Garozā pie fermas vimbinieki vel sēž ?
12.maijs 2019, 14:57 | links
Girtuks [12.05.19]: Tātad vakar atkal nosēdēts uz breksi. Nekas dižš, standartā plicis visādos mēros, vēlāk viens breks svarā kg un kaut kādi grami, pumpains kā tīnis padsmit gados, viens +/- tāds pats paņēma pēdu, pēc tam klusums. Ik pa brīdim vārgi piesitieni, bet āķus notīrija kolosāli. Pēc sajūtām zivs ir bet neko negrib, nāksies kādu laiku pagaidīt.Ticamībai.
Kā ar vimbām Lielupē? Skatos web kameru atkal lec Ventas rumbā kā dullas. Varbūt viņas tik nopauzēja un tagad atkal copē. http://www.eradio.lv/kameras/ventasrumba.php
Armisxxx, 10.maijs 2019, 11:09
cupix [10.05.19]: Faktiski ja nobrauc turp atpakaļ posmu no Kalnciema līdz Vītoliņiem un eholote uzķer tikai 2-3 brekšu barus, tad gan ir švaki.Mazāk veči elektroniku vairāk copi izbaudīt. Savādāk nervi beigti zondējot ekrānu )). Atstājam tai zivij ar kādu iespēju.
MV-F, 10.maijs 2019, 07:25
Garozā vakar eholote arī rādīja pilnu 0 :)
Faktiski ja nobrauc turp atpakaļ posmu no Kalnciema līdz Vītoliņiem un eholote uzķer tikai 2-3 brekšu barus, tad gan ir švaki.
MV-F, 10.maijs 2019, 07:25
cupix [45m]: Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.
Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!
Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.
Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.
Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.
Ne asakas. Pietiks visiem
Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16
Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.
LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.
Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..Da es vispār tikai savā dīķī ķeru :)
Tu nosauci vienu vietu. Posmu.
Es Tev nosaucu posmu, jūras mute - Varkaļi, kur zandarts reizēm ņem aktīvāk kā asaris.
Varbūt Tu par maz vietas apmeklē?
Labi, nav ko kasīties.
Es vairāk par to, ka neredzu zivju trūkumu, tieši plēsēju.
Un par Krieviju gan nestāsti. Nav zandarti katrā peļķē tur, kur nu vēl lieli.
Abavnieks, 9.maijs 2019, 14:20
basks [13:25]: Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.Var jau būt... Bet reāli ņemot, nu izsmels to mazo zivju barus, teiksim kārdināli minimizēs to skaitu. Plēsējām nebūs ko ēst un tās ķersies makšķerniekim.
Es vienkārši nesaprotu, kā tas, ka iznīdēs mazās, mainīs lielo zivju skaitu.
Otrs, vai mainīsies kaut kas tajā pašā lauksaimniecībā utt.
Tās mazās taču savairosies atkal lielos daudzumos.
Vai nav tā, ka tagad mazo ir ļoti daudz, respektīvi plēsējiem nevajag rīt visu, kas kustas, bet tās lieliski var paēst arī tāpat
Abavnieks, 9.maijs 2019, 14:12
Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.
basks, 9.maijs 2019, 13:25
cupix [09.05.19]: Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.Da es vispār tikai savā dīķī ķeru :)
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.
Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!
Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.
Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.
Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.
Ne asakas. Pietiks visiem
Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16
Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.
LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.
Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..
basks [09.05.19]: Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.Var jau būt... Bet reāli ņemot, nu izsmels to mazo zivju barus, teiksim kārdināli minimizēs to skaitu. Plēsējām nebūs ko ēst un tās ķersies makšķerniekim.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.
Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.
Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!
Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.
Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.
Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.
Ne asakas. Pietiks visiem
Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16
basks [09.05.19]: Skaidrs, ka līdaku, zandartu, mežeņu un arī lielo asaru ir par maz praktiski visos ūdeņos Latvijā.Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
To jau zivju pētnieki ir sen deklarējuši un Zivju fonds praktiski dod naudu tikai plēsēju pavairošanai publiskos ūdeņos. Par Lielupi, konkrēti, šogad Jelgavas novads pirmo reizi par ZF naudu ielaidīs Lielupē zandartu mazuļus. Labi daudz, ja nemaldos 30 tūkstošus. Arī augštecē Bauskas MMB papildinās ūdeņus ar to pašu skaitu līdacēnu. Droši vien, ka vajadzētu vēl vairāk, jo spiediens no makškerniekiem uz plēsīgām zivīm ir neproprcionāli augsts. Makšķerrīki un paņēmieni ir tik rafinēti, ka neatstāj daudz iespēju tām izdzīvot un radīt pietiekoši daudz pēcnācēju dabīgā ceļā, pat nerunājot par neatļautiem rīkiem, kas manuprāt pēdējos gados ir ievērojami mazinājušies.