Ekonomika un politika

Te jāskatās plašāk, jo ārvalstu investors var uztaisīt uzņēmumu, kas algo tikai darbiniekus, kas reāli strādā uz mātes uzņēmumu, piemēram zvanu centri, brokeri, IT uzņēmums, bet maksā vietējo algu, līdz ar to ienākošā nauda valstī ir darba algas un ofisa uzturēšana, pluss ikgadēja ZS pasākuma izmaksas un mātes uzņēmuma darbinieku vizītes Latvijā, ieguvējs, lidosta un kāda vietējā viesnīca, pieņemsim 50 darbinieki tie ir vairāki miljoni € kas tiek iepludināti Latvijā.
Pretstats ir ražošanas uzņēmums, kas ne tikai nodarbina darbiniekus, bet arī iepērk izejvielas, pakalpojumus un šajā gadījumā gadā iepludinātā nauda būs jau stipri vairāk kā pāris miljoni.
No visas šīs iepludinātās naudas tiek maksāti nodokļi un kāds ir paēdis.

Būtiskais aspekts ir ka valsts jau ar UIN saņem salīdzinoši maz, ja salīdzina ar citiem nodokļu ieņēmumiem. Piemēram pēc VID datiem 2022. gadā UIN bija kādi 378milj€, bet IIN 2,2miljardi € un PVN 3,5 miljardi no kopējiem ~25 miljardiem €.

Līdz ar to, peļņas izvešana, vai pat reāli neveidošana šeit uz vietas nav būtiskākais, bet būtiskākais ir cik naudu investors iepludina Latvijā, lai nodrošinātu sev vēlamās darbības.

Ja ir interese variet papētīt:
https://www.vid.gov.lv/lv/media/15964/download?attachment

jegersz, 24.novembris 2023, 22:47

Nu visu jau tu pareizi saki, bet tas jau nav pretrunā manis teiktajam. Pakalpojumu eksports, no zvanu centriem un online kazino līdz IT utt. ir lieliski. A vot ar to ražošanu gan bieži nav tik rožaini. Augsta automatizācija, maz darba vietu un galīgi ne fakts ka vispār notiek kāds vietējais iepirkums, izņemot tualetes papīru. Nu OK, enerģija, tas jā. Bet tā LV ta izejvielu tā kā nav izņemot koksni, kūdru un vēl visādus dolomītus. Metāla sava nav točno. Attiecīgi importē izejvielas, eksportē gatavo produkciju, PVN neveidojas. Bet sēž uz LV zemes ar visādiem nodokļu bonusiem un pretīmnākšanām, ka svētās govis, investori tak. Jebkurā gadījumā sanāk, ka vienīgais parametrs kā novērtēt investīciju jēdzīgumu no valsts viedokļa ir radīto darba vietu skaits un darbaspēka nodokļu apjoms.

Nekompotents jautajums expertam, eksportējošs uznemums slikti, peļņu kkur nobāž, , dvižuha savstarpējā ar neko nerada jo peļņas nav, a ko darit, 3 lietas, vai tikai 2.

usis, 24.novembris 2023, 21:28

es neteicu ka slikti, tikai norādīju, ka bieži sausais atlikums no ārzemju investoriem gala iznākumā ir neadekvāti niecīgs un tā glorificēšana bez konkrētas piesaistes cipariem katŗa konkrētā gadījumā tikai vispārinot mantru "investīcijas, inovācijas, ražošana, eksports!" ir tāda jocīga padarīšana.
A paradokss ir tajā, ka, ja jau pieņemam, ka pelņa tomēr tā kā aizplūst, un galvenais pienesums ir darba vietu radīšana un darbaspēka nodokļi, tad sanāk, ka tīri ciparos izdevīgāks ir nevis tehnoloģisks un inovatīvs augstas pievienotās vērtības (kas lielā mērā nozīmē optimizētas zemas izmaksas uz automatizācijas darba roku samazināšanas rēķina) investors, bet gan "vecmodīgs", neefektīvs, ne tik labi pelnošs, bet toties vairāk darba vietas radošs :D

