Šmiga, vēsturi, katra vara pierihtē kā panēsātu zeķi. Tā saucamie “vēstures fakti”, pat ne tīši, pēc pāris paaudžu atstāstiem tiek falcificēti uz nebēdu.
Sanācis kopā strādāt un copēt ar vairākim bijušajim leģionāriem un izsūtītajiem. Gan tiem kuri raka Belomor kanālu, gan tiem, kuri no Tālo Austrumu lēģra atgriezās sešdesmitajos. Katrā kaimiņu sētā pie radiem, mitinājās kāda ģimene, kuri atgriezās no izsūtījuma, jo savās mājās nedrīkstēja. Daudzi jaunie gribēja atpakaļ, jo šeit garlaicīgi. Ne “večerinku”, ne “guļanku”.
Visiem viens stāsts, kā istrebiķeļus uz viņu mājām atvedis kāds no vietējiem. Minēja konkrētus vārdus un uzvārdus.
Neesi naivs, ko Maskavā Staļina papus varēja zināt par latvju labākajiem dēliem un meitām.
Saka, ka Edgars Kauliņš, saukts par Kauliņtēvu, panācis, ka no Lielvārdes nav izvests neviens idzīvotājs!
BrunoL, 14.jūnijs 2021, 16:42
"Šmiga, vēsturi, katra vara pierihtē kā panēsātu zeķi. " – Bruņčik, tu i stulbs kā vatņiku kerzačs.
Arhīva dokumentus nevar interpretēt "kā panēsātu zeķi" – tie vai nu ir , vai nu nav. Un ja tie ir, tad tie ir reāli fakti – pavēles, ko, cik, kāpēc, par ko, utt. Tu to dokumentus nevari pārrakstīt, kādi tie ir, tādi ir. Un tu savā dzīvē neesi redzējis ne 1% no tiem arhīva dokumentiem, ko šī vēsturniece ir izpētījusi un tavas "zināšanas" ir balstītas tikai uz viena tante teica, nevis uz reāliem faktiem. Tā, ka tirliņ, ej pirts.