Ekonomika un politika

Demokrātikas sabiedrības ietvaros būtu būtiski iepazīties un diskutēt par šo tēmu. Tā kā iepriekšējā politisko diskusiju tēma ir veiksmīgi nonākusi pie paredzamā finiša,gribētos to atsākt jaunā kvalitātē, bez personīgiem cieņu aizvainojošiem komentāriem un bez kādas rasu naida kurināšanas. Tā ar bišku ar vēsāku un skaidrāku prātu...
Skatos te viens pseido vēsturnieks, kas salasijies lv vikipēdijas un vēl visādas populistiskas drazas domā kko te pierādīt kādam. Daudz viltus faktu, kuros pats apmaldijies. Piemēram, zināms ka Peteris pirmais nopirka no Zviedrijas karalistes gan tagadējas Latvijas teritoriju, gan i
Igaunijas uz visiem laikiem (dokuments, kas to apliecina, joprojām eksistē, saucās Ništades pamiera līgums, bet lv vikipēdija, protams rakstīts, ka tā ir krievu propaganda.) Redz ko saka angļu wiki

In Nystad, King Frederick I of Sweden formally recognized the transfer of Estonia, Livonia, Ingria, and Southeast Finland (Kexholmslän and part of Karelian Isthmus) to Russia in exchange for two million silver thaler, while Russia returned the bulk of Finland to Swedish rule.[1][2]

Vairāk lasi lv wikipediju, tvnetu, delfus, toprakstus un vēl citus kūdinātāju sūdus un būs tava smadzene izskalota, ka akmentiņi zem ūdenskrituma...
10.janvāris 2020, 21:25 | links
 
Jebkura diskusija, nē diskusija pārāk cēli skan šo vatņiku cietpaurībai, strīds drīzāk, beidzas ar vienu un to pašu: jebkurai kremļa propagandas dezinformācijai var likt pretī simtiem reālus faktus. Bet vai tā jāiespringst un jātērē savs laiks? Jo tās rašistu muļķības ir paredzētas tikai savējiem debīliķiem ar izskalotām smadzenēm, bet uz tādiem nospļauties jebkuram saprātīgam un domājošam cilvēkam. Bezsmadzeņu radījumus vairs glābt nevar.
10.janvāris 2020, 21:21 | links
 
Es provocēju?

"No vēstures zināms, ka Pēteris I par "livoniešu" pievienošanu sāka domāt tikai pēc zviedru karaļa Kārļa XII sakaušanas Poltavas kaujā 1709. gadā – tas arī izskaidro, kādēļ kara sākumā Vidzemi tik barbariski postīja, bet iedzīvotājus dzina gūstā uz Krieviju. Iekarojumus Pēteris I nostiprināja 1721. gada 30. augustā Somijas pilsētiņā Nīstadē (Nīštatē) noslēgtajā Krievijas–Zviedrijas miera līgumā. Savukārt "poļu Vidzeme" jeb Latgale jeb Inflantija zem Romanovu dinastijas kroņa nonāca 1772. gadā tā sauktās pirmās Polijas dalīšanas laikā. Prūsija, Austrija un Krievija vienkārši izmantoja Žečpospoļitas (Polijas un Lietuvas apvienotās valsts) iekšējās jukas un militārpolitisko vājumu, lai "kārtības atjaunošanas" vārdā atdalītu no tās kārotos zemes kumosiņus. Latgale bija to zemju sarakstā, kas iepatikās Krievijai.
1795. gadā pienāca kārta Polijas trešajai dalīšanai, tas ir, pilnīgai šīs valsts likvidācijai. Tajā reizē Krievija pievāca bijušo Polijas vasaļvalsti – Kurzemes un Zemgales hercogisti, kas jau tā kopš 18. gadsimta otrās desmitgades faktiski bija kļuvusi par Krievijas protektorātu."

avots: okupacijasmuzejs.lv
10.janvāris 2020, 21:15 | links
 
Kad argumentu nav, sākas apvainojumi.

