Ekonomika un politika

Demokrātikas sabiedrības ietvaros būtu būtiski iepazīties un diskutēt par šo tēmu. Tā kā iepriekšējā politisko diskusiju tēma ir veiksmīgi nonākusi pie paredzamā finiša,gribētos to atsākt jaunā kvalitātē, bez personīgiem cieņu aizvainojošiem komentāriem un bez kādas rasu naida kurināšanas. Tā ar bišku ar vēsāku un skaidrāku prātu...
Usi, tiešām neesmu Lidl klients, man līdz Aniņmuižas bulvārim gandrīz tikpat tālu kā līdz Šauļiem. Esmu dzirdējis un lasījis gan, kā cilvēki no latvju zemes speciāli krāj naudu un reizi mēnesī brauc uz Šauļiem. Un sapērkas visu, kas ātri nebojājas. Toreiz, kad kopā ar čomiem biju es, (četras sutkas copes priekšā), vācu aliņš tur maksāja kaut kādas trīsdesmit piecas kapeikas, baltmaize - ap divdesmit, siers, gaļa un desas - vismaz divreiz lētāk kā mājās.
19.februāris 2020, 10:35 | links
 
Labākā atmaksa Maximas īpašniekiem - Latvijā nāk iekšā Lidls. Pats tur pirms karpu mačiem (Šauļos, kādus gadiņus apakaļiņām) esmu iepircies tikai reizi, bet cenas tiešām apstulbina. Rimi kopā ar Maximu draudzīgā apskāvienā var doties kārties uz Daugavu.

andreiko, 19.februāris 2020, 10:18

pašķirstiju leišu lidl lapas, ko tur tādu kosmisku redzi?
Zviedru lildā pāris reižu pirms prāmja esmu ekskursijas pēc cauri gājis,nu nezin ko tur baigi slavēt, nopirku tik kautkādu sulu ceļam un statīvu veļas žāvēvēšanai, tas maita pēc mēneša gan izjuka, tur kūpināto pircēju gan bij daudz .
19.februāris 2020, 10:28 | links
 
Andreiko-gluži manas domas
19.februāris 2020, 10:25 | links
 
Labākā atmaksa Maximas īpašniekiem - Latvijā nāk iekšā Lidls. Pats tur pirms karpu mačiem (Šauļos, kādus gadiņus apakaļiņām) esmu iepircies tikai reizi, bet cenas tiešām apstulbina. Rimi kopā ar Maximu draudzīgā apskāvienā var doties kārties uz Daugavu.
19.februāris 2020, 10:18 | links
 
Polijas nelaimes gadījumā kur zem jumta kādi 70 palika arī nebija daudz notiesāto, liekas tik arhitekts dabūja garākus gadus, daži tik simboliski,laika arī citur nav viegli, ne izmeklēt, ne apsūdzet , ne tiesāt šādas situācijas, vienkāršs pifpaf pa šmigai , tur cita opera.
19.februāris 2020, 10:13 | links
 
Visi lielveikali tiek būvēti šķūņa formātā. Ja rubli neietaupisi, pie kapeikas netiksi?

andreiko, 19.februāris 2020, 09:59


Pļavniekos Prizmu aizvēra...it kā dēļ būvniecības defektiem, bet varbūt tādā veidā vispārējā strīmā konkurentu likvidēja...
19.februāris 2020, 10:06 | links
 
Cita lieta, ka pat tiesa norāda uz prokuratūras kļūdām:
https://www.tvnet.lv/6902640/tiesa-norada-uz-butiskam-prokuraturas-kludam-sagatavojot-zolitudes-tragedijas-kriminallietu

bet te var būt koks ar 2 galiem, prokuratūra var arī apelāciju neierosināt, lai neiznāk vēl sliktāk...

daddy_j, 19.februāris 2020, 09:46

apelāciju pārsvarā iesniedz apsūdzētie (viņu apikāti). Cik saprotu, tad šoreiz neapmierināti ir visi.
19.februāris 2020, 10:01 | links
 
Visi lielveikali tiek būvēti šķūņa formātā. Ja rubli neietaupisi, pie kapeikas netiksi?
Kādreiz kaut kad senos laikos (kad šie te uzradās), esmu par to rakstījis. Nu jau vairs neatminu, bet divas lielas traģēdijas pirms mūsu maximkas jau bija (tieši būvniecības problēmu dēļ), atmiņu pakasot, laikam Somijā un Polijā.
19.februāris 2020, 09:59 | links
 
