur tāda nebija», par ko gan Zeibote uzņemas vainu? Un kā tas vispār var būt pārpratums? Vai Kalnozols un Grieze nebija tie īstie nevēlamie, varbūt bija kādi vēl nevēlamāki? Prezidentes kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs nebija sazvanāms pat pēc daudziem mēģinājumiem, un, lai gan to nebiju lūdzis, mani savienoja ar prezidentes preses sekretāri Aivu Rozenbergu, kura skaidroja: «Saprotiet, šī vizīte bija ļoti gara un nogurdinoša, tāpēc nav nekāds brīnums, ka tās beigās var rasties kāds pārpratums. Kā jau rakstiskā atbildē Kalnozola kungam tika paskaidrots — starpgadījums ir izvērtēts, un secinājumi ir izdarīti.» Kā var nosaukt šādu rīcību par pārpratumu? Varbūt Zeibote bija pārmērīgi lietojusi alkoholiskos dzērienus, ja kaut ko tādu atļāvās? Vai viņa ir saņēmusi sodu?
«Lasiet uzmanīgāk — atbildē ir pausta nožēla, tas ir tas pats, kas atvainošanās. Vēlreiz atkārtoju — vizīte bija sarežģīta, tas viss varēja gadīties noguruma un pārpratuma dēļ. Kā jau jums teicu — pārpratums ir novērsts, un tā visa ir Prezidenta kancelejas iekšējā lieta. Ja jūs rakstīsit kaut ko par alkoholu, jums pašam var rasties problēmas,» piekodināja Aiva Rozenberga.
KALNOZOLAM NEVIENS NAV ATVAINOJIES
Man ar šādu atbildi šķiet par maz. Un arī ar nogurumu šādas lietas izskaidrot nevar. Fakts, ka Zeibote joprojām ir padomnieces amatā, liek secināt — tā nebija Zane Zeibote, kas izdomāja šķirot cilvēkus «vēlamajos» un «nevēlamajos». Komanda Zeibotei tika dota no «augšas», bet kas ir pavēles devējs, par to var tikai domāt.
Šajā nepatīkamajā notikumā ir vēl kāds kuriozs apstāklis, kas plašākai publikai līdz šim nebija zināms. Proti, Valdis Kalnozols ir cilvēks, kurš pirms vairāk nekā septiņiem gadiem palīdzēja Vairai Vīķei–Freibergai kļūt par Valsts prezidenti. Toreiz, vēl krietnu brīdi pirms prezidenta vēlēšanām, notika slepenas Tautas partijas vadības sarunas ar LSDSP. Oficiālas un atklātas tās tolaik vienkārši nevarēja būt, jo paralēli bija naidīgas attiecības un pat tiesas prāva starp Juri Bojāru un Andri Šķēli. TP sociāldemokrātiem piedāvāja — virziet kādu ārzemju latvieti, mēs īstajā brīdī atbalstīsim. Un tā arī notika: par spīti «Latvijas ceļam» Vaira ar LSDSP un TP kopējiem pūliņiem tika ievēlēta. Savukārt TP telefoniska sazvanīšanās ar Egilu Baldzēnu no LSDSP notika, pateicoties Valdim Kalnozolam...
Ko jūs darītu, ja jums prezidentes padomniece paziņotu: jūs esat nevēlama persona?
Advokāts Andris Grūtups:
— Vai to ir vērts apspriest? Vairas Vīķes–Freibergas pilnvaras drīz beigsies, tāpēc jautājums vairs nav aktuāls. Tagad vairāk jādomā par to, kur mums atrast jauno prezidentu — tādu cilvēku, kas aizstāvētu nacionālās vērtības un rūpētos par tautas interesēm. Es šo netaisni cietušo cilvēku vietā nospļautos un mierīgi dzīvotu tālāk. Neviens labs darbs nepaliek nesodīts — tā man kādreiz stāstīja kāds augstskolas pasniedzējs lekcijās (Vispār šis teiciens tiek piedēvēts arī Lavrentijam Berijam. — A. R.). Viņu vietā es nekādās darīšanās ar Vīķi–Freibergu un viņas komandu neielaistos, var taču izvēlēties citu sabiedrību un citus, labākus cilvēkus, ar ko kontaktēt.
Saeimas deputāts Dainis Turlais:
— To, kas mēģinātu man kaut ko tādu pateikt, es aizsūtītu ļoti tālu un ne visai smalkā veidā. Tā ir ne tikai absolūti negodīga rīcība, tas grauj demokrātiskas valsts pamatus. Tas ir vienkārši zemiski, jo tieši uzņēmēji ir tie, kas lielā mērā apmaksā šādus braucienus. Arī partiju finansēšana pie mums nez kāpēc tiek padarīta par ļoti riebīgu problēmu. Manā rīcībā ir informācija, ka KNAB pie sevis izsauc ziedotājus dažādām partijām un tur kārtīgi nopratina. Turklāt prasītas tiek ne jau tehniskās detaļas — no kurienes nauda vai kā tā pārskaitīta, bet gan — kāpēc cilvēks ziedojis naudu «neīstajai» partijai. Mēs taču dzīvojam brīvā un demokrātiskā valstī, tāpēc nav pieļaujama šāda augstu amatpersonu rīcība, par šādiem neievērojamiem padomniekiem nav pat runas.
Partijas «Visu Latvijai» priekšsēdētājs Raivis Dzintars:
— Jo vairāk un ilgāk es darbojos sabiedriskajā jomā, jo mazāk mani kaut kas pārsteidz. Šis gadījums tomēr būs izņēmums. Fakti jau runā paši par sevi — tātad tur, varas augšās, partijas tiek dalītas «pareizajās» un «nepareizajās». Prezidente nepārstāv politiskās partijas, bet Latvijas iedzīvotājus, tai skaitā arī mani kā cilvēku, tāpēc šāda rīcība ir absolūti nepieļaujama. Es zvanīšu Valdim Kalnozolam, lai uzzinātu par to visu sīkāk, un tad arī mēs partijas iekšienē pieņemsim lēmumu, ko darīt.
Kur slēpjas «Visu Latvijai» vaina, ka mēs tiekam dēvēti par briesmīgiem nacionālradikāļiem? Varbūt vaina ir tā, ka uzskatām, ka amorāli ir atteikties no Abrenes? Vai tā, ka neatsakāmies no atzinuma, ka Latvija bijusi okupēta? Varbūt esam pārkāpuši kaut kādus likumus, 16. martā leģionāriem dāvinot baltas rozes?
25.janvāris 2019, 13:36 |
links 
