Skaitīt kopējo statistisko inflāciju ir kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā, dati it kā pareizi, bet rēalo ainu neparāda, tur kaut kāda jēga rodas tikai sīkākā analīzē inflācijas struktūrā...
Jūtams senu pieeaugusm pēdējos gados galvenokārt veidojusies uz energoresursu cenu celšanās pamata, ko pie mums vairāk nosaka nevis pat ne teiksim naftas, gāzes elektrības utml. cenas tirgū, bet akcīze, visādi OIK utt. Attiecīgi velk cenas uz augšu visās stipri energoatkarīgajās nozares no transporta līdz komunālajiem. Nu vēl komunikācijās bija pēkšņš lēciens, dēļ EU jaunajiem noteikumiem. Arī pārtika un pirmās nepieciēsamības preces kļūst dārgākas. Bet daudzās citās mazumtirdzniecības nozarēs ir totāla deflācija, ar katru gadu preces kļūst lētākas, elektronika utt., uz copes rīkiem tas arī noteikti attiecas :)
Nelaime jau nav tajā ka ceļas vai krītas cenas un pat ne tajā ka algas dienā naudas kabatā vairāk vai mazāk. Jautājums cik liela daļa no tās naudas ir uzreiz obligāti jānoskaita izdzīvošanai un cik paliek pāri tīri sev. Problēma ir izmaksu struktūrā, kas arī tieši rada to, ko sauc par "dzīves līmeni". Un tas pašlaik pēc maniem novērojumiem iet uz leju - % izdevumu daļa, kas aiziet pirmās nepieciešamības lietām - pārtikai, apģērbam, mājoklim, transportam utt. kļūst arvien lielāka, tas kas paliek pāri sev atpūtai un citam "neobligātajām patēriņam" arvien sarūk...
17.oktobris 2019, 11:28 |
links