C наступаюшчем празднеком,
хлопцы -рыболовцы!..:D
Gribas padalīties ar to ,kā mēs Vecrīgas sētas puikas sešdesmitajos gados sagaidījām šos darbaļaužu svētkus...Šie svētki,mūsu izpratnē bija jauka iespēja īstenot mūsu huļigāniskās tieksmes...) Nekāda politika,tikai azartisks piedzīvojums...Tad lūk,jau iepriekšējos vakaros tika sagatavoti "ieroči",- kaķenes ar apaļo gumiju un "munīcija"-no kniepadatām pagatavotas cemmītes.
Tā kā dzīvojām Vecrīgā blakus krastmalai no kurienes sākās svētku gājieni,tā bija ideāla vieta mūsu svētku izklaidēm.Viss gājiens gar krastmalu nogriezās pa tagadējo Valdemāra (toreiz Gorkija) ielu un virzijās uz Ļeņina pieminekļa pusi...Tad tas arī bija mūsu ideālais "medību"lauks...
Jau no rīta ap pl 10.00 tas jampadracis sākās.Pa ielu maršēja starojošu darbaļaužu pūļi (tas bez ironijas),ar karogiem un baloniņiem rokās.Bet gar gājiena malām sirojām mēs 10-13 gadīgi puišeļi ar kaķenēm rokās..Pie mazākās izdevības pieskrējām klāt un pēc tēmīga šāviena atskanēja uzvaras blīkšķis...) .Baloniņu 'medības'bij gana azartiskas un jautras...Atceros mums bij viens līderis šajā rūpalā,ar atbilstošu uzvārdu- Hamič,šams pa dienu sašāva 86 balonus!:D
Mans rekords bija tikai kaut kur ap trīsdesmit...)
Par tiem nedarbiem jau kādreiz arī gadījās miliču nagos nokļūt,bet ko tu puikām padarīsi...
Kad beidzās balonu svētki,spēlējām 'kazaki -razboiņiki"Spēles būtība -puikas sadalās divās komandās,viena ir 'kazaki',otra 'razboiņiki'.Tad viena mūk un slēpjas pa daudzajiem Vecrīgas pagalmu pagrabiem un bēniņiem,otra pēc neilga laika šos meklē.Kad atrod,tad mainās lomiem.Bet tā kā to pagrabu apkārtējās sētās bija daudz,tad bieži vien tā meklēsana ievilkās līdz pat vakaram...
Bija jautri un interesanti.Un nekāda izteikta savstarpējā nacionālā naida arī nebija..Tas ,ka krieviņi bija nekaunīgāki,tas fakts.Bet ja tu nebiji 'mīkstais' ,tad ar tevi rēķinājās...Nekā jauna,pa lielam tas pats kas tagad...
30.aprīlis 2019, 20:23 |
links