Liort, reņģēm ir tāda pretīga smaka. Un nav jābūt tev šobrīd blakus, lai sajustu tavu utaino tautību. Un kā jau Kārlis teica, nav pat jāargumentē tev nekas pretī, jo ute tāpat paliks ute.

mjuniors, 10.janvāris 2020, 20:58
10.janvāris 2020, 21:13 | links
 
Liort, reņģēm ir tāda pretīga smaka. Un nav jābūt tev šobrīd blakus, lai sajustu tavu utaino tautību. Un kā jau Kārlis teica, nav pat jāargumentē tev nekas pretī, jo ute tāpat paliks ute.
10.janvāris 2020, 20:58 | links
 
Tas ir admina darbs, kura te principā nav. Pats ar saviem komentāriem tu vienīgi provocē.
10.janvāris 2020, 20:45 | links
 
No sakuma internets bija lads izgudrojums, tāpēc ka vienkārši apvienoja bibliotēkas. Tagad viņu izmanto smadzeņu skalošanai.
10.janvāris 2020, 20:41 | links
 
Priekšām jus attaisnojat pārkāpēju? Jus gribat teikt, ka es varu jus nosaukt par ………., un tas ir normāli? Ne, nav normāli. Un foruma noteikumi to aizliedz. Bet dzīvē to aizliedz administratīvais kodekss un cieņa pret citiem.
Bet vesture paliek vesture un neviena advokātē tur nepalīdzēs.
10.janvāris 2020, 20:37 | links
 
167.pants. Sīkais huligānisms

Llort, 10.janvāris 2020, 20:15

Ja nezini, palasi internetā ko tas nozīmē. Vienīgais, ko varētu ir sūdzēt tiesā par aizskarošiem, nepatiesiem komentāriem. Bet, tā kā Tu forumā esi tikai Liort, nevis piemēram Jānis Bērziņš, tad tie apgalvojumi(kroplis vai kā tur vēl) ir uz nekonkrētu personu. Respektīvi, stāvi pie ratiem. Ja personu nosauktu konkrētā vārdā, uzvārdā, tad iespējams būtu savādāk. Pieleca???
10.janvāris 2020, 20:27 | links
 

;)
10.janvāris 2020, 20:20 | links
 
167.pants. Sīkais huligānisms
10.janvāris 2020, 20:15 | links
 
Karlis, nebrīnies kad tavi posti pazudis. Vārds "kroplis" - tas jau ir administratīvais kodekss.

Ko tu piedāvā? Atdot Krimu tatāriem? Tad paradi labu piemēru - atdod Livonijas teritoriju zviedriem, poliem, vāciešiem un Krieviem.

Llort, 10.janvāris 2020, 20:01


Interesanti, kuru LAPK pantu Tu te saskati, ko, a? Ja nejēdz, tad neraksti, saprati, "vēsturniek"?
10.janvāris 2020, 20:07 | links
 
Karlis, nebrīnies kad tavi posti pazudis. Vārds "kroplis" - tas jau ir administratīvais kodekss.

Ko tu piedāvā? Atdot Krimu tatāriem? Tad paradi labu piemēru - atdod Livonijas teritoriju zviedriem, poliem, vāciešiem un Krieviem.
10.janvāris 2020, 20:01 | links
 
Pietiek man ar šo pērli "...Latviju Krievija iekaroja 1721. gadā..."

Autors "nejauši aizmirsa" pieminēt faktu, ka nekādas Latvijas toreiz nebija, bija Livonija - vācu, polijas un zviedru zemes.
10.janvāris 2020, 19:55 | links
 
Paldies Brusim, kas slinks atvērt saiti:
"Aprit piektā gadadiena, kopš Krievija okupēja Krimas pussalu. 2014. gada februārī Maskava pirmo reizi pēckara Eiropas vēsturē konfiscēja citas suverēnas valsts teritorijas daļu, tādējādi destabilizējot Eiropas un globālo drošības sistēmu.

Toreiz pasaule praktiski vienprātīgi nosodīja Krievijas veikto Krimas aneksiju un kopš tā laika nav mainījusi savu nostāju, lai gan Kremlis bija pārliecināts, ka Krimu Krievijai drīz piedos, līdzīgi kā tas notika ar Gruziju 2008. gadā.

