Kā ekonomistam jau nu vajadzēja zināt, kas ir tā pievienotā vērtība. Tā tiek pievienota, ja tā var sacīt, galvenokārt, tikai ražošanas procesā, kur no izejvielas ar zemu vērtību, iegūst produktu ar augstāku vērtību.
Jozis2, 25.jūlijs 2020, 10:12
Jā, ražošana vai pakalpojums ir pamatā, taču nebūt nav zvanīts, biežāk pat otrādi, ka tieši pirmais ķēdītes posms - ražošana rada summāri lielāko produkta/pakalpopjuma pievienotās vērtības daļu fiskālā izteiksmē. Vairāk parasti rada tālākie posmi - izplatīšanas kanāli (kupi-prodai), loģistika utt. Nu nav globalizācijas apstākļos effektīvs tiešais ražošana-patērētājs modelis, tā var tikai pirtslotas uzsiet un pie vietējās pirtiņas savējiem tirgot, taču savējo ir cik ir (tirgus kapacitāte). Līdzko vajag tās pirtslotas vismaz uz kaimiņu ciemu aizvest un pārdot, tā nepieciešams vismaz zirdzinš (loģistika), vietējais vecītis, kas pie tās kaimiņu pirtiņas sēž (izplatītājs) un puišeļi, kas par kapeiciņu ciemā stāsta cik tās kaimiņu ciema slotiņas krutas (mārketings)... Kopumā tie papildus posmi bieži summāri rada lielāku produkta pievienotās vērtības daļu. Uz pirmo skatu var likties, ka tie visi vecīši , zirdziņi un puišeļi ir parazīti, kas tikai uz nabaga pirtslotu ražotāja līkās muguriņas viņa pievienoto vērtību nosmeļ, bet īsti tā nav... Lai cik jocīgi nebūtu, arī pirtslotu sējējam ir labāk, jo, lai gan varbūt uz eksporta slotiņām uz 1 gab. viņš nopelna mazāk, bet kopumā pārdod būtiski vairāk. Arī patērētājs iegūst , jo kopumā visi tie posmi un produkcijas masas palielināšanās ļauj gala pirtslotiņu uzlabot un padarīt lētāku, jo uz vairāk ciemiem , jo labāk. A ciemi iegūst darba vietas, vecītis-torgašs dzer vietējā krogā, loģistikas zirdziņam vajag stellinģi (infrastruktūra) un auzas (izejmateriāli, rezerves daļas) puišeļi par savām kapeiciņām pērk bobongas ciema bodē un tā pa riņķi, visur kaut kas apgrozās un pa vidu kaut kur ik pa brīdim tā pievienotā vērtība izlien...
P.S. Analoģija, protams, stipri tēlaina, ilustratīva, primitīva un neprecīza.
zaraza, 25.jūlijs 2020, 10:47
Jebkurā gadījumā nav noliedzams arī laba menedžera ieguldījums kopējā procesā, kas dod papildus ienākumu, ko gan nevar uzskatīt par pievienoto vērtību, bet veidojas mīts, jo tam piemēro PVN, jo valsts grib nokāst daļu arī no šīm naudām.
Varam jau aizsapņoties par lielām ražošanām, tad jau tas tā ir, bet parasti viss sākas no nulles, un tad iet savu attīsības, vai norieta ceļu.
Taču apstākļos, kad nodokļi un nodevas gan skaitā, gan summās tikai aug - noriets, agrāk vai vēlāk, ir visticamākā perspektīva.
Un vēlētāji to redz visspilgtāk.
Man patīk, ka valsts ierēdņi saka - mēs arī maksājam nodokļus.
Jā valsts atvelk daļu no tās summas, kuras tiem tiek maksātas kā darba alga no budžeta, tas ir, mūsu nodokļiem, un, šī atvilktā daļa atkal nonāk atpakaļ budžetā, tātad vienkārši tiek pārlikta no vienas kabatas otrā.
To varētu izdarīt pilnīgi bez šādas cilvēku muļķošanas, ja tas nesaistītos vēlāk ar pensijām un ko vēl tur. Bet izveidojot atsevišķu ierēdņu apmaksas sistēmu šai lietai tiktu pievērsta par daudz liela sabiedrības vērība, kas valdoņiem nebūtu izdevīga. Un šuplinska to jau ir apliecinājusi ar mēģinājumiem noslepenot kādai grupai to ienākumus.
Tā ka lēnām ejam uz valsts varas centralizāciju, super slepenību, nodokļiem, kurus daļa cilvēku nespēj samaksāt, un tā tālāk. Lēnām, bet noteikti, tuvojas Staļina laiki, jo viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
