Engures ezers

ja tai karūsai tur baigi patiktu, tad viņa tur būtu bez laišanas. mērsraga kanāls pilns ar viņām.

Nedomāju, ka karūsa viņiem liekas interesanta padarīšana, uz to daudz mazāk copmaņu pavilksies. Es zinu, kur vasarā var saķert karūsas nesamērīgi daudz, tādas no 500 gramiem un uz augšu, bet tāda cope man tīk vasarā labi ja reizes 2. Par forelēm un zandartiem loģiski, ka ne teorētiski, ne praktiski viņa stur neiedzīvosies, absurds vislielākais. KA tik uzraksta reklāmā un gan jau, kāds arī iekritīs tādos murgos. Ja karūsas iepirktu no zivju dīķiem, domāju, iedzīvotos, kāpēc ne, tas nebūtu ne sarežģīti, ne dārgi.

Engurē arī šodien salikti tīkli , kur skatās Latvijas Makšķernieku asociācija Birkavs un viņa draugs vietējais

dambergs, 4.aprīlis 2013, 14:02

Engurē ir licenzētie tiklinieki, tur nu nav ko brīnīties. Vienīgi par tiem datumiem nezinu, bet ja jau bija ar oficiālām marķētām stoderēm un birkām, tātad vēl var. Kaut kad tulīt būs liegums viņiem līdz Jāņiem.

Sapalu un foreļu laišana šādā ezerā šķiet apšaubāma jau kā ideja. Nu nav tādi sekli ezeri piemēroti forelēm - ne vasarā vēsuma, ne ziemā skābekļa.
Karūsu ielaišana gan varētu būt samērā lēts pasākums - gan jau no kādas zivsaimniecības par smiekla naudu varētu iegādāt kādus desmitus kilogramu.

Tieši par to ir runa, ja tādā pat veidā "ielaida" sapalus un foreles, velns lai parauj. Darbības imitācija jeb fikcija. Bet labākā antireklāma ir nebraukt uz šādiem ezeriem copēt, nemaksājot naudu par laivas nomu. Ezers salīdzinoši tukšs. Kas ir pats sliktākais, pēdējo reizi slāpa aizpagājušo gadu, tagad atkal, tātad īsā laika periodā divas nejaukas ziemas un tādējādi zivju resursi samazināsies ļoti krasi. Šodien noskaidrošu, kas ezerā ar slāpšanu.

Engurē arī šodien salikti tīkli , kur skatās Latvijas Makšķernieku asociācija Birkavs un viņa draugs vietējais

Tad jau drīzāk neielaida (vai arī ielaida dikti maz), jo karūsa jau nu galīgi nav tā kaprīzākā zivs apstākļu ziņā - tādos seklos, siltos un zāļainos ūdeņos iedzīvojas labprāt, ziemo labi, vairojas ar.
Domāju, ka laižamais izmērs ir lielāks par normāla asara maksimālo apēdamo izmēru, tā ka atliek vien līdakas, bet grūti iedomāties, ka tās varētu apēst lauvas tiesu ielaisto.

Esmu vēsturiski aucenieks un vadu atceros, kaut gan biju vēl pavisam mazs puika. Karūsas bija feinas, uz copeni varēja paķert pamatīgas mammas. Tagad ezerā neesmu karūsu redzējis, starp tām n-tajām tonnām slāpstošo, arī karūsu nebija. Kāpēc neiedzīvojas, es nezinu. Mož līdakas un asari izrija ielaistās, mož nemaz neviens pat neielaida, es nezinu. Bet bija tak arī ruduļi, tādi maki, tagad pa retam kādu ruduli var redzēt. Kā jau teicu, ja apsaimniekotājs būtu pats saimnieks (fiziska persona labāk), būtu pavisam cits rezultāts.

