saorganizēt sabalansētu,nu tā sacīt ideālu pasauli,kurā visiem būtu labi,laikam būs pagrūti. drīzāk neiespējami.var jau aizliegt medības un makšķerēšanu.lai dzīvnieciņi un zivtiņas vairojas uz nebēdu.vai tas būs pareizi? diez vai.šodienas medniekam vai makšķerniekam vēl ir saikne ar dabu.jā,tiek nodarīti zināmi zaudējumi faunai,taču tomēr.bet laiks visu noliks pie vietas.ir jau piedzimušas paaudzes,kuras neko kā kompa peli rokās nav turējušas.nekas cits viņus neinteresē. medības,makšķerēšana,sekss un viss pārējais notiek virtuālajā vidē.tā ka dzīvnieciņi un zivtiņas var sākt priecāties.izmirs pēdējie mohikāņi(mēs) ar saviem kaitīgajiem hobijiem.un dabā sāksies jautrība.
Bjorgvins, 29.jūnijs 2021, 09:03
Lai cik jocīgi nebūtu, bet praksē, sastopoties veikalā vai pie ūdeņiem, mani pat pārsteidz cik daudz tagad pusaudži un jaunieši copē un cik viņi ir zinoši. Informācijas laikmetam ir savas preikšrocības, ko kādreiz vajadzēja "kost" gadiem no viediem onkām, to tagad mierīgi var Youtubē atrast :D
Tā kā par šo neredzu pamatu uztraukumam...
Bet kā visos laikos cilvēks vispār kļūst par copmani, ne svētdienieku, bet tādu puslīdz stabilu un regulāru?
Viens no klasiskajiem scenārijiem jebkuram hobijam (arī man un daudziem man zināmiem) ir tāds - kaut kāda pamata saskare ar copi bērnībā, pēc tam liels pārtraukums no pubertātes līdz 2x-3x vecumam, jo meičas,tusiņi,šmiga, studijas, darbs, karjera, piķis, ģimenes veidošana, savs mājoklis utt. Un tad vienā brīdī, kuram ātrāk , kuram vēlāk (man bija 26) pienāk moments - ģimene izveidota, mājoklis ir, kaut kāda karjera ir un kaut kāda nauda turas, tusiņi biki apnikuši. Ko nu? Gribas kaut ko priekš sevis dvēselei, un sāk meklēt vaļasprieku -hobiju.Pie tam bieži bakstās ar vairākiem, līdz saprot kurš tuvāks pie sirds.
Nu neredzu pamatojumu kāpēc lai jaunajām paaudzēm būtu savādāk.