Nevar nepiekrist šim izdzīvošanas teorijas priekšnosacījumam, taču tas strādā tikai šodien, un rīt vairs var nebūt kā šodien. Tikai nesakiet, ka strādās visādi 5. panti. Vēstures makulatūrā tādu valstu neuzbrukšanas, solidaritātes vai mierīgas līdzās pastāvēšanus līgumu ir bijis "навалом". Srīdīgs jautājums vai mēs dzīvojam pēc principa "береженного бог бережет". Daudzas lietas par ko nerunā, t.sk. kā piem., kiberuzbrukuma (ne)uzbrukšanas nodaļu izvietošana liek aizdomāties. Par ledusskapju satura kvalitatēm arī var strīdēties, domāju, ka leišiem un igauņiem tās ir labāks. Protams, ka ar ukraiņiem laikam salīdzināties nebūtu korekti. Bet dzīves kvalitāti laikam tomēr nosaka arī vidējās algas nozarēs, kaut vai valsts sektorā, jo biznesā esam perfekti iemācījušies zagt un neapgrūtināt sevi ar nodokļiem. Par to, ka mums teica mūsu vecāki un vecvecāki " ka labi , ka nav kara" , lai paliek kā pagātnes mierinājums", jo tā samierinoties var sevi totāli paverdzināt un pazaudēt sabiedrisko aktivitāti, t. sk. politisko. Agrāk bija vienpartijas sistēma. Es šodien teiktu, " runcis var gulēt pagaidām mierīgi ar domu, ka lai peles zog, gan es piecelšos un tāpat būšu paēdis". Bet kas notiks, ja pelēm barības aptrūksies.....
5.maijs 2019, 12:29 | links