Pasaules vadošie politiķi, analītiķi un juristi piekrīt, ka Maskava ir nopietni pārkāpusi starptautiskās tiesības, un neviens neapšauba, ka no juridiskā skatpunkta Krima pieder Ukrainai. Un tas, protams, ir ļoti labi. Bet tajā pašā laikā daudzi pasaulē uzskata, ka “tīri cilvēciski” Putina rīcību var saprast, jo, izejot no tā, ko viņi kaut kur ir dzirdējuši, “Krima vienmēr piederēja Krievijai”.


Ir grūti atrast absurdāku un mazāk pamatotu mītu, bet tajā pašā laikā tas spēja dziļi iesakņoties visā pasaulē un iekļūt starptautisko masu apziņā.

Acīmredzot tam par iemeslu kļuva Krievijas propaganda, kura sāka lēnām izplatīt šo nepatieso informāciju uzreiz pēc “miermīlīgā” PSRS sabrukuma, kad par karu vēl neviens nerunāja.

Bet, kad karš jau sākās, “neoficiāla” starptautiskā apziņa jau bija sagatavota un apstrādāta.
Šajā rakstā es vēlos iepazīstināt lasītājus ar vēsturiskiem faktiem, kas atspēko šo mītu. Šo faktu patiesību jūs varat pārbaudīt, piemēram, “Vikipēdijā” vai citos objektīvos avotos.

Tātad, kā izskatās fakti.

Krimas tatāri ir Krimas autohtoni iedzīvotāji, kuriem kādreiz bija sava valsts Krimas haniste. Turklāt tā bija spēcīga un augstas kultūras musulmaņu valsts. Runājot par krieviem, viņu pussalā vienkārši nebija, izņemot karagūstekņus. 18. gadsimta sākumā, pateicoties Pētera Lielā reformām, Maskavija kļuva par Krievijas impēriju, ieguva spēku un iekaroja kaimiņu Eiropas valstis. Igauniju un Latviju Krievija iekaroja 1721. gadā, Lietuvu un Polijas daļu, tostarp Varšavu – 1795. gadā, Somiju – 1809. gadā. Šodien visas šīs valstis ir suverēnas, ANO, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis (izņemot Somiju).

Un ir maz ticams, ka kādam pagriezīsies mēle pateikt, ka šīs valstis “vienmēr piederēja Krievijai”.
Krimas haniste tika iekļauta Maskavijas iekaroto valstu sarakstā 1783. gadā. No vēsturiskā skatpunkta tas ir salīdzinoši nesen. Tādējādi runāt par to, ka Krima no seniem laikiem piederēja Krievijai, ir absurds! Tā ir vienkārši viena no valstīm, viena no tautām, kuru Krievijas impērija pakļāva, pielietojot ieročus un spēku.

Vienīgā atšķirība starp Krimu un citām iepriekš minētajām valstīm ir tā, ka pēc Krievijas impērijas sabrukuma 1917. gadā Krimas tatāri nespēja atgūt savu neatkarību. Krimu, tāpat kā Ukrainu, ieņēma boļševiki, un tās palika tajā pašā Krievijas impērijas sastāvā, bet jau ar PSRS nosaukumu.

Atrodoties Padomju Savienības sastāvā, Krimai “paveicās” pat mazāk nekā Ukrainai. Ukraina kļuva par “savienības republiku” ar valsts suverenitātes formālajām iezīmēm, bet Krimai 1921. gadā Maskavas boļševiki piešķīra tikai autonomijas statusu, turklāt Krievijas, nevis Ukrainas Republikas sastāvā. Šāds Kremļa lēmums nepārprotami bija pretrunā ar objektīvu realitāti, jo Krimas pussala ģeogrāfiski ir daļa no Ukrainas teritorijas un ar Krieviju tai nav teritoriāla savienojuma.

Administratīvā piederība Krievijai, ņemot vērā to, ka teritoriāli Krima bija piesaistīta Ukrainai, ļoti sarežģīja pussalas ekonomisko attīstību, jo visas pussalas piegādes praktiski pilnībā bija veiktas no Ukrainas.

Situāciju laboja pati Maskava, kas beidzot bija spiesta atzīt ģeogrāfiskās un ģeoekonomiskās realitātes.
1954. gadā Kremlis iniciēja Krimas nodošanu Ukrainas Republikai. (Tolaik Kremlis nevarēja pat iedomāties, ka Ukraina reiz kļūs par neatkarīgu valsti, tāpēc Krimu, tāpat kā visu Ukrainu, PSRS vadība joprojām uzskatīja par Krievijas sastāvdaļām).

