Aptuvens citāts no filmas "Sarkanais un brūnais". "Vācu zaldāti ienākot Rīgā tiek sagaidīti kā atbrīvotāji. Tie nebaidās pat saslietus ieročus nolikt malā un draudzīgi sadzert plecu pie pleca ar latviešiem. Tie piedalās arī boļševiku nogalināto upuru bērēs un ietur klusuma brīdi. Bet fronte aizgāja tālāk un tad nāca tie, kas taisa politiku. Redzot to, kas palicis pāri no Latvijas zemītes, vācu zaldāts saka latvietim, ne jau mēs tos visus sūdus savarijām, jo galu galā arī viņš savu galvu nolika uz tās pašas Latvijas ežiņas. Turpretī krieviem ienākot, tankam nedrīkstēja pat iet tuvumā."
Nav jau labi visu laiku cilāt vēsturi un uzplēst vecas brūces, bet jāatceras arī, ka vēsture ir mūsu labākā skolotāja un cilvēkiem tā ir jāzina, kaut vai tikai tāpēc, lai zinātu kā rīkoties, ja kādreiz, kaut kas tāds atkārtojas.
Nav jau labi visu laiku cilāt vēsturi un uzplēst vecas brūces, bet jāatceras arī, ka vēsture ir mūsu labākā skolotāja un cilvēkiem tā ir jāzina, kaut vai tikai tāpēc, lai zinātu kā rīkoties, ja kādreiz, kaut kas tāds atkārtojas.
22.jūnijs 2020, 12:49 | links