zaraza, 24.novembris 2023, 22:05

Te jāskatās plašāk, jo ārvalstu investors var uztaisīt uzņēmumu, kas algo tikai darbiniekus, kas reāli strādā uz mātes uzņēmumu, piemēram zvanu centri, brokeri, IT uzņēmums, bet maksā vietējo algu, līdz ar to ienākošā nauda valstī ir darba algas un ofisa uzturēšana, pluss ikgadēja ZS pasākuma izmaksas un mātes uzņēmuma darbinieku vizītes Latvijā, ieguvējs, lidosta un kāda vietējā viesnīca, pieņemsim 50 darbinieki tie ir vairāki miljoni € kas tiek iepludināti Latvijā.
Pretstats ir ražošanas uzņēmums, kas ne tikai nodarbina darbiniekus, bet arī iepērk izejvielas, pakalpojumus un šajā gadījumā gadā iepludinātā nauda būs jau stipri vairāk kā pāris miljoni.
No visas šīs iepludinātās naudas tiek maksāti nodokļi un kāds ir paēdis.

Būtiskais aspekts ir ka valsts jau ar UIN saņem salīdzinoši maz, ja salīdzina ar citiem nodokļu ieņēmumiem. Piemēram pēc VID datiem 2022. gadā UIN bija kādi 378milj€, bet IIN 2,2miljardi € un PVN 3,5 miljardi no kopējiem ~25 miljardiem €.

Līdz ar to, peļņas izvešana, vai pat reāli neveidošana šeit uz vietas nav būtiskākais, bet būtiskākais ir cik naudu investors iepludina Latvijā, lai nodrošinātu sev vēlamās darbības.

Ja ir interese variet papētīt:
https://www.vid.gov.lv/lv/media/15964/download?attachment

jegersz, 24.novembris 2023, 22:47

Labojums no kopējiem ~12 miljardiem nodokļu ieņēmumu.

Aizmirsi, ka ražošana rada piesārņojumu, tas arī te paliek... pat bez avārijām... a ja avārija, tad sveika gauja uz 50 gadiem sterila...

daddy_j, 24.novembris 2023, 22:39

Nevajag ieiet galējībās un pārspīlēt.

Nekompotents jautajums expertam, eksportējošs uznemums slikti, peļņu kkur nobāž, , dvižuha savstarpējā ar neko nerada jo peļņas nav, a ko darit, 3 lietas, vai tikai 2.

usis, 24.novembris 2023, 21:28

es neteicu ka slikti, tikai norādīju, ka bieži sausais atlikums no ārzemju investoriem gala iznākumā ir neadekvāti niecīgs un tā glorificēšana bez konkrētas piesaistes cipariem katŗa konkrētā gadījumā tikai vispārinot mantru "investīcijas, inovācijas, ražošana, eksports!" ir tāda jocīga padarīšana.
A paradokss ir tajā, ka, ja jau pieņemam, ka pelņa tomēr tā kā aizplūst, un galvenais pienesums ir darba vietu radīšana un darbaspēka nodokļi, tad sanāk, ka tīri ciparos izdevīgāks ir nevis tehnoloģisks un inovatīvs augstas pievienotās vērtības (kas lielā mērā nozīmē optimizētas zemas izmaksas uz automatizācijas darba roku samazināšanas rēķina) investors, bet gan "vecmodīgs", neefektīvs, ne tik labi pelnošs, bet toties vairāk darba vietas radošs :D