Es gribētu atsevišķi uzsvērt, ka Krimas nodošana tika veikta, pilnībā ievērojot PSRS likumus un procedūras. Kārtējais krievu mīts par to, ka Krimu Ukrainai nelikumīgi uzdāvināja “stulbais” Hruščovs, ir vulgārs izdomājums. 1954. gadā Hruščovam vēl nebija pietiekami daudz varas tādai rīcībai.

Lūk, te mēs nonācām pie izpratnes par to, ko patiesībā nozīmē sauklis “Krima vienmēr piederēja Krievijai”. Izrādās, ka runa nav pat par pusotru gadsimtu Krievijas impērijas sastāvā (1783–1917), jo tādējādi šādas pretenzijas varētu attiecināt uz pārējām bijušajām kolonijām, kas mūsdienās ir neatkarīgas valstis. Par izšķirošo tiek uzskatīta piederība Krievijas Padomju Republikai no 1921. līdz 1954. gadam, kas ir tikai 33 gadu nesenā vēsture!

Šķiet, kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievijas vadītājus kaitināja vien doma par notikumiem 1954. gadā – ja tas nenotiktu, tad Krima būtu palikusi Krievijas sastāvā. Tajā pašā laikā viņi nebija aizdomājušies par to, ka, ja ne 1921. gads, Krima būtu Ukrainas sastāvā, un, ja ne 1783. gads, tā vispār būtu neatkarīga valsts ar 0% Krievijas iedzīvotāju.

2014. gadā imperiālistiskā bezkaunība sasniedza savu virsotni – Kremlis atklāti un noziedzīgi okupēja Krimu, pārkāpjot starptautiskās tiesības, vēsturisko loģiku un taisnīguma principus.

Kā anekdoti es pieminēšu vēl vienu krievu mītu par Krimu, kuru 2014. gadā izplatīja pats Krievijas prezidents.
Viņš paziņoja:”Krimai ir sakrāla nozīme, jo tieši tur atrodas krievu tautas garīguma un nācijas tapšanas avoti.” Pēc viņa teiktā, Krimā tika kristīts Kijevas Krievzemes kņazs Volodimirs, kurš vēlāk kristīja visu Kijevas Krievzemi.

Jā, Kņazs Volodimirs tiešām tika kristīts 988. gadā Krimā (vismaz hronika tā vēsta), un tajā pašā gadā viņš kristīja savu valsti. Bet viņš bija Kijevas, nevis Maskavas kņazs, viņš kristīja Kijevas Krievzemi, nevis Krieviju. Kas attiecas uz Maskavu, Krieviju un Krievijas etnisko grupu, tajā laikā viņi vienkārši vēl nepastāvēja. Mežos, kur vēlāk būs Maskava, dominēja somugru ciltis, kuras tikai dažus gadsimtus vēlāk asimilēja slāvi, un viņi kļuva par mūsdienu Krievijas nācijas kodolu.

Kārtējais absurds! Tomēr pat šāda vēsturiska viltus ziņa mūsdienās aprit starptautiskajā informatīvajā telpā. Arī šoreiz tiek uzskatīts, ka neviens nepārbaudīs faktus “Vikipēdijā”.

Diemžēl mīts par “krievu Krimu” tika veidots ne tikai no propagandas, viltus ziņām un vēsturiskiem viltojumiem.
1944. gada maijā Maskava veica liela mēroga noziedzīgu operāciju, kuras mērķis bija pilnībā atbrīvot Krimu no pamatiedzīvotājiem un aizstāt tos ar etniskajiem krieviem.

Staļinistiskais režīms apsūdzēja visu Krimas tatāru tautu sadarbībā ar nacistiem, kuri okupēja Krimu 1941.–1944. gadā. 191 tūkstotis Krimas tatāru, tostarp zīdaiņi, divu dienu laikā tika izvesti uz PSRS attāliem Āzijas reģioniem. Par to, ka Kremlim vajadzēja tikai etnisko tīrīšanu un apsūdzība par nodevību ir tikai iemesls, liecina fakts, ka trimdā tika izsūtīti arī deviņi tūkstoši Krimas tatāru ģimenes, kuru vīri tajā laikā cīnījās pret nacistiem Sarkanās armijas sastāvā.