Mazliet novirzīšos no tēmas, bet karūsu izzušana un nespēja atjaunot liekas kaut kas fantastisks, lai neteiktu neiespējams, par ko nudien var brīnīties.
Pirmkārt, pat dīķsaimnieki ar salīdzinoši maziem dīķiem nespēj tikt vaļā no tām karūsām, bet šeit pazūd no vesela ezera.
Otrkārt, atjaunot populāciju it kā nevarētu būt tik grūti - iegāz lērumu karūsu un viss notiks (tās jau dikti lētas un nav problēmas izgādāt).

to Patrols, par Lielauci
Daļēji varu piekrist par to zivju ielaišanu. Ja esi lielaucnieks, varbūt atceries, ka vienugad tur notika zivju ķeršana ar vadu, tā teikt "zinātniskos nolūkos". Pēc tās ezerā pazuda karūsas. Un, lai kā arī pēc tam LLA speči necentās šo karūsu populāciju, ar mazuļu ielaišanu atjaunot, nekas tur vairs nesanāca, mazuļi pazuda kā akā. Nezinu kā tagad, bet copējot līdz 2012 gada rudenim arī man nav iznācis nevienu karūsu noķert. Arī tam, ka ezers ir relatīvi tukšs, ja salīdzina ar 80-tajiem, varu piekrist. Ja ir pacietība un aprīkojums, vismaz 2012 gada vasarā, līņus, raudas un līdakas vēl varēja noķert. Pašā rudenī arī viens vēzis uzķērās uz makšķeres.

Paga paga, vecīt. Tas, ka Engurē ir foreles (pats biju klāt, kad pagājušo gad čoms izvilka pie Dzedrupes ziemā, uz ledus), nav nekāds brīnums, jo ezers ir savienots ar jūru. Lielauce nav savienota ne jūru, ne lielu upi. Un tur nu gan nav redzēti ne zandarti, ne foreles, ne sapali (:

Čoms pirms kāda gada Engurē noķēra varavīksnes foreli ap kilo. Bāzē teica, ka pirms kāda laika esot no dīķa pamukušas. Ne jau ielaistas. Nu par zandartu ielaišanu mans vispār klusē :-)

Piekrītu. Tam sargam tagad pilnīgi pofig, galvenais, lai ir copmaņi un ir laivu ņēmēji. Ja viņš vienā personā būtu pārvaldnieks un īpašnieks, ja no ezera bagātības būtu atkarīga viņa ienākumi, viss būtu savādāk. Es to saucu tā-nespēja tālredzīgi un ilgtermiņā apsaimniekot ezeru. Jā, izslāpst zivis, vēži un to barības bāze. Par to zivju mazuļlu laišanu ezerā varētu vēl padiskutēt, ko un cik viņi ielaiž. Reklāmā pie ezera rakstīts, ka ezers regulāri tiek papildināts ar zivju mazuļiem, to starp ar forelēm, zandartiem un sapaliem. ZB, kurš ezerā redzējis tādas zivis, jāsmejas pat zirgam. 3 gadus atpakaļ redzēju n-tās tonnas uz gultnes noslāpušas, nekā cita kā raudas, ruduļi, līdakas un asari, plus vēl līņi. VNK ezeru kāš. Es ezerā copēju kopš 80gadiem un nekad ezers nav bijis tik tukšs, kā tagad. Vot Tev i saimnieki un pārvaldnieki (:

to patrols
Protams, ka šie pasākumi slāpšanas apjomu mazināja. Apgalvot, ka pilnīgi, būtu aplami. No sākuma uz ezera bija 1 šāds rotors, vēlāk jau 2 un pašās beigās 3. Un ezera platība, kura tika apkalpota bija ievērojama, jo sūknim darbojoties, lielās platībās izkūst ledus un veidojas no ledus brīvi laukumi, līdz ar to pārvietojot rotoru var piesātināt ūdeni ar skābekli, tā nopietni palīdzot zivīm. Pats tur visur biju klāt, tādēļ zinu kā tas bija. Domāju, ka tagadēja prakse, ļaujot slāpt un tad ielaižot ezerā zivju mazuļus ir gan lēta, bet neefektīva, jo izslāpst jau ne tikai zivis, aiziet bojā arī daļa no barības bāzes, un mazuļi lēni aug un kārtējās slāpšanas reizēs visātrāk aiziet bojā. Un sargi ezeram tāpat saņem algu, vajadzīgā tehnika šodien arī neprasa nekādus zelta kalnus, un, manuprāt, izmaksātu lētāk, nekā nepārtrauktā mazulu laišana ezerā.

