Zarazam!
Var jau te visādi spriedelēt par to, ko vajadzēja, un ko nē. Lieta ir pavisam vienkārša - visu dara nauda.
Iestājāmies kolhozā, kur citiem bija kabatā liela nauda, bet mums - tukša kabata. Ar saukli - tagad visiem ir /būs/ vienādas iespējas!
Kad nācās salīdzināt šīs vienādās iespējas... viņu vienkārši bez naudas nav.
Ja vēl tajā laikā būtu izveidotas kaut minimālas muitas barjeras, lai nenāk šeit iekšā lētā prece, un vietējie var, un ir laiks, pārorientēties reālai attīstībai, viss notiktos tā, kā agrāk normāli tas arī šur tur ir noticis. Bet bija citādi, un tagad esam sasistas siles priekšā.
Bet pamats visam bija un ir vienkāršs. Metropolēm, vecajām ES valstīm, pēc kapitālisma attīstības likumiem bija un ir vajadzīgas kolonijas, jauni tirgi, tāpēc jau laužas arī uz Ukrainu.
Viņas tos dabūja, un par velti, tad aizdeva naudu, tagad nāk iekšā viņu kapitāls. Tātad attīstība notiek TUR - nevis šeit.
Un tālāk par Latvijas vajadzību pēc aizsardzības. Tagad, kad Latvijas valsts savus iedzīvotājus nespēj pat apgādāt ar pārtiku, 65%, ir smieklīgi runāt par kaut kādām aizsardzības spējām.
Cik ilgi privātais, bērni, vecie vēl spējīgie iet un šaut, sēdēs bez ēšanas? Ilgi nesēdēs, bet kaut ko darīs. Ko? tas nav gari jādomā.
Tad ko tas karaspēks spēs aizsargāt, ja aizmugure nav droša? Tātad, joprojām ir problēmas problēmu galā, tikai žēl, ka vēl neredzu nevienu, kurš GRIBĒTU tās nopietni risināt.
Bet bez gribas nekas nenotiek, cilvēkiem nenoteiktība nepatīk, mūsu katra mūžs nav garš, un katrs grib pēc iespējas komfortablāk un foršāk to nodzīvot. Un kāpēc gan nē?
3.decembris 2019, 19:06 |
links