andreiko [25.09.22]: Mazliet piebalsojot teksta autoram, ir piebilde. Kaulu zāģis bija noderīgs (lielākoties), kad kaujas notika ierakumos, dzotos, dotos un slēpņos.
Jā skarbs aparāts. Stāsti dzirdēti bērnībā. Kāds no vectēva brāļiem, brālēniem bija leģionārs. Ložmeteinieks. Augstienē ierīkota ložmetēj ,,ligzda". Piešauts pēc lokācijas. Krieviem bija uzdevums ieņemt augstieni. Un tie nāk kā vilņi. Un krīt radot valni. Nākošie kāpj pa savu ievainoto tautiešu galvām un gūlstas blakus. Spēj tik stobrus mainīt un jaunas lentes stellēt. Teica, ka augstienē bija palikuši tikai viņi divi. Krievi bija praktiski ielenkuši, bet stūrgalvīgi nāca pa šo šaušanas trajektoriju. Acīmredzot bija augstākā pavēle uzbrukt tieši šeit. Sagūstīja tik, kad munīcija bedzās. Brīnumainā kārtā nenošāva uz vietas. Bet apcietināja. Viņu personīgi nesatiku, mira neilgus gadus pēc atgriešanās no sibīrijas.
Jaunās tehnoloģijas protams ievieš savas korekcijas kara taktikā, bet lielākā nozīme ir ne ieročiem, bet cilvēkiem.