Cik biezs ledus dzedrupes gala? Un var kadu ruduli dabut?

"nopirkt licenzi un močīt uz vella paraušanu, pateicoties BIOR līkdeguņu atzinumiem""- neuzrausies uz kādu likuma pantu?

Un vai tas slāpšanu mazināja? Cik atceros, slāpa vienalga, tas šo jautājumu neatrisināja. Jā, iespējams samazināja, vismaz kaut kādos sektoros. Bet atliek salīdzināt Lielauces apmērus un Engures plašumus un pāŗies jebkāda vēlēšanās stumdīt mistiskus agregātus. Loģiski, ja ezeram būtu REĀLS UN NORMĀLS saimnieks, domātu arī par jebkādiem iespējamiem variantiem, bet šā brīža situācijā reāla viena saimnieka nav, līdz ar to izpaliek darbība. Teorija un praktiskās iespējas ir dažādas. Kā vienmēr jautājums, kurš par to maksās. Labi, peace, es pateicu tikai savas domas un novērojumus. Un tas ir labi, ka te arī kādam sirds sāp.

Ja kāds gribētu darīt, tad izdarīt jau varētu pietiekoši. Savulaik Lielaucē, vēl vecais sargs Pēteris Ozoliņš lika uz ezera vēja rotorus ar kuriem zem ledus sūknēja āra gaisu. Pārvietojot šos rotorus no krasta zonas lieguma pusē uz ezera vidus daļu, dziļumiem, iezīmēja zivīm ceļu no tām slāpšanas vietām, kuras bija potenciāli bīstamākās, uz dziļumu rajoniem. Tādā veidā zivis tika glābtas kādus gadus desmit, taču ar šī sarga aiziešanu viss šajā sakarā arī beidzās. Tālāk jau tika smelts un smelts. Droši vien arī šogad neviens par zivju resursu saglabāšanu Lielaucē un citur nav pat iedomājies. Lai gan tas nekādus īpašus resursus neprasa.

Dzedrupes galā nav kāds bijis?Ir kāds rudulis?

To Suits. Es neesmu pesimists, itin nemaz, tad jau nesagrieztu kreisos tīklus un neveiktu citas "likumīgas" aktivitātes, īpaši jaunībā (: . Lieta vienkārša, man ir virkne paziņu ar attiecīgu izglītību, tobiš reālām zināšanām, kuros ieklausos un secinu. VNK jāsaprot, kādām darbībām ir jēga un vai ar jebkādām darbībām tiek panākts kaut cik jūtams rezultāts. Borēt caurumus atsakos, vismaz speciāli braukt un borēt, ja nu vienīgi lielā kompānijā (:. Bet esmu ar mieru braukt un zāģēt lielus caurumus, tam es neiebilstu un atbalstu šādu pasākumu. Vēl liela nelaime ir tā, ka ""gribētāju" ir ka biezs, bet reāli braucēju un darītāju nav. Kad jāliek tīkli, tīklinieki zarazas (pa lēto nopirkt licenzi un močīt uz vella paraušanu, pateicoties BIOR līkdeguņu atzinumiem un tīklu noteiktajām kvotām) kāš ezeru ar smaidu, tagad ko viņi dara? Ņiko. Piekrītu, arī man sāp šī problēma, bet apzinoties visus iespējamos līdzekļus, darīt varam dikti maz. Tā ir realitāte.