Ekonomika un politika

Maltā uz Rīgas platibu gadā 3 milj tūristu, ir jautājumi?

...gribi teikt, ka maltiešiem un kipriešiem rokas uz otru pusi lokās?? :) manuprāt tā ir mentalitāte, ka savējie jāatbalsta, nevis jāapkaro visiem līdzekļiem... pats iepriekš minēji piemērus ar ES naudām LV...

politiski te neko nevarēs izmainīt, jo politiķi jau nāk no mūsu vidus... pie tam politiķi, vismaz opozicionāri, nemaz nav ieinteresēti, lai valstij ietu labi - ja pozīcijai ir lielas ziepes, tad opozīcijai ir lielas izredzes tikt viņu krēslos!!

Ar pliku tirdzniecību savās valsts iekšpusē vēl neviena valsts nav uzcēlusi labklājību . Nu viens otram pārdosim, bet kurš ražos to pārdodamo preci?
MieraMika, 15.aprīlis 2024, 09:41

Loģiski. Mans apskatītais modelis jau neko nemaina, ko cik un kurš ražo, cik tagad ražo, tik arī ražo, cik importē, tik arī imoprtē. Protams, jacenšas importēt mazāk un eksportēt vairāk, bet nu tas jau tāpat pašsaprotami. Ideja ir ar manipulācijām ilgāk noturēt vairāk naudas iekšzemē un ātrāk un vairākas reizes to uzspēt apgrozīt savā starpā. Jā, makslīgi un uzpūsti... Tikai, kā jau rakstīju iepriekš, globālajā modernās ekonomikas modelī daudz kas, ieskaitot pašu naudu kā tādu, lielā mērā ir mākslīgs, uzpūsts un virtuāls, piesaistes meteriāliem resursu ekvivalentiem sen nav.

Nu re, ja bik pakutina...:)
utopiskas idejas tomēr saki.

usis, 15.aprīlis 2024, 09:19

Utopiskas idejas ir tādā plānā ka tās nevar realizēt balstoties uz indivīda un sabiedrības pašu kolektīvo apziņu... Tieši uz to pašu kur komunisti un sociālisti aplauzās, katram savs krekls tuvāks un rokas tā uztaisītas, ka velk uz sevi, pie tam ar to perspektīvas un kopējās bildes redzējumu ir tā kā ir. Tam ir jābūt apzinātai varas politikai un diktātam, manipulācijai ar likumdošanas un valsts kontroles intrsumentiem. A tam vajag politisko gribu, vilkt to pašu segu uz savu pusi valstiskā līmenī. Pašreizējai varai tādas pilnīgi noteikti nav...

Ar pliku tirdzniecību savās valsts iekšpusē vēl neviena valsts nav uzcēlusi labklājību . Nu viens otram pārdosim, bet kurš ražos to pārdodamo preci? Var jau kā bija Holandē kādreiz ar tulpēm, kad viens otram tirgoja līdz tulpes sīpols dārgāks par zeltu. Tik.. tāds burbulis nerada neko reālu un plīsa.
Cita lieta ka pārdod tipa pakalpojumu vai tūristam no citas valsts- tad nāk iekšā nauda kuru reāli tērē kas tieši vai netieši ap to ''tirdzniecību''. Es vietējam tirgotājam ar mieru maksāt ja nav pārāk alkatīgs un ir pietiekami plašs produktu klāsts. Nu mans laiks , rokoties internetā lai atrastu vajadzīgo , arī ko maksā. Diemžēl , Latvijā ar to plašo klāstu ir kā ir. Attiecīgi, ja ko vajag tad pērkot lielā ārzemju online veikala atmaksājās pat piegādes izmaksās toties ir dabūjams viss. Diemžēl viss Latvijas tirgus ir kā ''nelielam miestam'' ārzemēs. Attiecīgi tirgotāji vai nu pusdzīvi vai ar baiso uzcenojumu-ja nu kāds nopērk kaut ko....

Pārspīlēt nevajag, bet lokālpatriotisms ir ļoti laba lieta. Piemēram, pērku paipalu olas vietējā fermā. Nevis veikalā, kur vēl jāizpēta, vai no leišiem, vai no tālākiem rajoniem. Sazvanu īpašnieku, aizbraucu paņemu kastīti ar 50 olām. Attālums 5 - 6 min ar auto. Saprotu, ka sanāk dārgāk par degvielas tiesu, bet tā atšķirība nav tik liela, lai neatbalstītu vietējo ražotāju. Tas pats ar gaļu. Pērku to, kas identificējama, vai nu no mana gala, vai vismaz no Acones. Ja paši savu naftas eļļu pumpētu vai dimanta akmeņus raktu, tad varētu izstellēties. Bet pašlaik dodu priekšroku skandināvu dedzināmajam. Mazāk iespēju, ka apmaksāšu savu nošaušanu.

Nu re, ja bik pakutina...:)
utopiskas idejas tomēr saki.

Zaraza.Nu laikam jau tu pareizi stāsti,ka klasiskās teorijas nestrādā un praktiskās iestrādes arī sevi ir izsmēlušas.Jautājums - ko darīt?

Bet ja tas ir tik starpnieks, tad nu neredzu vai to naudu, kas aiziet prom no Latvijas , tam ražotājam maksā tirgotājs vai es.

MieraMika, 15.aprīlis 2024, 08:00

Starpība ir tajā, ka , ka ja Tu pa taisno samaksā ķīnietim, tad šī nauda aiziet un viss, Latvijas iekšzemes apritē tā netagriezīsies. Ja tas perekups samaksā ķīnietim, tad pirmkārt jau absolūtos skaitļos vinš samaksās un aizpludinās tomēr mazāk, jo cenu dabūs labāku. Bet nu tas nav galvenais, galvenais, lai tas torgašs, pirmkārt rada jaunas darba vietas un maksā kādam algas un nodokļus (pta ja tipa manipulē un nemakša vienā veidā, tāpat viņi izlien citur un citā veidā, sistēma tā uztaisīta) un to savu pelņu neved ārā uz offšoru bet atkal tērē iekšzemē makšajot par precēm un pkalpojumiem, kas atkal rada darba vietas, algas un nodokļus utt. Un tā pa riņķi, vienu un to pašu naudu griežot pa n-tajiem posmiem un beigās tā pastarpināti "izlien" praktiski jebkuram algas u.c. ienākumu veidā.
Es tikai izsaku viedokli un nepretendēju uz absolūto patiesību, nu mož kāds vismaz aizdomāsies. Protams, tā ir liela utopija un realitātē tāpat visdrīzāk vairums turpinās dzīvot pēc principa "Katrs par sevi , Die's pa visiem! ". Nu mož nostrādās :D Arābiem tak nostrādāja, gadsimtiem sēdēja ar pliku dirsu tuksnesī un lūdza Allahu... Un tak iedeva Allahs, noliegt nevar :DDD

Zarazij, atvaino, tev tiešām maģistra grāds ekonomikā?

usis, 14.aprīlis 2024, 21:17

Diplomu aizsūtīt? Redzi, maģistra un tālākie līmeņi jau ar to arī atšķiras, ka vairs akli neseko tikai iezubrītām "vienīgi pareizajām" ekonomikas teorijām sākot no klassiķiem Ādama Smita un Karla Marksa. Tur jau notiek daudzas diskusijas un visādas "ķecerības" tiek apspriestas un diskutētas. Labi, pofig es, brīva valsts, ko gribu to domnāju, Tu parasīji viedokli , es atbildēju, var mierīgi neņemt pierē... Bet daudzi nopietni pasaules ekonomisti pašlaik specializētājos avotos izsaka viedokli, ka brīvais tirgus ir sevi izsmēlis, slavenā "tirgus neredzamā roka" vairs ne sūda nestrādā, konkurence ir fikcija, globalizācija un kapitāla koncentrācija novedusis pie disbalansa, ka bagātie un stiprie paliek arvien bagātāki un stiprāki, 5% pasaules populācijas pieder 95% pasaules naudas. Ir dažadas "restarta" idejas un visi baidās no vēsturiski ierastā pašregulācijas ceļa - pasaules kara. Bet tā, dominē viedoklis, ka tomēr jāatgriežas pie lielāka ekonomikas valstiskā regulējuma, ne gluži plānveida ekonomikas sociālisma izpratnē, bet nu tomēr stipri regulējot privātrā kapitāla plūsmu, apjomu un sadalījumu. Procesi ar to jau ir sākušies daudz kur, pat brīvajā ASV, kur nu jau nopietni sāk ņemt priekša globālos milžus mēģinot tos sadrumstalot un "attutot" no piķa. Nu un arī pietiekami darbu par to, ka dažādas kapacitātes tirgiem un ekonomikām nav un principiāli nevar būt vienoti ekonomiskās sistēmas principi un regulatorās metodes, tie neskeilojas.

Ja tās gumijas tiktu ražotas Latvijā, radīta pievienotā vērtība, tad es teiktu ka jāpērk no tirgoņa Latvijā. Bet ja tas ir tik starpnieks, tad nu neredzu vai to naudu, kas aiziet prom no Latvijas , tam ražotājam maksā tirgotājs vai es. Atskaitot to , ka no Latvijas tirgotāju tagad un tūlīt, citu pievienoto vērtību neredzu. Varbūt ''vecos laikos'' tirgotājs saveda kopā ražotāju ar patērētāju. Tagad, interneta laikmetā ... izņēmums kad ražotājs sadarbojās tik ar vairumtirgotājiem. Pa lielam tā ir , bet tālāk jau sākās konkurence nevis es ''tik pērku Latvijas zemenes tirgū'' , kaut bieži tās nav nemaz Latvijas. Vispār ja redzu ka tirgotājs tirgo ar ne pārāk lielu uzcenojumu, ir OK, bet ja cena x2 vai x3 tad nu i nafig.

Kū. Nu skaidrs. Tagad būs daudz naudas. Ļoti daudz naudas.

Vispār jau Zaraza visu pareizi pateica, var piekasīties pie impretācijas, bet pa lieliem rubļiem visu pareizi pateica, vienalga vai perekups, vai tirgotājs, bet ja tu maksā vietējam, tad vietējais te maksās algu kādam, pats tērēs un tā nauda paliek iekšējā tirgū un naudai patīk aprite, ja nauda ir apritē, tad visi pelna arī valsts un visi ir laimīgi, ja aizbrauc ceļojumā vai pērc tikai no ārzemēm, tu naudu aizsūti prom un tā nauda Latvijas ekonomikā vairs nav, pat daļa un tu pēc fakta īstenībā arī apzodz sevi.
Tas tā triviāli, lai ar mazkāku IQ viss būtu skaidrs.

Es piemēram dažas labas gumijas nepasūtu ārpus Latvijas, kad esmu Rīgā iebraucu un nopērku, Covid laikā Zaraza sūtīja baigi operatīvi arī ar Omniva, lai arī man te reiz piļīja smadzenes, ka no leišiem pa paris kapeikām lētāk un ja no Ukrainas suta, tad vispār par lēto tikai uz LP jābrauc. Ja nepatīk Zaraza, tad tagad ir pilns ar konkurentiem, kur var to pašu dabūt, pērc no tiem un lai nauda grozās LV.

Tikai imports var būt apzināti un jēgpilni ierobežots, piegādes ķēdes posmu skaits apzināti palielināts, lai pēc iespējas lielāku naudas daudzumu noturētu apritē iekšzemē ilgāk.
Zarazij, atvaino, tev tiešām maģistra grāds ekonomikā?

Tatad, viršos maizi pret benzinu nemainija, esot kkds gintaras atvedis lētāku, pircejiem po kur ražots, ka tik lētāk, nu braucu talak ar kaimiņa elektribu, tas patika, jo lētāk, tobis pa velti. Rit rakstīšu deputātiem, lai pieņem likumu, ka gintarasi te netirgos, un otru likumu ka virši nav nekadi riktigi komersanti ka grib pelnit ar sveš maizi. Tukumā bin baigs vejš un bik nosalu, jāsameklē kkas sildošs, nez kurš kaimiņš to pieprot, jaapstaigā, jo internets pieder svešiem, to daudzlietot jāizvairās.

usis.Ainiņa uzburta jauka.Tikai ar to naudiņu būs kā būs.Visticamāk Tu mainīsi savu maizi pret zarazijas kūpināto desu.Es tev vēl varētu ķilavas piedāvāt. Bet kaut kad tas jau ir bijis.Modīgā vārda saucās - barters.Ilgi tā sistēma nenoturējās.Lai tā dzīvotu ir jāceļ augstāki žogi pa robežu.Nu tāds Ķīnas mūra ekvivalents.Un nevienu ne iekšā,ne ārā.

Tagad sēdišos mašīnā braukšu uz Tukumu, bet statika vai viršos liet benzīnu, laikam pareizi viršos, tie mūsējie. Jāņem lidz pašceptā maize, samainīt.
usis, 14.aprīlis 2024, 12:49

Uz copi ar aizlaid, paraustīt ar lazdas kātu zarazija locīto mandulu.

Pag draudzīgie, uzburu ainiņu, pērku tik no latvieša, dvižuhai. Ko man vajag ikdienai, apģerbu, ēdienu, benzinu, elektrību utt. Tatad atgriežamies naturālās saimniekošanas vidē, kaimiņi cukas, govis, es cepu maizi, sieva šuj bikses, re ku zarazijs netālu kupina desas, pa apli, naudas tik daudz kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas.

usis, 14.aprīlis 2024, 12:46

Nu tak izlasi lūdzu uzmanīgāk , ko es rakstīju... Loģiski, ka mēs esam daudzās lietās atkarīgi no importa... Tikai imports var būt apzināti un jēgpilni ierobežots, piegādes ķēdes posmu skaits apzināti palielināts, lai pēc iespējas lielāku naudas daudzumu noturētu apritē iekšzemē ilgāk. Ja Janka kā gala lietotājs pērk pa taisno preci no ķīnieša Suņ Huj Čaja vai tur pat kaimiņu leišu Gintarasa, tad tas ir viens ķēdes posms un viss, piķis prom no tirgus, ne Suņs ne Gintaras Latvijā maizi nepirks, uz krogu vai m.ukās neies, autiņu neremontēs utt. - respektīvi neizmantos LV ražotās preces un pakalpojumus. A ja importu tomēr veiks maita alkatīgais perekups Pēteris, kurš savu preci izplatīs mazākiem torgašiem Anrim ar Juri, kuri tad savstarpēji konkurējot tirgos preci Jankam, a pēc tam visi pirks Latvijā maizi, staigās pa krogiem utt., tad iekšzemes naudas aprite paātrināsies un palielināsies. Pie tam, lai gan būs relatīva inflācija un cenu kāpums, tomēr iekšzemē saglabātās naudas daudzums un aprites ātrums ar uzviju to kompenšes ar sekojošo arī algu un citu ienākumu kāpumu. Jā, sistēma ir makslīga un apzināti tiek radīti "lieki" posmi un darba vietas. Bet nu ļoti daudzas lietas , sākot jau no pašaas naudas, mūsdienu globālajā ekonomiskajā sistēmā ir tik pat uzspūsti mākslīgas. Spēlēt godīgu brīvā tirgus spēli priekš mums ir tas pats kas hļupikam sisties ar smagsvaru... Jā, tā ir "godīga" un objektīva, bet dabā godīgi un objektīvi uzvar stiprākais un lielākais... Godīgi atbildam sev vai mēs esam stiprākie un lielākie un vai ir kādi objektīvi ticami argumenti par tādiem kļūt?
Protams, visā šai "dvižuhas" vāveres ritenī neapšaubām būs arī spēcīgākie, gudrākie un trakākie, kas spēs kaut ko eksportēt, radīt kaut inovācijas ar papildus pievienoto vērtību utt. Gods un slava viņiem, cepuri nost! Bet sagaidīt ka valsts pilnībā spēs attīstīties tikai uz šo ģēniju pleciem ir tā, maigi sakot, naivi...

Tagad sēdišos mašīnā braukšu uz Tukumu, bet statika vai viršos liet benzīnu, laikam pareizi viršos, tie mūsējie. Jāņem lidz pašceptā maize, samainīt.

Pag draudzīgie, uzburu ainiņu, pērku tik no latvieša, dvižuhai. Ko man vajag ikdienai, apģerbu, ēdienu, benzinu, elektrību utt. Tatad atgriežamies naturālās saimniekošanas vidē, kaimiņi cukas, govis, es cepu maizi, sieva šuj bikses, re ku zarazijs netālu kupina desas, pa apli, naudas tik daudz kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas.