Pēc 2.ww vilku Latvijā ir bijis bezjēgā.Muterīte strādāja uz dzelzsceļa un pa nakti bija jāiet apgaitā. Vienīgais glābiņš bijis baisa izmēra suns Azors,kurš nevienu vien desmitu vilku esot nokodis.Pats esmu redzējis saplēstas aitas un apēstus suņus un izārdītus trušu būrus.Tad medniekiem esot sākuši maksāt labas prēmijas un čaļiem bijusi motivācija izšaut vilkus.Tā to skaitu normalizēja.Pat gados,kad vilku skaitu turēja rāmjos,viņu vienalga bija tūkstoši.Tāpat ar lūšiem.Es ilgus gadu desmitus staigāju pa foreļupēm nomaļās vietās un reizēm tos satiku.Vilks sevi atrāda reti.Parasti tu tikai jūti,ka viņš tevi novēro.Sajūta neomulīga.Reizēm,vēl tumsiņā sāk gaudot.Baigi negribas iet tālāk.Nu nākas pārvarēt psiholoģisko barjeru un maukt tālāk.Mani puiškāni,nu jau lieli veči karegoriski atsakās iet garos meža gabalus pa vienam.Tas,ka vilki kļūst biežāk redzami un bezkaunīgāki,liecina ka skaits ir ļoti pieaudzis.Būs dirsā.Tomēr vajag plēsoņu skaitu regulēt.Tas.ka citur Eiropā vilki palikuši tikai zoodārzos neko nenozīmē.Mums blakus ir valsts,kura karo.Un vilki ir kara pazīme. Tagad vēl atvilkušies lāči.Nesen lasīju,ka uzskaitīti 85 lāči,kuri ziemo Latvijā.Agrāk caurmērā gadā bija kādi 5 ieklīdeņi.Ja tā turpināsies,tad uz mežu bez automātistu konvoja nav ko iet.
9.septembris 2023, 13:25 | links