zaraza, 24.novembris 2023, 22:05

Te jāskatās plašāk, jo ārvalstu investors var uztaisīt uzņēmumu, kas algo tikai darbiniekus, kas reāli strādā uz mātes uzņēmumu, piemēram zvanu centri, brokeri, IT uzņēmums, bet maksā vietējo algu, līdz ar to ienākošā nauda valstī ir darba algas un ofisa uzturēšana, pluss ikgadēja ZS pasākuma izmaksas un mātes uzņēmuma darbinieku vizītes Latvijā, ieguvējs, lidosta un kāda vietējā viesnīca, pieņemsim 50 darbinieki tie ir vairāki miljoni € kas tiek iepludināti Latvijā.
Pretstats ir ražošanas uzņēmums, kas ne tikai nodarbina darbiniekus, bet arī iepērk izejvielas, pakalpojumus un šajā gadījumā gadā iepludinātā nauda būs jau stipri vairāk kā pāris miljoni.
No visas šīs iepludinātās naudas tiek maksāti nodokļi un kāds ir paēdis.

Būtiskais aspekts ir ka valsts jau ar UIN saņem salīdzinoši maz, ja salīdzina ar citiem nodokļu ieņēmumiem. Piemēram pēc VID datiem 2022. gadā UIN bija kādi 378milj€, bet IIN 2,2miljardi € un PVN 3,5 miljardi no kopējiem ~25 miljardiem €.

Līdz ar to, peļņas izvešana, vai pat reāli neveidošana šeit uz vietas nav būtiskākais, bet būtiskākais ir cik naudu investors iepludina Latvijā, lai nodrošinātu sev vēlamās darbības.

Ja ir interese variet papētīt:
https://www.vid.gov.lv/lv/media/15964/download?attachment

Aizmirsi, ka ražošana rada piesārņojumu, tas arī te paliek... pat bez avārijām... a ja avārija, tad sveika gauja uz 50 gadiem sterila...

Nekompotents jautajums expertam, eksportējošs uznemums slikti, peļņu kkur nobāž, , dvižuha savstarpējā ar neko nerada jo peļņas nav, a ko darit, 3 lietas, vai tikai 2.

usis, 24.novembris 2023, 21:28

es neteicu ka slikti, tikai norādīju, ka bieži sausais atlikums no ārzemju investoriem gala iznākumā ir neadekvāti niecīgs un tā glorificēšana bez konkrētas piesaistes cipariem katŗa konkrētā gadījumā tikai vispārinot mantru "investīcijas, inovācijas, ražošana, eksports!" ir tāda jocīga padarīšana.
A paradokss ir tajā, ka, ja jau pieņemam, ka pelņa tomēr tā kā aizplūst, un galvenais pienesums ir darba vietu radīšana un darbaspēka nodokļi, tad sanāk, ka tīri ciparos izdevīgāks ir nevis tehnoloģisks un inovatīvs augstas pievienotās vērtības (kas lielā mērā nozīmē optimizētas zemas izmaksas uz automatizācijas darba roku samazināšanas rēķina) investors, bet gan "vecmodīgs", neefektīvs, ne tik labi pelnošs, bet toties vairāk darba vietas radošs :D

Nekompotents jautajums expertam, eksportējošs uznemums slikti, peļņu kkur nobāž, , dvižuha savstarpējā ar neko nerada jo peļņas nav, a ko darit, 3 lietas, vai tikai 2.

Te ir tas nēērtais paradokss par kuru nemīl runāt. Tipa mūžīgie saukļi - eksports labi, investīcijas labi, augsta pievienotā vērtība un tehnoloģijas labi. Jā, taisnība, bet un arī... Velns jau detaļās mīl slēpties. Kāda jēga no eksporta, ja tur valsts pat PVN nedabū... Peļnas nodoklis? Tikai nevajag, jebkurš bizness atradīs veidu maksāt šo nodokli tikai tad kad grib un tajā valstī, kurā uzskata par vajadzīgu. Un kāda tad ārzemjun investorama motivācija te LV to nodokli maksāt, loģiskāk taču vismaz uz savu tēvzemi naudu aizstiept. Atliek tikai darba vietas un ar tām siaistītie darbaspēka nodokļi. Nu arī maizīte, tikai sūdi jau tādi, ka augsti effektīviem un tehnoloģiskiem uzņēmumiem automatizācijas utt. rezultātā tur fizisko darbinieku fig da ņefiga, a roboti soc, un IIN pie mums vēl nemaksā, nav jau Japāna. Vot i sanāk - sūri grūti pievilinātais slavenais ārzemju investors ar visādām preferencēm un labumiem dabū sev Latvijas zemi u.c. resursus, uzbliež to rūpnīcu vtml., kur strādā +/- 5 deguni , 100% eksportē visu un peļņu pavisam mierīgi raksta uz "mammu". Smuki bez gala, investīcijas un inovācijas, tik sausajā atlikumā jēga mazāka nekā no vidēja ģerevņas gatera. Kaut kā tā.

zaraza, 24.novembris 2023, 20:21

Vispār jau jebkāda ražošana un eksportēšana, valstij nāk par labu, jo tās ir darbavietas, kas nebūtu, papildus ražošanas uzņēmums arī patērē, ne jau no zila gaisa ražo, līdz ar to pastarpināti nodrošina citu uzņēmumu ienākumus un peļņu, kā arī maksā PVN un citus nodokļu patērējot, līdz ar to pat ja lielāko daļu peļņas izved valstī ienāk papildus līdzekļi, kas nebūtu bijuši un šie līdzekļi jau tiek tērēti valstī.

Tepat blakus uzņēmējs atlaiž darbiniekus, jo pārceļ ražotni uz Igauniju....

juliuss, 24.novembris 2023, 19:44

Uzņēmumam ir nosaukums arī vai tā ir tāda plika diršana.
Lai ražošanas uzņēmumu pārceltu uz Igauniju, jābūt ļoti specifiskiem apstākļiem, jo Igaunijā pārsvarā izmaksas būs lielākas.

jegersz, 24.novembris 2023, 20:09

gan jau tantes pieturā runāja,tās pašas kuras personīgi redzēja godmani holandes cukurfabrikā,kura šim piedrot:)

Te ir tas nēērtais paradokss par kuru nemīl runāt. Tipa mūžīgie saukļi - eksports labi, investīcijas labi, augsta pievienotā vērtība un tehnoloģijas labi. Jā, taisnība, bet un arī... Velns jau detaļās mīl slēpties. Kāda jēga no eksporta, ja tur valsts pat PVN nedabū... Peļnas nodoklis? Tikai nevajag, jebkurš bizness atradīs veidu maksāt šo nodokli tikai tad kad grib un tajā valstī, kurā uzskata par vajadzīgu. Un kāda tad ārzemjun investorama motivācija te LV to nodokli maksāt, loģiskāk taču vismaz uz savu tēvzemi naudu aizstiept. Atliek tikai darba vietas un ar tām siaistītie darbaspēka nodokļi. Nu arī maizīte, tikai sūdi jau tādi, ka augsti effektīviem un tehnoloģiskiem uzņēmumiem automatizācijas utt. rezultātā tur fizisko darbinieku fig da ņefiga, a roboti soc, un IIN pie mums vēl nemaksā, nav jau Japāna. Vot i sanāk - sūri grūti pievilinātais slavenais ārzemju investors ar visādām preferencēm un labumiem dabū sev Latvijas zemi u.c. resursus, uzbliež to rūpnīcu vtml., kur strādā +/- 5 deguni , 100% eksportē visu un peļņu pavisam mierīgi raksta uz "mammu". Smuki bez gala, investīcijas un inovācijas, tik sausajā atlikumā jēga mazāka nekā no vidēja ģerevņas gatera. Kaut kā tā.

. Pa kreiso nodarbinās desmitu vietējo alkānu.
Biznesa cilvèks, ko tu gribi.
Tik valstij kas no tā ?

RaimisD, 24.novembris 2023, 19:43

Tu gan tāds pesimistisks. Ārzemju uzņēmēji, gan parasti neaizraujas ar nelegālu nodarbināšanu, bet mātes uzņēmums gan varētu būt ārzonā, tas gan.

