Es, savukārt, ierosinu pāriet nevis nelaiķa apspriešanā, bet ierēdniecības kā vīrusa apspriešanā. Ierēdniecība parasti cilvēku sadragā. Sadragā uz neatgriešanos. Tā siltā vieta, ko tev garantē darbs valsts pārvaldē, tik spēcīgi aizmiglo acis, ka miesīgu māti nodosi, lai tik nesakustās esošā mazā, taču labturība. Iespringums ar kādu ierēdnim, teiksim, jānopelna 2000 EUR uz rokas ir joooooooptvaimaķ mazāks par iespringumu, kas jāveic mazajam vai vidējam uzņēmējam. Turklāt, ierēdnis saprot, ka visa pamatā apkārt ir jābūt tādiem pašiem amēbām, kas nešūpo laivu, jo savādāk sistēma būs nepilnīga un trausla. Tad nu nav brīnums, ka amatu zaudējuši ierēdņi burtiski kā zivij ūdens ekselenti iekļaujās pat vistizlāko partiju darbībās, jo tikšana atpakaļ sistēmā - tas ir vissaldākais eliksīrs. Tādēļ Cimdari, Krapānes un citādi visādi jauki ļautiņi diemžēl visos laikos iekulsies nesmukos atpakļgājienos, jo atkarība ierēdņa algas ir salda.
21.oktobris 2021, 01:01 |
links