Lai kā man nesimpatizētu pati poļu tauta, bet viņu modelis man ļoti patīk, te es atkal uzsveru , manuprāt. Jā, arī tur ir rējēji, tā pat kā pie mums, bet visiem nekad nebūs pa spalvai, jo ir jāsaprot, ka ir kliķe, viņai pietuvinātie kas no tās barojās, arī uzpērkami žurnālisti. Vislabāk ir aizbraukt uz turieni un aprunāties ar vietējiem. Protams, arī tur var atrast mīnusus, bet kur ir ideāli? Pirmkārt tika iztaisnots mugurkauls un celta tautas pašapziņa. Polija būdama ES parādīja “figu” gan Maskavai, gan Briselei. Demontēja un turpina demontēt ap 450 dažādu sarkanai armijai veltītu pieminekļu, kas slavina komunismu. Otrs, neklanījās Briseles priekšā un neuzņēmu visiem ar varu uzspiestos “bēgļus”. Pēc tam, bezkompromisa korupcijas apkarošana. Jaunās ģimenes tiek atbalstītas ar mājokli no valsts puses, tika reformēta sociālā palīdzība, atbalstītas konservatīvās vērtības un ziniet, nauda atradās 120 eiro bērnu pabalsts par katru bērnu, pensijas vecuma samazināšana, cilvēkiem vecākiem par 75 gadiem bezmaksas medikamenti utt. Un ziniet pēdējos gados Polijā arī vērojams ekonomikas pieaugums, to atzinuši pat skeptiķi un pretinieki. Poļi kopīgi aizgāja un visi vienoti demokrātiskās vēlēšanās ievēlēja savu favorītu un atbalsts spēkam, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām ir pieaudzis no 32%-44%. Protams, ir arī “ēnas” puses, bet nekur un nekad nebūs viss tik smuki kā aprakstīts grāmatā un vienmēr būs neapmierinātie un rējēji. Bet es vēlreiz saku, mums no citu pieredzes ir jāpārņem tas pozitīvais, kaut vai sākt ar “stājas” iztaisnošanu. Vēlreiz atkārtoju, to neesmu izdomājis es pats, bet informācija ir no vietējiem, “parastās tautas”. Un ziniet, es viņiem arī novēlu veiksmi.
22.novembris 2019, 19:11 |
links