Cita lieta, ka pat tiesa norāda uz prokuratūras kļūdām:
https://www.tvnet.lv/6902640/tiesa-norada-uz-butiskam-prokuraturas-kludam-sagatavojot-zolitudes-tragedijas-kriminallietu

bet te var būt koks ar 2 galiem, prokuratūra var arī apelāciju neierosināt, lai neiznāk vēl sliktāk...
19.februāris 2020, 09:46 | links
 
visi tik gudri, tik gudri...pēc tam...

pasakiet, vai paši bēgāt ārā, kad mājā UG signalizācija (ja vispār jums tāda ir) sāka gaudot?? Neticu.

Es pirmo reiz pa logiem paskatījos, dūmus, liesmas neredz, tātad gļuks... tagad nemaz nesatraucos, bet gaudo šī ~reizi gadā.
19.februāris 2020, 09:41 | links
 
Šajā lietā vainīgo netrūkst. Nekur un nekad netiek pieminēti īpašnieki un viņu nolīgtās amatpersonas. Kurš izdomāja uz jumta veidot kaut ko normālam prātam neiespējamu? Kurš deva pavēles? Saprotu, leišu miljonāri, tur jau laikam viss ir "sakārtots".
Bļ... tā būda turētos vēl šobaltdien (neraugoties uz pārkāpumiem tās būvniecības procesā). Ja nebūtu kāda idiņa, kas izdomā uz jumta veidot Vērmaņkundzes parku.

andreiko, 19.februāris 2020, 09:09



Uz jumta var būvēt jebko, kas vien ienāk prātā, pat mājas.
Visu pamatā nosaka jumta kostrukciju nestspēja un būvinženiera zināšanas, statiskie slodžu aprēķini.
19.februāris 2020, 09:24 | links
 
Ja pareizi atceros, tad pie vainas bija tieši skrūves, ar kurām tika savienota kopne. Nebija sertificētas un laikam nopirktas pie madāmas Frišas centrāltirgū.
Nu un projektiņš, protams, iespridzina. Rīgā neesot tādu mašīnu, kas to jumta kopni varot pārvadāt viena gabalā.Tāpēc tika pasūtita no divām daļām un uz vietas skrūvēta kopā. Bļāviens, kādi salmi tad ir galvā arķitektam, kas kaut ko tādu uzprojektē? Starp citu, pazinu Vello Remertu. Re un Re īpašnieku, tak viņš jau daudz gadus uz kartupeļiem skatās no apakšas. Ļoti inteliģents un domājošs cilvēks.
19.februāris 2020, 09:22 | links
 
"Ja nebūtu kāda idiņa, kas izdomā uz jumta veidot Vērmaņkundzes parku" tad mēs joprojām dzīvotu alās.
19.februāris 2020, 09:16 | links
 
Šajā lietā vainīgo netrūkst. Nekur un nekad netiek pieminēti īpašnieki un viņu nolīgtās amatpersonas. Kurš izdomāja uz jumta veidot kaut ko normālam prātam neiespējamu? Kurš deva pavēles? Saprotu, leišu miljonāri, tur jau laikam viss ir "sakārtots".
Bļ... tā būda turētos vēl šobaltdien (neraugoties uz pārkāpumiem tās būvniecības procesā). Ja nebūtu kāda idiņa, kas izdomā uz jumta veidot Vērmaņkundzes parku.

andreiko, 19.februāris 2020, 09:09
andreiko izdomāt uz jumta var visu ko,ja tev inženieri saka ka var kāpēc ne,cits jautājums ja īpašnieks deva kukuli lai atļautu un pievērtu acis
19.februāris 2020, 09:16 | links
 
Šajā lietā vainīgo netrūkst. Nekur un nekad netiek pieminēti īpašnieki un viņu nolīgtās amatpersonas. Kurš izdomāja uz jumta veidot kaut ko normālam prātam neiespējamu? Kurš deva pavēles? Saprotu, leišu miljonāri, tur jau laikam viss ir "sakārtots".
Bļ... tā būda turētos vēl šobaltdien (neraugoties uz pārkāpumiem tās būvniecības procesā). Ja nebūtu kāda idiņa, kas izdomā uz jumta veidot Vērmaņkundzes parku.
19.februāris 2020, 09:09 | links
 
mv-f, RESPEKTS. Konkrēti un precīzi. Tālāk ir izmeklētāju darbs- savāt un ar ekspertīzēm pamatot pierādījumus kuri pierāda apsūdzēto vainu, apsūdzības uzturētāja darbs kuram būtu jāsaprot vai ar savāktajiem pierādījumiem pietiek un tie tiešām ir pierādījumi apsūdzēto notiesāšanai. Un tālāk tiesnesis visu izvērtē un uzraksta spriedumu. Pagaidām izskatās ka ne jau tiesnesis ir tas kurš neizdarīja savu darbu kā pienākas.
19.februāris 2020, 08:52 | links
 
