80- os gados ,tīņu un jaunības laikā bij norma izkauties ar krievu. Tas bij pat goda jautājums . Jums Rīgā ne - rīdzinieki plēsās starp rajoniem ,bet Valmierā un Cēsīs tā bij svēta lieta.Bij noteikumi. Jākaujas pēc Latvijas likumdošanas - t.i 1:1 . līdz pirmajām asinīm vai kamēr gar zemi. Guļošus nedrīkst sist. Noteikumiem sekoja krievu puse un mēs. Un protams gaidījām kad noteikumi tiks pārkāpti - lai paši ar tiek pie kašķa . Tas ar gadījās bet salīdzinoši reti . Pārsvarā konflikta cēlonis bij vienkārš - ja tu dzīvo Valmierā un nāc uz kopējo balli vai diseni tad vai nu runā Latviski un ievēro mūsu noteikumus, Ja mēs gājām uz 2 videni uz diseni( krievu skola) -tad nācās viņu noteikumus ievērot. Ja bij cīņa par meiteni - tad tur nekādu nacionālo jautājumu nebij . Tur tikai 1:1 . Aizbraucām uz sadraudzības klases vakaru uz Rīgu ,sakodāmies izdomājām jāpastaigā pa to Purčiku kur bij baļļuks. Piekasījās vietējo bariņš un interesanti ka Latvieši kopā ar Krieviem . Kad saprata ka mēs nav Rīdzinieki iedzērām kandžiņu ,patusējām un gājām katrs uz savu pusi . Viņi savuklārt kopā aizsargāja savu karalisti -purčiku :) Man domāt tā - nav ko kautrēties -ja vajag iedot vai dabūt pa snuķi cēlas lietas vārdā -tas ir jādara.
8.februāris 2019, 20:31 | links