Pasaulē atgriežas modē pragmatiska reālpolitika, kas stiprāks (atomieroči obligāti lai kāds pierē ņemtu!) un bagātāks ar lielāku populāciju, tas arī dara kā grib. Atkal jau, pavisam taisnā tekstā, bez visādām liberālistiski-demokrātiskām globālizācijas ņuņņam tiek nosprausatas un pārzīmētas lielvaru ietekmes sfēras. Visādas pēc otrā pasaules kara radītās tipa globālās organizācijas no ANO līdz PVO utt. zaudē ietekmi, lielajiem puikām vairs nevajag kaut kādus eskperimentus bērnudārzu kur sīkie pa vidu kaut ko ņaukst, ko vajag paši pa taisno sarunās.
Nu un pareizi galu galā, kāda mārrutka pēc kādam būtu kāds mazais nabaga radinieks jāaizsargā par skaistām acīm. Ja no "radinieka" ir kāds labums, no viņa var izspiest vairāk nekā iedot, tad jā, tam ir pragmatiska jēga. Ja labi laiki un pašam viss kulē, tad "radiniekam" var kaut ko atmest, ko pašam ne pārāk vajag. Var to izmantot tīri kā PR un reprezentāciju, kā stulbu un bezjēdzīgu bet smuku sekretāri skaistā bezjēdzīgā offisā. A līdzko pašam biki sliktāk, tā offisu ar visu sekretutku jāgriež nost, loģiski tak.
Delfos šitas pipars diezgan normāli uzrakstījis:
https://www.delfi.lv/news/versijas/maris-graudins-ietekmes-sferu-atgriesanas-latvijai-ir-plans-b.d?id=52264839