Ja tiesa nav izskatījusi un izvērtējusi nesošo konstrukciju atbilstību, rodas jautājums- kā iespējams pasludināt notiesājošu spriedumu inženierim, kurš veicis slodžu aprēķinus?

BrunoL, 19.februāris 2020, 07:14
tā ir bruni,mēs šeit pašlaik spriežam pēc emocijām.Ja slodzes nepareizi sarēķinātas tad lai sēž,bet ja pareizi,bet tas REunRE ir nepareizi uzbūvējis,jeb kāds neatbilstošas skrūves salicis!!!Mēs jau neko nezinam kas tur lietas materiālos ir
19.februāris 2020, 08:34 | links
 
Veltījums raihveidīgajiem.
Precīzs atspoguļojums tam, kas šeit notiek:)

https://youtu.be/1DtQaKSya4Y?t=4
19.februāris 2020, 08:08 | links
 
Ja tiesa nav izskatījusi un izvērtējusi nesošo konstrukciju atbilstību, rodas jautājums- kā iespējams pasludināt notiesājošu spriedumu inženierim, kurš veicis slodžu aprēķinus?

BrunoL, 19.februāris 2020, 07:14


Tur ir lieta savādāk.
Visus šos gadus tiesās muļlāja, kas vainīgs. Tika iekļautas personas kam vispār nebija nekāda sakara ar būvkonstrukcijām (būvvaldes darbinieki tikai pilda papīru saskaņošanas un pārbaudes vai ir visi komati pēc normām, būvvaldei nav pienākuma arī šobrīd pētīt mezglus vai jebkādus konsstrukciju aprēkinus, viņi tikai atzīmē keksīti ka tādi ir, ka TA ir vairkta, ka ekspertīze ir veikta, ka ĢP atbilst noteikumie, ka ir visi citu komunikāciju saskaņojumu, u.t.t.
Visa šī jezga būtu beigusies ātrāk, ja kāds būtu to sācis šķetināt no tā brīža kad tika izstrādāts jumta apzaļumošanas projekts. Ar to viss arī sākas kur vainu jāuzņemas arī Sergetam.
Kāpēc. Pirmkārt, atgriezīšos pie paša projekta sākuma kad tika projektētas kopnes. Sergets apgalvoja ka kopnes bijis projektējis viengabalaias, bez savienojuma, bet mezglu izdomājuši pēc tam Vicom metāla ražotāji jo nevar piegādāt uz objektu tik garu kopni. Ok. Uztaisīja savienojum. Sergetam, kā BK daļas vadītājam tajā brīdī bija pienākums pārbaudīt to vai atbilst visām prasībām un vai spēj izturēt aprēķinātās slodzes, un tikai tad parakstīt un saskaņot (jo bez BK daļas vadītāja praksta tāda kopne nebūtu nonākusi objektā, izņemot gadījumu ka tiešām tur kāds tika viltojis viņa parakstu, bet arī, ja jau redzēja ka viltots parakts, jau sākumā bija kaut kam jāziņo, ka nopne nav sasķaņota), pārbaudīja? kas viņu zin.
Ejam tālāk. Neatkarīgi kas to kopni ražoja, Vicom vai Pikom, vai jebkurš Pecka, tā kopne noturējās līdz otrās kārtas būvniecībai,
Kāds bija arhitektu biroja uzdevums pirms otrās kārtas proejktā izstrādes - psūtīt konstrukciju tehnisko apsekošanu. Ok, kāds atnāca, apskatīja, novērtēja, uzrakstīja (ņemot vērā tos laikus ka TA bija tiekai vizuālias tehniskais novērtējums, kura laikā kāds steigā varēja arī nepamanīt brāķa mezglu.)
Ok, ejam tālāk.
Arhitektu birojs arī šinī projektā kārtā iesaista Sergetu, kāds viņa uzdevums - ņemot vērā ka uz jumta tiek palielinātas slodze, viņam vajadzēja pārrēķināt ne tieki to sasodīto mezglu, bet arī kopnes nestspēju. Tātad, ja viss OK, tad būvējam tālāk, ja netur, nebuvējam.
Vai otrs variants, pieņemsim ka pirmajā kārtā Sergets nezināja ka ir iebūvēta divdaļīga kopne.
Bet veicot otrās kārtas projekta BK izstādi, viņam vajadzēja atvilkties uz to veikalu un apskatīt, kas sabūvēts, nevis paļauties uz saviem aizvēsturiskajiem BK rasējumiem kuros nebija šis mezgls (parādījās kaut kad vēlāk). Tas netika izdarīts, tad nu tādas sekas. Slodžu aprēkinos arī bija neprecizitātes.
Otrkārt: Būvkonstrukcijas sazīmētas, arhitektūra sazīmēta. Visu pirms būvvaldes izskata eksperts.
Eksperta pienākums ir pārbaudīt BK sadaļai visas slodzes, pārbaudīt mezglus, u,t.t., lai projekta dokumentācija atbilstu LBN un citām normām, kā arī būtu pareizi visi konstrukciju statiskie aprēķini.
Tātad ekspetrs darbu izpieldīja pavirši.
Arī jāliek cjurķī.
Treškārt: Būvnieki saņem projektu, sāk būvēt (jo ir saņēmuši saskaņotu, ekspertētu projektu), ko viņi var daudz zināt, kas tur tur, kas netur, vienīgi ja kāds būtu aizdomājies par būvdarbu apjomu un ierakstu BK daļas paskaidrojuma rakstā, KUR Sergets kā BK daļas vadītājs ierakstījis {otrās kārtas būvdarbi nedrīkst pārtraukt veikala darbību}, lūk ar šo ierakstu arī Sergets sev nozāģē otru zaru uz kura sēž. Pie šāda veida būvdarbiem bija veikals jāaizver ciet, un teritorija jānorobežo. Bet reāli tas darbojās, tik pat labi no jumta kādam pircējam vaēja uzkrist bruģakmes uz galvas.
Būvnieki būvē, būvē, un pēkšņi veikalā sāk pikstēt signalizācia. Daļa pircēju sabīstas, izskrien laukā, dūmunav, nekas nedeg, var iet iekšā. Pēc laika atkals ieslēdzas, apsargs staigā pēta, kas te notiek. Nesaprot, nekas nedeg, ā, tādd būs kāds gļuks. Tad iedarbojas vēl, apsargam sak apnikt, zvana signalizācijas firmai, atbrauc kaut kāds čalīts, staigā skatās, nekā nav viss kārtībā, nekas nedeg. A, daviai atslēgsim, lai nšakarē prātu. Sacīts , darīts. Nu visi var mierīgi ieprkties, būvnieki bērt melnzemi un blietēt šķembas, k;a't bruģi. Nedaudz smidzina lietutiņš, mitrina uzbērto zemi un smilti. Slodze uz jumta pieaug. Nedaudz LIECAS kopnes. Bet to visu neviens NEPAMANA !!!.
Arī signalizācias spečuks nebija lietas kursā ka signalizācija saslēgta ar sensoriem kas brīdina par konstrukciju pārmerīgu deformēšaos.
Un tad notiek TANKŠ....
No tā visa var secināt:
Ja vaikalā būt izglitots apsargs visos drosības jautājumos - nebūtu vairs laidis pircējus veikalā, jo ir kaut kāda šaize. Nebija -tātad čjurķī.
Ja signazizācijas darbinieks būtu izglītots savā specialitētē - nebūtu vairs laisti pircēji veikalā, arī būvdarbi tiktu pārtraukti. Nebija - tātad čjurķī.
Ja šie gadījumi tiktu izpildīti, tad nebūtu bijis bojāgājušo, būtu tiakai sabrucis šķūnis.
Kopumā bija jābūt 4 personām kam JĀUZŅEMAS ŠĪ ATBILDĪBA.
19.februāris 2020, 08:07 | links
 
Ja tiesa nav izskatījusi un izvērtējusi nesošo konstrukciju atbilstību, rodas jautājums- kā iespējams pasludināt notiesājošu spriedumu inženierim, kurš veicis slodžu aprēķinus?
19.februāris 2020, 07:14 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager