1. decembra pēcpusdienā pulksten 15.20 amerikāņu apartamentos padomju vēstniecībā Teherānā notika atsevišķa F. D. Rūzvelta un J. Staļina privātā tikšanās. Tajā piedalījās arī ASV vēstnieks Padomju Savienībā Averels Harimans, tulks — ASV vēstniecības Maskavā 1. sekretārs Čārlzs Bolens, PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un tulks Pavlovs. Tikšanās laikā F. D. Rūzvelts, it kā atvainodamies un taisnodamies, ieminējās arī par Polijas un Baltijas valstu likteni. It kā jokojot, viņš paziņoja, ka nav gatavs iesaistīties karā Baltijas valstu dēļ, taču nevar publiski atzīt to inkorporāciju PSRS. ASV tauta viņu nesapratīšot (viņš šajā laikā gatavojās vēlreiz kandidēt uz ASV prezidenta posteni 1944. gada vēlēšanās). F. D. Rūzvelts paskaidroja, ka iekšpolitiski apsvērumi viņam liekot rūpēties arī par poļu un baltiešu izcelsmes vēlētāju balsīm. ASV prezidents izteica domu, ka arī Baltijas valstu iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju izteikt savu gribu. J. Staļins pauda izbrīnu par šā jautājuma aktualitāti, jo Lietuvai, Igaunijai un Latvijai neesot bijusi autonomija arī pirms revolūcijas Krievijā. Cars toreiz esot bijis ASV un Anglijas sabiedrotais un neviens tad nav ierosinājis šo valstu izstāšanos no Krievijas. Viņš arī paziņoja, ka Baltijas tautām būs iespēja paust savu gribu, piemēram, vēlēšanās.
Vēstures mīļiem patirzāt:)
14.marts 2016, 02:22 |
links