Tepat blakus uzņēmējs atlaiž darbiniekus, jo pārceļ ražotni uz Igauniju....

juliuss, 24.novembris 2023, 19:44

Uzņēmumam ir nosaukums arī vai tā ir tāda plika diršana.
Lai ražošanas uzņēmumu pārceltu uz Igauniju, jābūt ļoti specifiskiem apstākļiem, jo Igaunijā pārsvarā izmaksas būs lielākas.

Tepat blakus uzņēmējs atlaiž darbiniekus, jo pārceļ ražotni uz Igauniju....

usis [24.nov]: Netālu zviedrs būvē metalkonstrukciju rūpnīcu, droši ka gaida nodokļu reformas, jeb vienk ir biznesa cilvēks.

Kāpēc ne, zemi ieķer pa lēto, uzņēmumu reģistrē kaut kur uz salām, Zviedrijā noslēdz piegādes līgumus un viss bumbās. Pa kreiso nodarbinās desmitu vietējo alkānu.
Biznesa cilvèks, ko tu gribi.
Tik valstij kas no tā ?

Netālu zviedrs būvē metalkonstrukciju rūpnīcu, droši ka gaida nodokļu reformas, jeb vienk ir biznesa cilvēks.

RaimisD [24.nov]: aizņemties, lai atdotu parādus ir finansiāls strupceļš.

Kā teica Olga Dreģe filmā:,, Tā dara !", bet paralēli novirzot naudu un domājot kā nopelnīt.
Pašlaik es redzu, ka visas domas par pelnīšanu aprobežojas ar sodu , maksājumu , minimālās algas pacelšanu un jaudīgāku kontroli.

Pieļauju, ka esmu palaidis garām būtiskas plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, kas pavērs durvis ārvalstu kapitāliem un motivēs vietējos uzņēmējus nestrādāt ,,pelēkajā".

Moš vēl kādi tālejoši attīstības plāni.

Ja kāds lietas kursā, padalieties lūdzu ar informāciju.

Os555 [23.nov]: Latvijā slikti vai nav iespēju :)

Redz valdībā nesēž tādi optimisti.

Naudas nepietiek, būs atkal jāaizņemas nieka trīs miljardi pietrūks :))
Štruntīgākais tas, ka nauda netiek ņemta attīstībai, bet novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai un vēl šim tam.

Taču katrs domājošs cilvēks saprot, ka aizņemties, lai atdotu parādus ir finansiāls strupceļš.
Mūsu mazbērni vēl nesīs šo parādu slogu.
Jo ilgāk valsti stūrēs šie finanšu ģēniji, jo lielāka nasta nākamajām paaudzēm.

Vakar pie sporta zāles vienu kolaborantu R. kungu redzēju. Izvēlās no šāda spēkrata. Nav protams ferarri, bet nu nesūdzas, ka Latvijā slikti vai nav iespēju :)

Tāds klusums iestājies.
Kā sokas kolaborantu iniciatīvu atbalstīšanu?

Dažreiz lielveikalu stāvlaukumos pievērs uzmanību kādām mašīnām ir sliktas riepas un padomā! Protams ir vēl kategorija students drifteris un es ar moskviču ar vienām riepām cauru gadu maucu, bet tie ir mazākums!

jegersz, 19.novembris 2023, 22:53[/quote]

Jaunajam pārim kāzu nakts. Jaunais vīrs, bezgala apmierināts, no rīta iečukst ausī savai jauniņai sievai: "Par cik tu man biji pirmā, tad drīkst es tevi turpmāk šajos brīžos saukšu par Ieviņu?"
Sieva apsēžas gultas galā un sāk ņirbināt roku pirkstus. Vīrs uztraukti vaicā: "Vai, mīļā, kas noticis?" Sieva dusmīgi uzbrēc: "Netraucē! un ņirbina tālāk pirkstus, veicot dīvainus aprēķinus. Pēc pāris minūtēm nopūšas un saka: "Par cik tu man biji četrsimt divpadsmitais, tad mūsu mīlas naktīs saukšu tevi par Moskviču!"