Jūras asari uzturas baros, un, ja baru atrod,var labi savilkt. Tomēr der atcerēties, ka copmaņiem ,kuri strādā ar Pērnavas sistēmu, jāievēro vismaz 50 metru attālums vienam no otra. Tas tamdēļ, ka katrs makšķernieks piesaista savai vietiņai savu asaru bariņu, un pārāk tuvu esošais konkurents to izjauc. Nemaz jau nerunājot par mormišku, kas šajā vietā sajauc visu lietu kārtību.
Pamatā labākie copmaņi izmanto somu ragaviņas, bet kājāmgājēji tuvojoties baram, savas ragaviņas nes rokā, lai neradītu lieku troksni. Katru motorizētu transporta līdzekli jāatstāj vismaz 300 metru attālumā, citādi var dabūt ar bori pa ķiveri. Staigājams ledus Pērnavas līcī ir uz austrumiem no līnijas Ullu - Valgeranna, tāpēc jau tagad šajā ļoti ierobežotajā akvatorijā ir pārlieku liels copmaņu skaits, un nedaudzajās asaru koncentrācijas vietās ir liela konkurence. Ja ledus biezums ir vismaz 20 cm, dažās vietās, kur dubultais pat nevar caururbt, tad nedrīkst aimirst, ka viss ledus blāķis ir brīvi peldošs. Plaisas var parādīties jebkurā vietā, pat līdz 20 - 50 m platas. Pie sala, tās parvelkas ar plānu ledus kārtiņu, un ja vēl uznāk sniedziņš, tad lamatas gatavas. Tāpēc pirms došanās uz Pērnavu, labi jāapsver savas iespējas nostaigāt n-tos kilometrus zivju meklēšanā, bet motorizētajiem paaugstinātā riska varbūtību.
Ne asakas!
5.februāris 2015, 09:18 |
links 