Turklāt, izņemot tatārus, bija izsūtītas citas etniskās grupas – grieķi, bulgāri un armēņi, kuri gadsimtiem ilgi dzīvoja pussalā un īsti nebija apsūdzēti nodevībā. Pussalā palika tikai slāvi – vietējie krievi un ukraiņi.

Izsūtīšanai sekoja masveida cilvēku pārvietošana no Krievijas laukiem uz Krimu.
Viņi apmetās palikušajās 80 000 tukšajās mājās, kurās agrāk dzīvoja vietējie iedzīvotāji. Šodien šo krievu kolonistu pēcnācēji veido Krimas iedzīvotāju sastāvdaļu, kas atbalsta Krievijas veikto Krimas aneksiju un uz kuru gribu tik ļoti atsaucas Kremlis.

Maskavā līdz pēdējam kavēja Krimas tatāru atgriešanos dzimtenē. Viņu masveida repatriācija sākās jau neatkarīgas Ukrainas laikā. Tieši Ukraina pati uzņēmās visus izdevumus un rūpes par tatāru tautas atgriešanos. Līdz 2013. gadam savā dzimtenē atgriezās 266 tūkstoši tatāru, kas izveidoja 13,7% no kopējā pussalas iedzīvotāju skaita.

Krievu okupācija 2014. gadā kļuva par Krimas tatāru nacionālo katastrofu.
Viņi izbēga no gulaga, bet gulags atkal ieradās pie viņiem dzimtajā zemē. Tāpēc praktiski visa Krimas tatāru tauta atrodas opozīcijā pret Krievijas iebrucējiem un paliek uzticīga Ukrainai. Šodien Krimas tatāri kļuva par galvenajiem vajāšanas un represiju upuriem. Gandrīz 25 tūkstoši tatāru atkal bija spiesti pamest Krimu un emigrēt uz kontinentālo Ukrainu. Kremlis aizliedza Medžilisu, nacionālo Krimas tatāru parlamentu.

Tatāru mediji, izglītība, kultūra un reliģija tiek vajāti, desmitiem patriotu tiek iemesti cietumā. 2018. gada decembrī okupanti arestēja Krimas tatāru publisko personu Edemu Bekirovu, kurš vēlējās apciemot savu 78 gadus veco māti, kura dzīvo Krimā. Bekirovs ir invalīds, viņam ir smaga diabēta stadija, amputēta kāja un četri šunti uz sirds pēc pagājušā gada infarkta. Uzturēšanās apcietinājumā bez nepieciešamās medicīniskās palīdzības un medicīniskās aprūpes būtībā ir nāvessods.

Bet, neraugoties uz to, Krievijas “taisnīgums” viņu tur ieslodzījumā. Viņu apsūdz par to, ka viņš esot atvedis 15 kilogramu smagu sprāgstvielu maisu, lai gan viņa veselība neļauj pacelt pat divus kilogramus. Absurdās apsūdzības, netaisnīgās juridiskās tirānijas īstenošana liecina par to, ka Krievijas represiju mašīna mēģina iebiedēt un demoralizēt Krimas tatārus."
10.janvāris 2020, 19:20 | links
 
Šis anonīmais kroplis liorts kā jau kremļa dzeguze žvadzēs un turpinās liet propagandu, tik viņam nepieleks ka šeit visiem nospļauties uz tādiem tipiem, galīgi apmaldījies, ej pažvadzini kaut kādā ribak.lv vai latvijskijvatņik lapā.
10.janvāris 2020, 19:18 | links
 
 
Tikai negudrs cilvēks doma, ka viņš var melot citiem. Īstenībā viņš melo pats sev.
10.janvāris 2020, 19:06 | links
 
 
Varu gan atbildēt: Šobrīd Krima pieder Krievijai. Un?

NeoZb, 10.janvāris 2020, 11:49
Tipiska vatņiku atbilde,ko nozagu tas mans:DDD
10.janvāris 2020, 17:33 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager