Ja tiesa nav izskatījusi un izvērtējusi nesošo konstrukciju atbilstību, rodas jautājums- kā iespējams pasludināt notiesājošu spriedumu inženierim, kurš veicis slodžu aprēķinus?
BrunoL, 19.februāris 2020, 07:14
Tur ir lieta savādāk.
Visus šos gadus tiesās muļlāja, kas vainīgs. Tika iekļautas personas kam vispār nebija nekāda sakara ar būvkonstrukcijām (būvvaldes darbinieki tikai pilda papīru saskaņošanas un pārbaudes vai ir visi komati pēc normām, būvvaldei nav pienākuma arī šobrīd pētīt mezglus vai jebkādus konsstrukciju aprēkinus, viņi tikai atzīmē keksīti ka tādi ir, ka TA ir vairkta, ka ekspertīze ir veikta, ka ĢP atbilst noteikumie, ka ir visi citu komunikāciju saskaņojumu, u.t.t.
Visa šī jezga būtu beigusies ātrāk, ja kāds būtu to sācis šķetināt no tā brīža kad tika izstrādāts jumta apzaļumošanas projekts. Ar to viss arī sākas kur vainu jāuzņemas arī Sergetam.
Kāpēc. Pirmkārt, atgriezīšos pie paša projekta sākuma kad tika projektētas kopnes. Sergets apgalvoja ka kopnes bijis projektējis viengabalaias, bez savienojuma, bet mezglu izdomājuši pēc tam Vicom metāla ražotāji jo nevar piegādāt uz objektu tik garu kopni. Ok. Uztaisīja savienojum. Sergetam, kā BK daļas vadītājam tajā brīdī bija pienākums pārbaudīt to vai atbilst visām prasībām un vai spēj izturēt aprēķinātās slodzes, un tikai tad parakstīt un saskaņot (jo bez BK daļas vadītāja praksta tāda kopne nebūtu nonākusi objektā, izņemot gadījumu ka tiešām tur kāds tika viltojis viņa parakstu, bet arī, ja jau redzēja ka viltots parakts, jau sākumā bija kaut kam jāziņo, ka nopne nav sasķaņota), pārbaudīja? kas viņu zin.
Ejam tālāk. Neatkarīgi kas to kopni ražoja, Vicom vai Pikom, vai jebkurš Pecka, tā kopne noturējās līdz otrās kārtas būvniecībai,
Kāds bija arhitektu biroja uzdevums pirms otrās kārtas proejktā izstrādes - psūtīt konstrukciju tehnisko apsekošanu. Ok, kāds atnāca, apskatīja, novērtēja, uzrakstīja (ņemot vērā tos laikus ka TA bija tiekai vizuālias tehniskais novērtējums, kura laikā kāds steigā varēja arī nepamanīt brāķa mezglu.)
Ok, ejam tālāk.
Arhitektu birojs arī šinī projektā kārtā iesaista Sergetu, kāds viņa uzdevums - ņemot vērā ka uz jumta tiek palielinātas slodze, viņam vajadzēja pārrēķināt ne tieki to sasodīto mezglu, bet arī kopnes nestspēju. Tātad, ja viss OK, tad būvējam tālāk, ja netur, nebuvējam.
Vai otrs variants, pieņemsim ka pirmajā kārtā Sergets nezināja ka ir iebūvēta divdaļīga kopne.
Bet veicot otrās kārtas projekta BK izstādi, viņam vajadzēja atvilkties uz to veikalu un apskatīt, kas sabūvēts, nevis paļauties uz saviem aizvēsturiskajiem BK rasējumiem kuros nebija šis mezgls (parādījās kaut kad vēlāk). Tas netika izdarīts, tad nu tādas sekas. Slodžu aprēkinos arī bija neprecizitātes.
Otrkārt: Būvkonstrukcijas sazīmētas, arhitektūra sazīmēta. Visu pirms būvvaldes izskata eksperts.
Eksperta pienākums ir pārbaudīt BK sadaļai visas slodzes, pārbaudīt mezglus, u,t.t., lai projekta dokumentācija atbilstu LBN un citām normām, kā arī būtu pareizi visi konstrukciju statiskie aprēķini.
Tātad ekspetrs darbu izpieldīja pavirši.
Arī jāliek cjurķī.
Treškārt: Būvnieki saņem projektu, sāk būvēt (jo ir saņēmuši saskaņotu, ekspertētu projektu), ko viņi var daudz zināt, kas tur tur, kas netur, vienīgi ja kāds būtu aizdomājies par būvdarbu apjomu un ierakstu BK daļas paskaidrojuma rakstā, KUR Sergets kā BK daļas vadītājs ierakstījis {otrās kārtas būvdarbi nedrīkst pārtraukt veikala darbību}, lūk ar šo ierakstu arī Sergets sev nozāģē otru zaru uz kura sēž. Pie šāda veida būvdarbiem bija veikals jāaizver ciet, un teritorija jānorobežo. Bet reāli tas darbojās, tik pat labi no jumta kādam pircējam vaēja uzkrist bruģakmes uz galvas.
Būvnieki būvē, būvē, un pēkšņi veikalā sāk pikstēt signalizācia. Daļa pircēju sabīstas, izskrien laukā, dūmunav, nekas nedeg, var iet iekšā. Pēc laika atkals ieslēdzas, apsargs staigā pēta, kas te notiek. Nesaprot, nekas nedeg, ā, tādd būs kāds gļuks. Tad iedarbojas vēl, apsargam sak apnikt, zvana signalizācijas firmai, atbrauc kaut kāds čalīts, staigā skatās, nekā nav viss kārtībā, nekas nedeg. A, daviai atslēgsim, lai nšakarē prātu. Sacīts , darīts. Nu visi var mierīgi ieprkties, būvnieki bērt melnzemi un blietēt šķembas, k;a't bruģi. Nedaudz smidzina lietutiņš, mitrina uzbērto zemi un smilti. Slodze uz jumta pieaug. Nedaudz LIECAS kopnes. Bet to visu neviens NEPAMANA !!!.
Arī signalizācias spečuks nebija lietas kursā ka signalizācija saslēgta ar sensoriem kas brīdina par konstrukciju pārmerīgu deformēšaos.
Un tad notiek TANKŠ....
No tā visa var secināt:
Ja vaikalā būt izglitots apsargs visos drosības jautājumos - nebūtu vairs laidis pircējus veikalā, jo ir kaut kāda šaize. Nebija -tātad čjurķī.
Ja signazizācijas darbinieks būtu izglītots savā specialitētē - nebūtu vairs laisti pircēji veikalā, arī būvdarbi tiktu pārtraukti. Nebija - tātad čjurķī.
Ja šie gadījumi tiktu izpildīti, tad nebūtu bijis bojāgājušo, būtu tiakai sabrucis šķūnis.
Kopumā bija jābūt 4 personām kam JĀUZŅEMAS ŠĪ ATBILDĪBA.
